Pēc Pasaules Veselības organizācija datiem katru gadu tiek reģistrēti 37 miljoni kritienu, pēc kuriem cilvēkam nākas vērsties pēc medicīniskas palīdzības.
Latvijas iedzīvotāju finansiālo labklājību šobrīd visvairāk ietekmē pārtikas un ikdienā nepieciešamāko preču cenu kāpums, kā arī energoresursu cenas, liecina “SEB bankas” veiktais pētījums “Finanšu drošības indekss”. Par spīti tam, ka iedzīvotāji joprojām sagaida izdevumu pieaugumu arī nākotnē, Latvijas sabiedrība lielākoties ir pozitīvi noskaņota – tikai 17% paredz ienākumu kritumu nākamgad. Pārējie prognozē, ka viņu ienākumi arī 2024. gadā saglabāsies esošajā līmenī vai pat palielināsies – par to ir pārliecināti 28% iedzīvotāju.
Laikapstākļi ziemā var uz ceļa radīt sevišķi bīstamas situācijas, tādēļ autovadītājiem jābūt uzmanīgiem, jāsagatavo transportlīdzeklis, notīrot to no sniega un ledus, jāizvēlas atbilstošs ātrums, jāizvairās no strauju manevru veikšanas un jāievēro droša distance. Bet ko iesākt, ja tomēr esi nonācis ceļu satiksmes negadījumā?
Jautājumā par 2024. gada olimpiskajām spēlēm Parīzē Latvija pirmkārt gaidīs pašas Ukrainas viedokli un lēmumu par tālāko rīcību. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša norāda, ka Latvija pašlaik intensīvi konsultējas ar Ukrainu un citu valstu sabiedrotajiem – Baltijas un Skandināvijas valstīm, kā arī Poliju –, lai vienotos par rīcību šajā situācijā. Jautājums aktualizējies pēc tam, kad Starptautiskā olimpiskā komiteja atļāvusi Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nākamā gada olimpiskajās spēlēs Parīzē piedalīties neitrālu sportistu statusā.
Bērnam nevar būt ļoti spēcīga motivācija katru dienu iet uz skolu un apgūt jaunas prasmes – tas nav dabiski. Dabiski ir gribēt mācīties jaunas lietas, kas arī nav saistītas ar skolu, piemēram, izpildīt jaunus trikus ar velosipēdu vai noskatīties jaunu multfilmu. Tāpēc loģisks ir vecāku jautājums, kā bērnu motivēt mācīties. Vai nauda par labu atzīmi skolā ir labs motivēšanas veids?
Uz jautājumu “Cik bieži jums rodas sajūta, ka jūs “nepaspējat dzīvot” – paveikt, piedzīvot, izjust visu iespējamo?” 31% iedzīvotāju sacījis, ka viņi šādi jūtas atsevišķos dzīves periodos, 20% – vairākas reizes nedēļā, bet gandrīz piektā daļa (16%) katru dienu, liecina “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktās aptaujas dati.
Kas notiek? Kādēļ tā notiek? Ko darīt? Šie ir trīs galvenie jautājumi. Pirmais – tāpēc, ka aizbāzt muti realitātei reizēm ir vieglāk nekā tikt vaļā no ilūzijām. Otrais – tāpēc, ka kopsakaru redzējums palīdz nonākt pie jēdzīgiem lēmumiem. Trešais – tāpēc, ka atzīt patiesību nozīmē to piepildīt rīcībā.
Daudzi vecāki, kuru bērni apmeklē pirmsskolu, ir saskārušies ar situāciju, kad jādodas pie ģimenes ārsta vai pediatra, lai saņemtu zīmi par attaisnotu kavējumu, lai gan bērns saslimis pavisam vieglā formā, piemēram, saaukstējies vai “saķēris” kādu vēdera vīrusu. Lai saglabātu līdzfinansējumu, vecākiem, kuru bērni apmeklē privātās pirmsskolas, ir noteikts skaits kavējuma dienu, kas var tikt attaisnotas ar vecāku zīmi – 60 kalendārās dienas vai 43 darbadienas gadā. Realitātē tas nozīme papildus slogu ģimenes ārstiem vai pediatriem, kā arī nevajadzīgu trauksmi situācijās, kurās vecāki spētu tikt galā pašu spēkiem, vai saņemot telefonisku ārsta/ ārsta palīga ieteikumu.
Probācijas dienests – tā ir iestāde, kas satiek bērnu un viņa dzīves stāstu un iet kopā ceļu uz pārmaiņām bērna uzvedībā, iesaistot šajā procesā milzīgu atbalsta grupu un, protams, arī bērna tuviniekus. Turpinām sarunu ar Valsts probācijas dienesta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadošo eksperti Janu Mituzu un Probācijas programmu nodaļas vadītāju Kristu Skaru.
Tiesu spriedumi nereti ilgi un pamatīgi tiek izdiskutēti sabiedrībā, it īpaši tad, ja tie ir procesi, kuros iesaistītas sabiedrībā zināmas personas. Kādam piespriestais sods šķiet par maigu, kādam varbūt par bargu, tomēr nereti pārmetumi tiesnešiem izrādās nepamatoti tā iemesla dēļ, ka pavirši ir strādājuši izmeklējošo iestāžu darbinieki.
Ir viedoklis, ka daudzu Saeimas deputātu biežā vēlme kāpt tribīnē ir izrādīšanās vēlētājiem. Pateicoties iespējai savas uzrunas ievietot sociālajās platformās, vismaz daļā gadījumu tā tiešām varētu būtu. Tomēr kopumā pieļauju, ka tautas priekšstāvji patiešām vēlas ietekmēt politikas procesu. Vienlaikus man šķiet, ka, pat ja mērķis ir ķeksīša ievilkšana, tad tas vienalga ir jādara prasmīgi, un šajā aspektā ir tā, ka deputāti mainās, bet minētā prasme joprojām klibo.
