Menu

 

Diāna Krūmiņa: Lai sportā gūtu panākumus, bez komandas neiztikt

Uz jautājumu, kādas ir galvenās īpašības, kas padara sportistu veiksmīgu, katram būs sava atbilde. Manuprāt, panākumus par 10% nosaka talants un par 90% – smags darbs, disciplīna, gribasspēks, mērķtiecība un mīlestība pret to, ko darām, – kā jebkurā citā jomā. Protams, teju jebkurā nozarē liela nozīme ir arī komandai, taču tieši sportā komanda ir īpaši svarīga. Turklāt ne tikai cilvēki, ar kuriem tiecies sporta laukumā vai ģērbtuvēs, bet komanda visplašākajā izpratnē.

Lasīt vairāk...

Apstrādes rūpniecībā gads nav sācies uz labas nots

Pērn apstrādes rūpniecībā vērojām straujāko izlaides sarukumu kopš Finanšu krīzes laika. 2023.gada beigas pagāja uz optimistiskākas nots, tomēr šis gads sācies ar diezgan pamatīgu kritumu saražotajos apjomos. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka janvārī apstrādes rūpniecības izlaide kritusi par 4,7%, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (sezonāli izlīdzināti dati), un par 7,3% pret pērnā gada janvāri. Lai gan noskaņojuma rādītāji sektorā pēdējos mēnešos uzlabojas un vairs nav tik drūmi kā 2023.gadā, tomēr strauju atgūšanos tuvākajā laikā negaidām.

Lasīt vairāk...

Mārtiņš Āboliņš: Līdz vasarai inflācija Latvijā būs zema

Patēriņa cenu inflācija Latvijā šobrīd ir viena no zemākajām starp eirozonas valstīm. Līdz vasarai, visticamāk, inflācija Latvijā saglabāsies ļoti zemā līmenī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada februārī patēriņa cenas Latvijā bija vien par 0,4 % augstākas nekā pirms gada un mēneša laikā cenas Latvijā pieauga tikai par 0,1 %.

Lasīt vairāk...

Voldemārs Lauciņš: Kas ir sieviete?

Vēl nesen atbilde uz jautājumu par to, kas ir sieviete, sabiedrībai bija tik pašsaprotama. Šodienas vēsmas uzskatāmi apkopotas ASV populāru podkāstu autora un komentētāja Meta Volša (Matt Walsh) 2022. gada filmā “Kas ir sieviete?” (“What Is a Woman?”). Tajā politisko partiju, akadēmiskās un izklaides pasaules vadošiem pārstāvjiem tas šķiet teju neatrisināms rēbuss, dažādu zinātņu un medicīnas eksperti pinas kā pliki pa nātrēm un kādus sabiedrības aktīvistus un skolotājus tas pat aizvaino, bet kontrastam nelielās, pasaulē zināmās Kenijas tautas masaju sievas un vīrus šāda neskaidrība uzjautrina.

Lasīt vairāk...

Pēteris Strautiņš: Auksts, bet ne skaists janvāris

Janvāris bija pēdējā laikā neierasti līdzīgs parādībai, ko Latvijā vēsturiski dēvē par ziemu. Tas bija skaists laiks dabā, bet diemžēl ne rūpniecībā. Te uzreiz jāpiebilst, ka periodos, kad pasūtījumi un ražošana ir samērā vāji, īpaši lieli kritumi mēdz būt janvārī, tāpat arī jūlijā un augustā – ir iespēja izmantot zemo ražošanas jaudu noslodzi, lai ieplānotu ilgākus nepārtrauktu atvaļinājumus. Vēl var piebilst, ka rūpniecības noskaņojuma dati nebūt nav slikti, tos pat varētu saukt par lēni augšupejošiem. Nekādas panikas!

Lasīt vairāk...

Jānis Vanks: Mīti un patiesība par sievietēm autovadītājām

Lai gan mūsdienās aizvien ir izplatīti dažādi stereotipi par sievietēm autovadītājām, kas atspoguļojas dažādos jokos un izteicienos, patiesībā statistika liecina par pretējo. “”Carlsberg 0.0” atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka sievietes retāk brauc nepiesprādzējušās. 70% sievietes norāda, ka nav braukušas bez piesprādzēšanās, kamēr vīrieši 58%. Sievietes arī retāk sēžas pie stūres reibumā – 76% sievietes norāda, ka nekad nav sēdušās pie stūres reibumā, bet vīrieši – 58%. Sievietes arī retāk pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, piemēram, tikai 17% sieviešu norāda, ka bieži pārsniedz atļauto ātrumu par 10 km/h, kamēr šādu atbildi sniedz 24% vīriešu.

Lasīt vairāk...

Džena Andersone: Mūsu valsts problēma – neviens ne par ko nav atbildīgs

Pasaulē, arī Latvijā, ir ne mazums policistu, advokātu un izmeklētāju, kas raksta grāmatas, īpaši kriminālromānus vai dokumentālo prozu. Bet nekas nav dzirdēts par praktizējošiem prokuroriem, kas būtu arī rakstnieki. Džena Andersone šai ziņā ir unikāla vismaz Latvijā – prokurore un vienlaikus izcila rakstniece.

Lasīt vairāk...

Telefonkrāpnieki "ievilina" ar viltotiem dokumentiem un konfidencialitātes līgumiem

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem pērn telefonkrāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem izzaga vairāk nekā 5,5 miljonus eiro. Telefonkrāpnieki nesnauž un arvien izdomā jaunas shēmas, piemēram, zvanot bankas vārdā un apgalvojot, ka persona kļuvusi par krāpniecības upuri, un nosūtot viltotus bankas dokumentus. Sazinoties ar cilvēku, banka nekad neprasīs atklāt internetbankas vai kartes datus, tostarp PIN kodus, un vēl jo vairāk neprasīs nodot naudu “drošai glabāšanai”.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.