Jauns gads nāk ar jaunām cerībām daudzās Latvijas ģimenēs: tajās šogad tiek gaidīts vai plānots pieaugums. Vienlaikus gaidību laiks ir gana satraucošs daudzos aspektos, un katrs atbalsts un palīdzība jaunajai ģimenei sniedz lielu atvieglojumu. Būtisks drošības aspekts ir valsts pabalsti, kas pienākas mazuļa gaidīšanas un pēcdzemdību laikā. Ar ko vecāki var rēķināties un kā noskaidrot svarīgos jautājumus?
Mediķu brīdinājumi rīkot streiku, medikamentu, naudas un ārstu trūkums, garas gaidīšanas rindas pie speciālistiem – 2023. gads veselības nozarei nebija viegls. Turklāt daļai problēmu saknes meklējamas jau stipri pirms aizvadītā gada un joprojām tām nav rasts risinājums.
No 2024. gada 1. janvāra ir ieviesti vairāki jaunumi un uzlabojumi valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem.
Pagājušajā nedēļā Latviešu biedrības namā norisinājās portāla “Telos” un izdevniecības “Kodoka” rīkotās konservatīvās domas konferences “Demos” jau trešā sesija. Tās tēma – “Suverenitāte”.
Pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem, 2023. gada desmit mēnešos 90% no Latvijas importa uz Krieviju vērtības veidoja četras produktu grupas: 44% – pārtikas rūpniecības atliekas (galvenokārt biešu mīkstumi lopbarībai un rauši no saulespuķu sēklām un sojas pupām, un citi produkti), 24% – graudaugi (galvenokārt kukurūza, rudzi un kvieši), 14% – dārzeņi (galvenokārt zirņi) un 8% – tauki un eļļas (galvenokārt rapšu eļļa un eļļu nogulsnes).
Saeima jauno gadu un ziemas sesiju sāka 11. janvāra plenārsēdē ar opozīcijas rosinājumu samazināt parakstu skaitu, kāds nepieciešams, lai tiktu rīkots referendums. Jāsaka, debates par grozījumiem Satversmē un likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” notika bez histērijas, varētu pat teikt – konstruktīvi.
Viens no iedzīvotāju populārākajiem finanšu mērķiem 2024. gadā ir atrast labāk apmaksātu darbavietu vai papildu piepelnīšanās iespējas – šādu vēlmi pauduši 33 % Latvijas iedzīvotāju, liecina decembrī veiktā aptauja.
Kaut arī savvaļā dzīvojošie zvēri parasti izvairās no sastapšanās ar cilvēku, iestājoties salam un palielinoties sniega segai, tie kļūst mazāk tramīgi un biežāk uzturas cilvēku mītņu tuvumā. Kāpēc ziemā biežāk varam novērot meža zvērus un kā rīkoties, sastopoties ar tiem?
Svētku brīvdienas nolēmu izmantot lietderīgi – manā jocīgajā Saulkrastu mājā ir viena jocīga pusremontēta istaba ar vēl jo dīvaināku sienu. Caur to nevar teleportēties uz Alises Brīnumzemi vai Hogvartas valstību, tomēr, ārdot to nost, pamanījos aizceļot pagātnē. Ne pārāk tālā – uz 1984. gada 12. septembri muļķu zemē Padomju Savienībā.
Brīvprātīgais oglekļa tirgus un oglekļa kredīti Latvijā ir jaunums. Par tiem runā, tos piemin. Procesa sarežģītība, ko apspriedīsim arī šajā sarunā, nereti liek domāt īpatnas domas par tukša gaisa tirdzniecību vai vēlmi turpināt piesārņot citur uz Latvijas rēķina. Virkne vienkāršu jautājumu par aktuālu tēmu sarunā ar Jāni Ruku, klimata nozares jaunuzņēmuma “Arbonics” mežsaimniecības ekspertu.
Par tradīciju kļuvusi aprunāšanās, diskusija ar mūsu avīzes fanu Gunti Grūbi. Līdz fanam kāds laiciņš bija jānostaigā, tālab īpaša cieņa pret cilvēku, kas nav apguvis ienesīgo lišķēšanas amatu, ir uzticīgs pamata vērtībām, nemētājas, bet pastāvīgi mainās. Nepretendējam uz patiesību pēdējā instancē, bet savs viedoklis par šo un to mums ir.
