Lielai daļai cilvēku sava īpašuma iegāde ir izvirzīts kā viens no nozīmīgākajiem dzīves mērķiem. Kā viens no spēcīgākajiem argumentiem par labu sava mājokļa iegādē ir fakts, ka īrēts nav savs, līdz ar to investīcijas, kas varētu tikt ieguldītas savā vai ģimenes nākotnē, tiek kādam citam.
Aizvien vairāk ceļu satiksmes negadījumu, kuros uz gājēju pārejām smagi cietuši vai dzīvību zaudējuši gājēji – šāda tendence iezīmējas apdrošināšanas sabiedrībā “Ergo” 2023. gadā pieteikto OCTA atlīdzību statistikā. Arī oficiālie valsts dati liecina, ka gājēji ceļu satiksmē pērn cietuši biežāk. Pēc Valsts policijas informācijas, pagājušogad Latvijā noticis 781 ceļu satiksmes negadījums ar gājēju iesaisti, kas ir par 60 negadījumiem vairāk nekā gadu iepriekš. 30 no tiem diemžēl beigušies ar gājēju nāvi.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nākamnedēļ vispopulārākais vārds ir Alise (6557). No nākamnedēļ kalendārā iekļautajiem vārdiem populāri ir arī vārdi Silvija (3477), Enija (1452) un Austra (1193). Savukārt visretāk Latvijā izplatīti tādi nākamnedēļ kalendārā iekļauti personvārdi kā Gotfrīds (20), Centis (26), Laimrota (28), Auce (50), Elmīra (51) un Aurika (90).
Tuvojoties skolēnu brīvlaikam, kad bērni pavadīs laiku dažādās aktivitātēs gan ārā, gan iekštelpās, ir vērts pārrunāt ar bērnu drošības noteikumus, lai brīvlaika aktivitātes nenovestu pie traumām.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) arvien biežāk saņem patērētāju iesniegumus un sūdzības saistībā ar apdrošināšanas jomu - apdrošināšanas pakalpojumiem, noslēgtajiem līgumiem, atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī ar apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju praksi.
Katram no mums ir nācies saskarties ar situāciju, kad apsolāmies lieki netērēt savu naudu, tomēr "nejauši" tiek iegādāta viedierīce, apģērbs vai kāds dārgāks pirkums, kas nemaz nav bijis nepieciešams. Kādēļ tiek veikti šādi impulsīvi pirkumi un kā no tiem izvairīties?
Latvijas ekonomika šobrīd neaug un nekrīt, un aizvadītais gads ekonomikā ir noslēdzies ar nelielu recesiju. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2023. gada 4. ceturksnī Latvijas IKP pieauga par 0,1 % salīdzinājumā ar 2022. gada pēdējo ceturksni, savukārt pērn kopumā Latvijas ekonomika, neskaitot inflāciju, samazinājās par 0,3 %.
Vairāk nekā puse autovadītāju (53%) uzskata, ka lielākos riskus uz ceļiem rada šoferu paradumi un braukšanas kultūra, savukārt, teju ceturtā daļa (24%) vaino ceļu stāvokli. Vēl 10% norāda, ka lielākos riskus rada atļautais promiļu slieksnis, bet 9% uzskata, ka papildus riskus rada laikapstākļi, savukārt, 3% norāda, ka lielākais risku avots ir automašīnu tehniskais stāvoklis, liecina “”Carlsberg 0.0” atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
“Kopā ar Ukrainu līdz uzvarai!” Nepārprotami bija jaušams, ka todien tik bieži dzirdētie vārdi nāk no sirds. Un mītiņā pie Brīvības pieminekļa vizuāli pasniegtais “Putins ir bende” – tikpat nepārprotams dusmu izvirdums. Atzīmējot divus gadus, kopš Krievija sāka karu Ukrainā, daudzo un dažādo pasākumu atspoguļošanā visas diennakts garumā no medijiem jo spilgti izcēlās Latvijas Televīzija ar kulmināciju emocionāli pārpilnajā koncertā “Kopā ar Ukrainu”. Bet pašam sanāca tā, ka, ik pa brīdim izslaukot miklumu acīs, ļāvos arī aizklīst kaut kur vēstures plašumos.
Laikapstākļi martā mēdz būt mainīgi – brīžiem spīd saule, bet jau pēc mirkļa var sākties spēcīgs putenis, taču, neraugoties uz to, 17% autovadītāju steidz mainīt ziemas riepas uz vasaras riepām tiklīdz tas ir oficiāli atļauts – jau martā. 59% vadītāju riepas maina aprīlī, bet 15% - maijā. 8% autovadītāju atzīst, ka visu gadu brauc ar ziemas riepām, liecina “”Carlsberg 0.0” atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
2023.gadā Latvijā bija spēcīgs algu kāpums, kas turklāt diezgan vienmērīgi aptvēra gan dažādas nozares, gan reģionus. Nodarbinātība pērn bija stabila, bet kopējais algu fonds auga pat nedaudz straujāk nekā vidējās algas. Stāstu par vispārējo un spēcīgo labklājības kāpumu bojā tikai inflācija. Par laimi nominālo algu kāpumu dzīves dārdzības pieaugums neapēda pilnībā. Salīdzinot algu fonda kāpumu ar inflāciju, uzzinām, ka algota darba veicēju kopumā nopelnītās naudas pirktspēja pērn auga apmēram par 4%.
