Ko darīt ar naudu, kas "guļ" kontā? Noguldījumu ābece uzņēmējiem Apriņķis.lv
- Autors: Edgars Surgofts, “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs
Foto - publicitātes
Vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzīst, ka brīvie naudas līdzekļi “guļ” kontos, un vēl 20% – ka nav domājuši par iespēju finanšu līdzekļus ieguldīt, taču viņiem jāapzinās, ka naudu, kas “neko nedara”, kontos “apēd” inflācija.
“Bigbank” sadarbībā ar tirgus izpētes kompāniju “Norstat” šā gada aprīlī veiktās uzņēmēju aptaujas dati rāda, ka ar brīviem naudas līdzekļiem nekādā veidā nerīkojas 82% mākslas un izklaides nozarē strādājošie uzņēmumi, seko būvniecības – 74% – un nekustamā īpašuma jomas uzņēmumi – 75%. Visvairāk uzņēmumu, kas izmanto kādu no investīciju veidiem – ieguldīt akcijās, obligācijās, noguldīt naudu krājkontā vai depozītnoguldījumā –, ir informācijas un komunikācijas pakalpojumu (44%) un finanšu un apdrošināšanas jomā (44%).
Aptaujas dati rāda, ka iemesli, kāpēc uzņēmēji neliek naudai strādāt, ir dažādi. Piektā daļa jeb 22% aptaujāto uztraucas, ka nepieciešamības gadījumā nevarēs piekļūt finanšu līdzekļiem, 20% īsti netic reālam naudas pieaugumam, taču mūsdienās ir daudz iespēju likt uzņēmuma naudai strādāt un pelnīt.
Viena no šādām iespējām ir krājkonts, kurš atļauj iespēju brīvi piekļūt līdzekļiem. Tās ir ļoti elastīgs naudas glabāšanas rīks, un tas ir piemērots tiem līdzekļiem, kas ir atlikti ārkārtas situācijām vai neplānotiem izdevumiem. Līdzekļiem krājkontā var piekļūt vienas bankas darbdienas laikā un bez soda procentiem.
Vēl viens efektīvs rīks, kā likt naudai strādāt, ir depozīts jeb termiņnoguldījums. Tam ir augstākas procentu likmes, proti, Latvijā vidēji no 2,5% līdz 4,6% gadā, kā tas ir “Bigbank” termiņnoguldījumiem. Taču jārēķinās, ka naudai varēs piekļūt tikai termiņa beigās. Termiņnoguldījums var būt saistošs, ja uzņēmums vēlas ieguldīt brīvus naudas līdzekļus un gūt papildu ienākumus.
Uzņēmumam, izvēloties noguldījuma produktu, jāizvērtē savas vajadzības un riska tolerance, lai optimizētu ienesīgumu un likviditāti. Katrs no šiem finanšu instrumentiem vai abi kopā var palīdzēt uzņēmumam sasniegt noteiktus mērķus, piemēram, ja nepieciešams sakrāt līdzekļus lielākam pirkumam, piemēram, jauna transporta līdzekļa iegādei.
Aptaujas dati arī rāda, ka finanšu direktori ir zinošāki, spēj izvērtēt piedāvātās iespējas un izvēlēties atbilstošu finanšu piedāvājumu. 44% aptaujāto uzņēmumu finanšu direktoru uz jautājumu, kādu ieguldīšanas veidu izmantotu, atbild par labu krājkontam vai termiņnoguldījumam.
Aptauja ļauj secināt, ka lielāki brīvās naudas līdzekļi ir lielajiem uzņēmumiem, kas izmanto investīciju iespējas. Trešā daļa jeb 33% uzņēmumu ar apgrozījumu virs pieciem miljoniem eiro iegulda brīvos līdzekļus akcijās, izmanto gan krājkontu, gan termiņnoguldījumu.
Lai arī investīcijas akcijās, obligācijās vai vērtspapīros pasaulē ir plaši izmantots investīciju veids, Latvijā salīdzinoši maz uzņēmumu – tikai 6% no visiem aptaujātajiem – atzinuši, ka izvēlas šādu iespēju.
Plaši izplatīts ieguldījumu veids ir obligācijas, jo uzņēmums, kurš tās izdevis, noteiktā perioda beigās apņemas atmaksāt pircējām to pilno vērtību. Akciju īpašnieki, nopērkot akcijas, kļūst par kādas kompānijas līdzīpašniekiem, taču ar obligācijām ir citādi – obligāciju turētāji ir aizdēvēji. Obligācijai ir arī noteikts dzēšanas termiņš, savukārt akcijām termiņa nav.
Būtiski arī atcerēties, ka investīcijas vērtspapīros var nodrošināt augstāku peļņu, kas var kompensēt inflācijas ietekmi un ļaut uzņēmumam augt un attīstīties ilgtermiņā, taču ir svarīgi ņemt vērā arī investīciju riskus un veikt racionālu riska un peļņas analīzi.
Ilgtspējīgākā stratēģija, kā rīkoties ar uzņēmuma brīvajiem līdzekļiem, ir daļu naudas ieguldīt vairāku perspektīvo kompāniju akcijās, tomēr svarīga ir portfeļa diversifikācija, proti, neieguldīt tikai vienas kompānijas, viena reģiona vai vienas jomas uzņēmumos. Citu daļu brīvo līdzekļu var ieguldīt obligācijās. Protams, arī noteiktā summa krājkontā vai termiņnoguldījumā ļaus apzināties, ka nauda strādā jūsu labā.