Novembrī kontekstā ar Latvijas valsts izveides posma atceri publiskajā retorikā tradicionāli tiek lietoti apzīmējumi, kas uzsver to, ka neatkarīgu valsti esam izcīnījuši ar tik nelielai nācijai salīdzinoši lieliem upuriem. Negrasos to apstrīdēt. Tikai divas piezīmes.

Pēdējo gadu statistikas dati rāda, ka arvien vairāk cilvēki par savu vērtīgāko īpašumu uzskata savu mājokli. Rūpes par savu mājokli ietver ne tikai telpu iekārtošanu un kārtības uzturēšanu, bet arī sava mājokļa nodrošināšanu pret potenciālām nelaimēm. Lai gan neviens nevar garantēt, ka ārkārtas situācijas nekad nenotiks, mēs noteikti varam tām sagatavoties un darīt visu iespējamo, lai maksimāli samazinātu risku potenciālu. Par postošākajām nelaimēm apdrošinātāji raksturo ugunsgrēkus, tādēļ īpaši gada aukstajos mēnešos, kad mēģinām sasildīties, ugunsdrošībai mājokļos jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Lai noteiktajā termiņā paspētu izpildīt finansējuma devēja – Eiropas Komisijas – prasības, “Rail Baltica” ieviesēji šobrīd izskata variantus vismaz projekta pirmajā posmā atteikties no ātrvilciena caur Rīgu un no iecerētā dzelzceļa tilta pār Daugavu. Vērienīgais projekts kopumā izmaksās daudz dārgāk, nekā sākotnēji tika plānots, – aptuveni astoņus miljardus eiro, turklāt kavējas arī projektēšana un zemju atsavināšana.