Menu

 

Cik maksā vāja digitālā finanšu pratība?

Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu un pamazām apgūstam tādas tehnoloģijas kā mobilie maksājumi, Latvijas Banka aprēķinājusi iedzīvotāju Digitālās finanšu pratības indeksu. Tā rezultāti neiepriecina un liek jautāt, kādas sekas rada nezināšana un vieglprātība drošības jautājumos. Trauksmes zvanu ik mēnesi zvana krāpšanas apmēri. Pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti 12,7 miljoni eiro.

Lasīt vairāk...

Personāla direktore: Vai garīgā labklājība ir būtiskāka par algu?

2023.gadā kompānijas “Kantar” veiktā pētījuma rezultāti norāda, ka 71% darba ņēmēju ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu. Turpat katrs otrais kā motivāciju saglabāt esošo darba vietu min tās stabilitāti. Atalgojums, kā viens no būtiskiem apmierinātības kritērijiem, ierindojas tikai ceturtajā vietā. Tas nebūt nenozīmē, ka ir krities algas nozīmīgums. Tas norāda, ka ekonomiskā situācija ir stabilizējusies un darbinieks kļūst prasīgāks pret savu darba devēju, kā prioritātes izvirzot citus, sev būtiskus ieguvumus no darbavietas.

Lasīt vairāk...

Ugunsgrēki daudzdzīvokļu mājās: kā izvairīties no nelaimes

Daudzi daudzdzīvokļu namos dzīvojošie savus velosipēdus, bērnu ratiņus un ragavas glabā kāpņu telpās vai citās koplietošanas telpās. Tas ne tikai traucē kaimiņiem, bet arī apdraud iedzīvotāju drošību, aizšķērsojot ceļus, kas nepieciešami netraucētai evakuācijai ugunsgrēka gadījumā, kā arī apgrūtina piekļuvi inženiertehniskajām sistēmām.

Lasīt vairāk...

Kādas kaites var atnest mājās bērnudārznieks; kā rīkoties

Gandrīz visi, kam ģimenē ir mazi bērni vai mazbērni, piedzīvo “aizraujošu” ikdienu gluži, kā amerikāņu kalniņos – nedēļu mazais bērnudārzā, divas – slims un mājās. Turklāt ir jūtami blakusefekti – bieži vien bērna kaites pieķeras arī pieaugušajiem.

Lasīt vairāk...

67% Latvijas iedzīvotāju neplāno ēst veselīgāk

Lai arī gada sākums ir laiks, kad daudzi plāno un sāk ieviest izmaiņas savā dzīvesveidā, AS “Ķekava Foods” veiktā aptauja liecina, ka divas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju neplāno mainīt savu ikdienas ēdienkarti un vēl 12% par to nav domājuši. Uztura speciāliste Eva Kataja aicina uzsākt pārmaiņas, jo jau vairākus gadus statistikas dati parāda – ap 60% cilvēku Latvijā ir liekais svars vai aptaukošanās. Speciāliste ierosina sākt ar maziem, bet nozīmīgiem soļiem.

Lasīt vairāk...

Dabas klātbūtne visos līmeņos jeb kas ir biofilais dizains

Cilvēks ir dabas daļa – pat mūsdienu tehnoloģiju laikmetā. Par to liecina tas, ka nereti tieši dabā meklējam patvērumu no ikdienas kņadas un steigas, un tieši dabas klātbūtne interjerā šķiet mierinoša un mājīga. Kaut arī cilvēka saikne ar dabu jau sen vairs nav tāda kā tūkstošiem gadu senā pagātnē, kad daba bija patvērums, barotāja un pašsaprotama dzīves telpa, tiekšanās pēc dabas joprojām daudzus dzen ārā no pilsētām vai vismaz liek stiprināt zaļās dabas klātbūtni urbānajos džungļos. Tam ir arī zinātnisks apzīmējums – biofīlija jeb mīlestība pret dabu, vēlēšanās būt tās tuvumā, un no tā izriet arī tāds jēdziens kā biofilais dizains.

Lasīt vairāk...

Bērns no rītiem čammājas. Vai un kā motivēt viņu kustēties ātrāk?

No rītiem bērnam ir nepieciešama līgana pāreja no miega uz aktīvo dienas daļu. Ja bērns tiek steidzināts, tas viņam var atņemt vēlmi un motivāciju sadarboties. Kā vecākiem rīkoties, lai bērns no rītiem darbotos raitāk un diena nesāktos ar kašķiem?

Lasīt vairāk...

Aptauja. Ko darīt ar Latvijai naidīgiem politiķiem un partijām?

Krievu neatkarīgās pētnieciskās žurnālistu organizācijas “The Insider» izmeklēšana liecina, ka Latvijas Krievu savienības politiķe, Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka sarakstījusies ar Krievijas pilsoņiem, kas, iespējams, ir Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieki. Cita starpā viņa tiem sūtījusi atskaites par savu darbību. Savukārt Latvijas Krievu savienība uzskata, ka pašlaik publiski nav izskanējuši fakti vai oficiāli pierādījumi, kas apliecinātu Ždanokas nelikumīgas darbības un sadarbību ar Krievijas drošības dienestiem.

Lasīt vairāk...

Ieguldījumu veikšana: kā atšķiras Z paaudzes un mileniāļu riska apetīte?

Dažādas paaudzes ieguldījumus finanšu instrumentos uztver atšķirīgi – sākot no tā, kur ieguldīt naudu un beidzot ar riska apetīti un potenciālo ieguldījuma termiņu. Vai ekonomiski aktīvāko paaudžu maiņa izmaina ieguldījumu vidi Latvijā, un kādas ir būtiskākās atšķirības dažādu paaudžu ieguldījumu pieejā?

Lasīt vairāk...

Renē Ekošārs: Mēs esam vēstures pagrieziena punktā

Varētu vaicāt, vai tiešām šodien kāds vēl nezina, ar ko atšķiras sieviete no vīrieša, un ko vēl jaunu un pārsteidzošu par šo tēmu varētu atklāt zinātne. Šī būs saruna ar ārstu epidemiologu Renē Ekošāru (René Ecochard) no Francijas, kurš bieži no rītiem pie brokastīm savai sievai pārstāsta savus jaunākos atklājumus un zinātnisko pētījumu kopsavilkumus. Zinātne ir viņa dzīve, bet lielākā bagātība – četri bērni un nu jau piecpadsmit mazbērnu. Pēdējos gadus Renē Ekošārs, emeritētais profesors Kloda Bernāra universitātē Lionā, ir veltījis antropoloģijas neirozinātnei, par ko viņš ir gatavs pastāstīt “Kodola” lasītājiem, ļaujot mazliet ieskatīties arī savā jaunākajā grāmatā “Vīrietis, sieviete… Ko mums stāsta neirozinātne”, kas satricinājusi ne vienu vien prātu, jo sniedz atbildi uz jautājumu, ko jaunu par vīrieti un sievieti atklājusi neirozinātne.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.