Vai zinājāt, ka mierinājumu, gaismu, ģimenisku siltumu un svētku sajūtu sološās svecītes eglē var ietekmēt plaušu veselību un ka uguņošana rada ne tikai troksni un izbīli cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī gaisa piesārņojumu?
Katru gadu, tuvojoties Ziemassvētku laikam, cilvēki vairāk vai mazāk sadalās tajos kuri ar prieku ļoti gaida svētku laiku, un tajos, kuri tuvojošos svētku dēļ izjūt lielāku vai mazāku stresu.
Racionalizējot patēriņu, iespējams būtiski samazināt ģimenes izdevumu sadaļu, jo iegādātās lietas un pārtikas produkti tiek izmantoti pilnīgi, kā arī netiek veikti lieki pirkumi. Vienlaicīgi, mainot attieksmi pret patēriņu, tiek samazināts kopējais sadzīves atkritumu apjoms.
Jau šonedēļ būs gada gaišākie un ģimeniskākie svētki, bet vēl pēc neilga laika sagaidīsim jauno 2024. gadu. Lai šos svētkus neaptumšotu negadījumi, Valsts policija (VP), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) atgādina par drošību svētku laikā, aicinot iedzīvotājus būt apzinīgiem un atbildīgiem, piedaloties ceļu satiksmē un izvēloties svētkiem piemērotas un drošas aktivitātes.
Daļa pareizticīgo baznīcu Jēzus Kristus dzimšanu aprēķina pēc senā Jūlija kalendāra un Ziemsvētkus svin 6., 7. un 8. janvārī, taču lielākajā daļā pasaules kristieši Ziemsvētkus svin laikā no 24. līdz 26. decembrim: 24. decembrī – Ziemsvētku vakars, 25. decembrī – Pirmie Ziemsvētki, 26. decembrī – Otrie Ziemsvētki.
Latvijas iedzīvotāju pensiju uzkrājuma ienesīgums tiešā veidā ir atkarīgs no notikumiem pasaules finanšu tirgos un vietējo pensiju pārvaldnieku prasmēm izvēlēties veiksmīgu ieguldījumu stratēģiju. Cik veiksmīgs šis gads ir bijis pensiju pārvaldniekiem, kuri pensiju plāni darbojušies ar lielāko ienesīgumu un kuri notikumi atstājuši lielāko iespaidu uz mūsu uzkrājumiem?
Ziemassvētku laiks asociējas ar omulīgu mājokli – gribas būt siltumā, izdaiļot apkārtni ar lampiņu virtenēm, gatavot svētku ēdienus. Šīm ērtībām svarīga elektrība. Ko ņemt vērā, lai gan gatavošanās periodu, gan pašas svinības aizvadītu elektrodroši?
Ar arhibīskapu Jāni Vanagu par kristīgo un tradicionālo tradīciju rīvēšanos sarunājamies Adventa otrās svētdienas priekšvakarā. Divas dienas vēlāk mediji ziņos, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ilggadējais vadītājs drīzumā dosies emeritūrā jeb pensijā. Sarunā šo faktu viņš nepieminēja ne ar vārdu, vien pajokoja, ka nesen pamanījis – kāds lielveikalu tīkls viņam piedāvā senioru atlaides. Ar Skolotāju esam pazīstami kopš 80. gadu sākuma, kad Jānis Vanags mācīja ķīmiju Rīgas 31. vidusskolā. Biju viņa skolniece.
Šoruden plaši izskanēja ziņa par Latvijas skolēnu straujo matemātikas un lasītprasmes kritumu. Izrādās, tā nav tikai Latvijas, bet arī citu attīstīto valstu problēma. Pētījumi rāda, ka cilvēku kognitīvās prasmes attīstītajās valstīs kļūst arvien zemākas, negatīvi ietekmējot loģisko domāšanu, spēju fokusēt uzmanību, valodas zināšanas un valodas izpratni. Kognitīvās prasmes un kopējā IQ krituma iemesli meklējami mūsu vidē un dzīvesveidā, kas negatīvi ietekmē ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos. Tiesa, bērni, kuru prāts un domāšana vēl tikai attīstās, mūsdienās ir īpaši grūtā situācijā.
Tuvojoties svētku laikam, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina ievērot drošības pasākumus, lai svētku laikā pasargātu gan sevi, gan tuviniekus.
Atceros pirmo bērnības pieredzi amerikāņu kalniņos – sasēšanos vagoniņos, braucēju piesprādzēšanu un sākotnēji lēno kāpienu. Visspilgtāk atmiņā iespiedušies klusie tikšķi, mehānismam velkot mūs augšup, kas apklusa trases augstākajā punktā. Un tad… viegls grūdiens un traukšanās lejup – vispirms vēl ieskrējiens, kura ātrums ar katru mirkli pieauga, lai brāziens prognozējami beigtos apakšējā lokā, pagrieztos, nestos augšup un atkal slīdētu lejup… Amerikāņu kalniņi ir ļoti populāra izklaide, jo ļauj izjust gana plašu emociju un sajūtu gammu, tāpēc brauciena laikā gaisu tricina baiļu un sajūsmas spiedzieni.
