44% Latvijas iedzīvotāju nav pārdomājuši vai varētu uzlabot elektroierīču novietojumu virtuvē, padarot telpu elektrodrošāku, liecina AS "Sadales tīkls" organizētā socioloģiskā aptauja "Elektrodrošības indekss". Turklāt to vidū 15% aptaujāto vispār nav pievērsuši uzmanību tam, vai elektrotehnikas izvietojums telpā ir elektrodrošs – piemēram, vai elektroiekārtas un vadi neatrodas bīstami tuvu ūdens vai karstuma avotiem.
Šoruden nozīmīgu jubileju – piecdesmito kāzu gadadienu jeb zelta kāzas – svinēja ādažnieki Jānis un Anita Šaicāni. Viņi ir uzaudzinājuši trīs bērnus, septiņus mazbērnus, bet visas grūtības dzīvē pārvarējuši, sadodoties rokās un paļaujoties viens uz otru. “Pacietība un uzticēšanās,” papildinot viens otru, zelta pāris atbild uz jautājumu, kas bijis garās kopdzīves pamatā. “Ādažu Vēstis” paviesojās pie Šaicānu ģimenes, lai uzklausītu viņu skaisto un reizēm arī smeldzīgo stāstu.
Stambulas konvencijas galvenais deklarētais mērķis ir risināt problemātiku, kas saistīta ar vardarbību pret sievietēm. Kopš Stambulas konvencijas parakstīšanas Latvijā notikušas diskusijas un strīdi par tās ratificēšanu. Konvencijas pretinieku iebildumi balstās pārliecībā, ka tā piesaka dzimumu kā sociālu konstruktu, radot pamatu prasībām pēc vēl plašākas homoseksuālas orientācijas un pašdefinētas dzimuma identitātes atzīšanas un aizstāvības. Taču tas ir pretrunā ar konservatīvo izpratni par laulības, ģimenes un dzimumu binaritātes nozīmi sabiedrības stabilitātē un izaugsmē.
Noslēgšanās no apkārtējiem, izvairīšanās no sarunas ar vecākiem, draugu satikšana arvien retāk vai viegla agresija – ne vienmēr šīs būs kādas pusaudžu vecumposmam raksturīgas krīzes pazīmes. Pusaudžu resursu centrā komentē, kādos gadījumos vecākiem īpaši jāpievērš uzmanība krasām izmaiņām bērna uzvedībā, un, iespējams, pat jāmeklē speciālistu palīdzība.
Šodien mēs svinam mūsu valsts neatkarības dienu, 18. novembri. Šis ir laiks, kad atceramies mūsu senču cīņu par brīvību un mūsu valsts neatkarību. Tā nav tikai mūsu senču cīņa, tas ir arī šīs cīņas miermīlīgs turpinājums, saglabājot sirdī un dvēselē viņu vērtības. Latvijas sirds šodien pukst straujāk…
18.novembrī plkst. 13.30 Rīgā, 11. novembra krastmalā, notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltīta Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde. Parādi, kurā piedalīsies aptuveni 1500 karavīru, zemessargu, policistu, robežsargu, ugunsdzēsēju glābēju un jaunsargu, komandēs Zemessardzes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns. Parādē ar karoga grupu piedalīsies arī sabiedroto spēku karavīri no Albānijas, Kanādas, Čehijas, Igaunijas, Islandes, Itālijas, Lietuvas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un ASV. Šogad parādē otro reizi piedalīsies arī Ukrainas karoga grupa.
Viens no valsts simboliem ir karogs. Mūsu sarkanbaltsarkanais ir izdzīvojis cauri gadu simtiem, lai gan tikai pagājušā gadsimta sākumā karmīnsarkanā un baltā kļuva par Latvijas valsts karoga krāsām. 1988. gada 11. novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī aktieris un latviešu strēlnieks Ēvalds Valters un rakstnieks Alberts Bels pacēla sarkanbaltsarkano karogu – pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem. Tomēr par oficiālu Latvijas karogu tas kļuva vien 1990. gadā.
Lai gan ekonomika stagnē kopš 2022.gada, darba tirgus ir bijis pārsteidzoši spēcīgs un turpinājis spēlēt par labu darbiniekam. To apstiprina arī straujais algu kāpums ekonomikā. Ņemot vērā kritumu mazumtirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā, atsevišķās pakalpojumu nozarēs, darba tirgus arī trešajā ceturksnī ir turējies itin labi. Tiesa – vājāka ekonomikas aktivitāte parasti darba tirgū atspoguļojas vien ar laika nobīdi. Pēdējos mēnešos ir vērojami signāli, kas liecina par darba tirgus vājināšanos.
Teju ikkatra ģimene svētku pacilātībai un omulībai klāj svētku galdu. Normāli. Normāli arī tas, ka ne visiem vienāda rocība, našķus gādājot. Par svētkiem piedomā daudzi, gribētos teikt, krietns vairākums Latvijas ļaužu. Valsts svētkiem ir arī politiskais fons. Arī tas, kā valsts vara iepriecina mūs – savus pavalstniekus – ar saviem lēmumiem, likumiem.
Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis Latvijā ir palielinājies par 0,1 procentpunktu līdz 6,5%. Nelielais bezdarba pieaugums vēl nesignalizē par būtisku situācijas pasliktināšanos. Tas joprojām ir ļoti aktīvs, ko apliecina arī citi rādītāji. Tomēr tuvāko ceturkšņu laikā aktivitāte darba tirgū palēnināsies.
3.ceturksnī darba tirgus datos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nozīmīgi nav mainījies nekas – ne bezdarba līmenis, ne nodarbinātības līmenis, ne strādājošo skaits. Tomēr var teikt, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies.
