Mārtiņš Āboliņš: Lejupslīde Latvijas rūpniecībā tuvojas beigām
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, ekonomists, AS “Citadele banka”
Foto - arhīvs
Inflācija, vājš globālais pieprasījums pēc precēm kopš pandēmijas beigām un karš Ukrainā – pēdējie divi gadi Latvijas rūpniecībā ir bijuši ļoti sarežģīti. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, Latvijā 2022. gadā apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi samazinājās par 4,5 %, un kritums rūpniecībā bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijas ekonomikā pērnais gads ir aizvadīts ar nelielu mīnus zīmi.
Tomēr šobrīd lejupslīde Latvijas rūpniecībā tuvojas beigām un, manuprāt, šogad rūpniecībā ir pamats cerēt uz izaugsmi. Jau pērnā gada decembrī pirmo reizi kopš 2022. gada vidus Latvijas apstrādes rūpniecībā fiksēts neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gada nogali, ražošanas apjomiem decembrī pieaugot par 1,4 %.
Latvijas rūpniecībā mērena lejupslīde turpinās jau kopš 2022. gada aprīļa, kas, izņemot 2008. gada finanšu krīzi, padara šo par vienu no ilgākajām recesijām Latvijas rūpniecībā pēdējās desmitgadēs. Līdzīga situācija šobrīd vērojama arī Lietuvā un Igaunijā, kur pērnais gads noslēdzies ar līdzīgiem vai pat lielākiem mīnusiem.
Decembrī salīdzinājumā ar 2022. gada decembri Latvijas rūpniecībā pārtikas ražošana pieauga +10,2 %, gatavo metālizstrādājumu – par 10 %, dažādu iekārtu un mehānismu – par 21,8 % un koka izstrādājumu – par 1,6 %. Tikmēr citās nozarēs joprojām vērojami lielāki vai mazāki mīnusi, un decembrī apģērbu ražošana Latvijā samazinājās par 14,8 %, auto detaļu – par 19,3 % un mēbeļu – par 19,6 %.
Lai arī Eiropas ekonomika aug lēni, procentu likmes joprojām ir augstas, risku ekonomikā ir daudz un ģeopolitiskā situācija ļoti nepatīkama, tomēr, manuprāt, ir pietiekams pamats cerēt, ka šogad Latvijas rūpniecībā ir gaidāma mērena izaugsme. Inflācija eirozonā ir būtiski sarukusi un finanšu tirgi sagaida, ka jau līdz vasarai Eiropas Centrālā banka sāks mazināt procentu likmes, kas veicinās patēriņa pieaugumu.
Tāpat krājumu samazināšanas cikls rūpniecībā tuvojas beigām – uzņēmēju aptaujas liecina, ka Vācijā jau kopš pērnā gada augusta rūpniecībā samazinās krājumu līmenis, ASV rūpniecībā šī gada janvārī strauji pieaudzis jauno pasūtījumu apjoms un Baltijas valstīs šī gada pirmajā ceturksnī ir nedaudz pieauguši jaunie pasūtījumi.
Krājumu samazinājums un jauno pasūtījumu pieaugums liek domāt, ka, lai arī šī gada pirmajos mēnešos Latvijas rūpniecībā vēl ir iespējami kritumi, taču jau no otrā ceturkšņa ir gaidāms plašāks ražošanas aktivitātes pieaugums, kas dos pozitīvu impulsu arī transporta nozarē. Vienlaikus pieaugums Latvijas rūpniecībā šogad, visticamāk, nebūs ļoti stiprs un visaptverošs. Piemēram, būvniecības aktivitāte Vācijā, Zviedrijā un citos mums būtiskos eksporta tirgos šobrīd ir ļoti vāja, tādēļ būvmateriālu ražošanā lielu pieaugumu, visticamāk, nav pamats gaidīt.
Pēc manām prognozēm, šogad kopumā Latvijas rūpniecība varētu pieaugt par 3-5 %.