Menu
 

Vilks aitas ādā: par ko visbiežāk maskējas finanšu krāpnieki Latvijā?

Finanšu krāpnieki ik gadu Latvijas iedzīvotājiem izkrāpj naudu aptuveni 10 miljonu eiro apmērā. Dažādu valsts iestāžu un uzņēmumu vārda izmantošana ir viens no krāpnieku iecienītākajiem darba instrumentiem, jo tas ir veids, kā telefonsarunās, īsziņās vai e-pastā maldinoši radīt sajūtu, ka tas ir svarīgi un neatliekami. Ja zvans vai ziņojums ir saņemts no policijas, bankas, tiesas vai kādas citas nozīmīgas iestādes, upurim šķiet saprotama vajadzība rīkoties uzreiz.

Lasīt vairāk...

Aptauja. Vai esat piedalījies kādā tautas nobalsošanā vai parakstījies par kādu sabiedrības iniciatīvu?

No 7.decembra līdz 5.janvārim notiks parakstu vākšana par grozījumu Notariāta likumā atcelšanu. Ar šo likumu paredzēts Latvijā ieviest jaunu institūtu – partnerību –, arī starp viendzimuma personām, un noteikt tās regulējumu. Parakstu vākšana notiks klātienē īpašās parakstu vākšanas vietās, kuras noteiks katra pašvaldība.

Lasīt vairāk...

Andris Upenieks: Paši vainīgi!

Vārdam ir spēks. Tas var pacelt, nogremdēt, var ielīksmot, aizvainot, var satriekt uz ilgu laiku. Bet bieži vien neiedomājamies, ka izsētie apgalvojumi, apzīmējumi, epiteti nosēžas, paliek un saviem sējējiem līdzi nelido. Gluži otrādi – tie veic netīkamo apziņas skalošanas darbu. Liek mums justies bez vainas vainīgiem par visādām sadzīviskām drazām un par valsts nesakarīgo politiku.

Lasīt vairāk...

Pēteris Strautiņš: Aukstums silda rūpniecību

Latvijas rūpniecība oktobrī panāca pirmo pozitīvo gada pieauguma skaitli kopš 2022.gada jūnija. Tas notika, pateicoties lielam kāpumam enerģētikā. To ietekmē laika apstākļi, arī svārstīgo elektrības un gāzes cenu attiecības. Aiz loga redzamais liecina, ka enerģētikā varētu būt izcili labi skaitļi arī novembrī un decembrī. Līdz ar to rūpniecības kopējie rezultāti 4. ceturksnī būs labāki nekā pirmajos desmit mēnešos kopumā, kad tā gada griezumā saruka par 5,3%.

Lasīt vairāk...

Pirmsskolas pedagogiem trūkst atbalsta un izpratnes par viņu darba nozīmi

Lai gan Hārvarda Universitātes pētījumi liecina, ka tieši mācīšanās pieredze agrīnā vecumā bērniem palīdz veidot spēcīgu pamatu panākumiem skolā un studijās, un daudzviet pasaulē aktīvi tiek strādāts, lai nodrošinātu lielākas investīcijas un inovācijas agrīnajā mācību procesā, t.sk. pirmsskolā, Latvijā aizvien plaši izplatīts ir arī mīts par to, ka pirmsskolas nodrošina tikai bērnu pieskatīšanu, nevis pilnvērtīgu izglītošanu. Tas sekmē arī izpratnes trūkumu par pirmsskolas pedagogu lomu izglītības procesā. Jo ilgāk pirmsskolas pedagogi jutīsies nenovērtēti un saskarsies ar atbalsta trūkumu, jo vairāk nozare saskarsies ar pedagogu trūkumu.

Lasīt vairāk...

Ja ir vēlēšanās, latviešu valodu var apgūt arī 70 gadu vecumā

Saskaņā ar pērn pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem jākārto latviešu valodas pārbaudes. Tas palielinājis arī to cilvēku loku, kuri nolēmuši apgūt latviešu valodu vai pilnveidot jau esošās zināšanas. Latviešu valodu aktīvi apgūst arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri dzīvo Latvijā.

Lasīt vairāk...

7. decembrī sāksies parakstu vākšana

Saeimas vairākums 9. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā no nākamā gada vidus paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību, kas būs arī veids, kā savas attiecības legalizēt viena dzimuma pāriem. Tomēr īsi pēc tam opozīcijas politiskie spēki paziņoja, ka ir savākuši 34 Saeimas deputātu parakstus, lai mēģinātu panākt referenduma ierosināšanu par minētajā likumu pakotnē esošā likuma “Grozījumi Notariāta likumā” ieviešanu.

Lasīt vairāk...

Bioloģisko atkritumu šķirošana būs obligāta: kā to pareizāk darīt mājās

No 2024. gada janvāra Latvijas iedzīvotājiem bioloģiskie atkritumi būs jāšķiro atsevišķi no pārējiem atkritumiem. Lai gan vairums no mums jau zina, kā šķirot stiklu, papīru vai plastmasu, tomēr, iespējams, daži var saskarties ar izaicinājumu, kā atrast papildu vietu, lai šķirotu vēl vienu atkritumu veidu.

Lasīt vairāk...

"Swedbank" vecākā ekonomiste: Algu kāpums saglabājas straujš

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati rāda, ka algu kāpums saglabājās straujš arī trešajā ceturksnī. Vidējā bruto alga valstī sasniedza 1549 eiro, kas ir par 11.8% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt vidējā neto alga jeb alga pēc nodokļu nomaksas palielinājās par 11% līdz 1126 eiro. Tā kā algu pieaugums beidzot apsteidza inflāciju (3.cet. vidēji 5.1%), iedzīvotāju pirktspēja gada laikā uzlabojās par 5.7%.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.