Ikvienu lietu, kuru vēlamies apgūt, daudz efektīvāk – labāk un ātrāk – var iemācīties, ja mācību laikā tiek sniegta atgriezeniskā saite. Ir pat tēmas, ko bez atgriezeniskās saites iemācīties ir ļoti sarežģīti, – bez atzīmēm tās apgūt var, bez atgriezeniskās saites – nē.
Inflācijas kritums šogad ir bijis tikpat straujš kā inflācijas kāpums 2022. gadā, un inflācija Latvijā šobrīd jau ir zemāka nekā eirozonā vidēji. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pēdējo deviņu mēnešu laikā gada inflācija Latvijā samazinājusies no vairāk nekā 20 % šī gada februārī līdz tikai 1 % novembrī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas Latvijā novembrī saglabājās nemainīgas, un tas ir jau ceturtais mēnesis pēc kārtas, kad cenas Latvijā vidēji ir samazinājušās vai nav augušas.
Koalīcijas partijas ir atradušas formālu iemeslu un negaida Krišjāņa Kariņa (JV) atkāpšanos no ārlietu ministra amata saistībā ar speciālo avioreisu izmantošanu, jo šos lidojumus Kariņš izmantojis, esot Ministru prezidenta amatā, bet no šī amata viņš jau ir demisionējis.
Karjeras izvēle jauniešiem mūsdienās ir gana izaicinošs jautājums – lai gan iespēju ir ļoti daudz, vienlaikus nereti trūkst padziļinātas informācijas. Jaunieši lielākoties labi pārzina tikai vecāku, kā arī tuvāko radu un draugu profesijas, tāpēc lieti noder karjeras konsultācijas, kas palīdz izzināt ne tikai dažādas profesijas, bet arī katram skolēnam apzināties savas intereses un stiprās puses.
Arvien biežāk sabiedriskajās diskusijās nostiprinās hibrīdkara un informatīvā kara jēdzieni. Krievijas centieni ietekmēt citu valstu vēlēšanas vai tās meli par karu Ukrainā, vispirms noliedzot iebrukuma plānus, bet vēlāk izmantojot sagrozītu vai vienkārši melīgu informāciju kā vēl vienu elementu uzbrukumā, ir redzamākās un pazīstamākās informatīvā kara izpausmes. Taču informatīvā kara būtība ir daudz plašāka un fundamentālāka, jo skar pirmo frontes līniju visos karos – cilvēka apziņu.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), tajos precizētas normas attiecībā uz darba devēja kompensācijām un nodokļa atvieglojumiem saistībā ar veselības apdrošināšanu, darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu un mācību izdevumiem – tai skaitā darbinieka ienākuma atbrīvošana no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu.
Iepriekš līdzdalīju vēlmi ne tikai saprast, kāda ir situācija Latvijā, bet arī mēģināt ko uzlabot, jo publiski daudzkārt tiekam aicināti: kopīgi uzlabosim, un mums izdosies situāciju mainīt. Runa ir par to, ka Latvijā zinātņu doktora grādu aizstāv trīsreiz mazāk nekā citur Eiropā. Pēc vēlmes ko darīt sākas rīcība.
Rudenī un ziemā namu apsaimniekotājus iedzīvotāji arvien biežāk lūdz risināt ļoti nepatīkamo problēmu, kas saistīta ar žurku invāzijas apkarošanu. Iestājoties vēsākam laikam, grauzēji un citi kaitēkļi sāk meklēt siltus un drošus nostūrus un bieži vien patvērumu rod dzīvojamās ēkās, īpaši daudzdzīvokļu namos. Grauzēji ir ne tikai neērti cilvēkiem, bet arī bīstami veselībai, jo izplatās dažādas slimības.
Ziema nes sev līdzi gleznainu, sniegotu ceļu ainavu, taču tā sagādā arī izaicinājumus autovadītājiem, īpaši, ja runa ir par slideniem ceļa apstākļiem. Neatkarīgi no tā, vai esat pieredzējis šoferis vai iesācējs, zināšanas, kā ziemā rīkoties ar slīdošu automašīnu, ir ļoti svarīgas savai un citu uz ceļa esošo cilvēku drošībai.
Ceturtā daļa jeb 25% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nākamgad viņu dzīves apstākļi pasliktināsies, liecina jaunākais "Eirobarometra" pētījums.
Emocionālās pazemošanas gadījumi skolēnu vidū gan klātienē, gan digitālajā vidē pieaug, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nesenākie pētījumi. Latvijā 27% skolēnu atzīst, ka arī viņu skolā skolēni izmanto internetu un sociālos tīklus, lai apceltu viens otru, liecina “Solve for Tomorrow” konkursa ietvaros veiktā pusaudžu aptauja.
