Mūsdienu lauku ainavu nereti papildina moderna, jaudīga tehnika, bez kuras nav iedomājama lauksaimnieka ikdiena. Diemžēl tā piesaista ne tikai profesionāļu, bet arī garnadžu skatienus. Ja pašu kombainu aizdzīt var arī nebūt tik vienkārši, tad navigācijas iekārtas, ar kurām aprīkota lauksaimniecības tehnika, gan ir viegli aiznesamas līdzi, ja netiek pienācīgi pieskatītas.
“Teikšu tieši – pasaulē ir haoss!” Un šo vārdu teicējs starptautiska mēroga pasākumā ir mūsu Valsts prezidents. Zinām, ka cienījamais politiķis ar skaļiem izsaucieniem nemēdz mētāties, bet nu jaušams, ka Edgars Rinkēvičs tīri cilvēciski ir satriekts par zvērībām, kas patlaban darās karstajos punktos Ukrainā, Izraēlā, Pakistānā un vēl daudz kur citur.
Ne viens vien gada tumšākajos, vēsākajos mēnešos nonāk depresīvā stāvoklī. Vēršoties pēc palīdzības pie ārsta, bieži vien tiek izrakstīti antidepresanti. Ja ir medikamenti, tad sagaidāms arī uzlabojums, taču problēma ir tā, ka ne visiem pietiek uzņēmības zāles lietot, un nereti pietrūkst arī izpratnes, kādēļ ir svarīgi godprātīgi sekot noteiktajam terapijas kursam.
Vairāku darbību veikšana paralēli jeb “multitaskings” ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu – diemžēl arī autovadītājiem. Taču šķietami nekaitīgie ikdienas ieradumi var būtiski apdraudēt savu un citu drošību ceļu satiksmē.
Matemātikas zināšanas ir neaizstājamas ne vien skolas laikā, bet arī turpmākajā dzīvē. Lai veicinātu bērna izpratni par matemātiku, ieteicams rosināt bērnu skaitļot un rēķināt jau no mazotnes. To var darīt ar rotaļām un praktiskiem piemēriem. Kā veicināt matemātikas apguvi bērnudārza un pirmo klašu vecumā?
Katrs ceturtais Latvijas jaunietis vismaz reizi nedēļā vai biežāk skolā piedzīvo apcelšanu vai novēro, kā skolas biedri apceļ citus, liecina “Samsung” “Solve for Tomorrow” konkursa ietvaros veiktā pusaudžu aptauja. Izskaust bulingu skolās nav izdevies, un eksperti uzskata, ka situācijas uzlabošanā jāsadarbojas gan pedagogiem, gan mentālās veselības speciālistiem, gan vecākiem.
Katru gadu 31.oktobrī miljoniem cilvēku atzīmē Helovīnu, pārģērbjoties par raganām, velniem un dēmoniem. Šajā dienā bērni dodas no mājas uz māju, saģērbušies kostīmos un izsaucoties: “Triks vai kārums!” Šos svētkus mēdz asociēt ar kristīgo baznīcu, bet vai tam ir pamats un kā ir patiesībā? Un tomēr, vai šie svētki ir tik nekaitīgi kā izskatās? Kā šie svētki ir radušies un veidojušies? Un kāda ir šo svētku būtība?
Kultūras ministre Agnese Logina (“Progresīvie”) atbalstījusi 1,2 miljonu eiro piešķiršanu pētījumam “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībai”, un, tā kā “mūsu uzdevums ir palīdzēt patvēruma meklētājiem orientēties Latvijas tiesību sistēmā, kā arī sniegt tiem praktisku atbalstu”, tam Kultūras ministrija paredzējusi 2,6 miljonus eiro. Savukārt nauda nav atradusies nedz filmai par latviešu leģionāriem, nedz gleznotāja Vilhelma Purvīša muzejam, nedz Dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem.
Rudenī un ziemā mūsu ikdiena ievērojami mainās - dienas kļūst īsākas un tumšākas, laiks auksts un mitrs. Kā šie ārējie apstākļi ietekmē mūsu organismu? Kā tumšajā gada periodā rūpēties par savu veselību un labsajūtu, emocionālo pašsajūtu, veselīgu miegu, atbilstošu uzturu un kustību prieku?
Naktī uz svētdienu, 29.oktobri, atkal būs jāpagriež pulksteņa rādītāji. Lai arī mūsdienās lielākajai daļai viedo ierīču pulkstenis pārregulējas automātiski, tiem, kas izmanto arī klasiskos pulksteņus, vajadzēs pagriezt rādītājus par stundu atpakaļ. Pāreja uz ziemas laiku notiek pulksten četros naktī no sestdienas uz svētdienu. Viedpulksteņos, viedtālruņos, viedtelevizoros, datoros, planšetēs un citās «gudrajās» ierīcēs tas notiks automātiski.
Darba algas Latvijā turpina augt, reģistrētais bezdarbs ir noslīdējis gandrīz līdz 5 % un inflācija strauji samazinās. Tomēr pēdējo divu gadu laikā patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par vairāk nekā 25 %. Līdz šim iedzīvotāju ienākumu pieaugums nav spējis turēt līdzi inflācijai, un tas šogad atspoguļojas salīdzinoši vājos tirdzniecības rādītājos. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā, neskaitot inflāciju, šī gada septembrī samazinājās par 4,1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šis ir otrs lielākais kritums mazumtirdzniecībā šogad, un domājams, ka trešajā ceturksnī arī visa Latvijas ekonomika kopumā būs mīnusos.
