18.novembrī plkst. 13.30 Rīgā, 11. novembra krastmalā, notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltīta Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde. Parādi, kurā piedalīsies aptuveni 1500 karavīru, zemessargu, policistu, robežsargu, ugunsdzēsēju glābēju un jaunsargu, komandēs Zemessardzes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns. Parādē ar karoga grupu piedalīsies arī sabiedroto spēku karavīri no Albānijas, Kanādas, Čehijas, Igaunijas, Islandes, Itālijas, Lietuvas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un ASV. Šogad parādē otro reizi piedalīsies arī Ukrainas karoga grupa. 

Viens no valsts simboliem ir karogs. Mūsu sarkanbaltsarkanais ir izdzīvojis cauri gadu simtiem, lai gan tikai pagājušā gadsimta sākumā karmīnsarkanā un baltā kļuva par Latvijas valsts karoga krāsām. 1988. gada 11. novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī aktieris un latviešu strēlnieks Ēvalds Valters un rakstnieks Alberts Bels pacēla sarkanbaltsarkano karogu – pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem. Tomēr par oficiālu Latvijas karogu tas kļuva vien 1990. gadā.

Teju ikkatra ģimene svētku pacilātībai un omulībai klāj svētku galdu. Normāli. Normāli arī tas, ka ne visiem vienāda rocība, našķus gādājot. Par svētkiem piedomā daudzi, gribētos teikt, krietns vairākums Latvijas ļaužu. Valsts svētkiem ir arī politiskais fons. Arī tas, kā valsts vara iepriecina mūs – savus pavalstniekus – ar saviem lēmumiem, likumiem.