Inflācija Latvijā turpina strauji samazināties, un pirmo reizi kopš 2021.gada oktobra tā ir noslīdējusi zem 7%. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada jūlijā patēriņa cenas Latvijā bija par 6,4% augstākas nekā pirms gada. Tomēr pārsvarā elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu pieauguma dēļ kopējais patēriņa cenu līmenis Latvijā jūlijā pieauga par 0,7%. Lai arī “Nord Pool” sistēmā elektrības cena Latvijā jūnijā samazinājās par 15%, elektroenerģijas cena kopumā pieauga par 17,6% salīdzinājumā ar jūniju. Bez sadales tīklu tarifu kāpuma patēriņa cenas Latvijā jūlijā būtu palikušas jūnija līmenī, un gada inflācija būtu jau noslīdējusi zem 6%.

Lielākā daļa jeb 83% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstī nepieciešami darba tirgus regulējumi. Tas noskaidrots pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma "Biuro" pasūtītajā iedzīvotāju aptaujā, kas veikta šā gada maija beigās. Lai izpētītu darba tirgus situāciju Latvijā, "Biuro" nolēma vaicāt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju viedokli, skaidrojot, kādus regulējumus būtu jāveic valstī, tādējādi uzlabojot nodarbinātības situāciju.

Nesen Spānijā notika parlamenta vēlēšanas, kuru iznākums ir visnotaļ interesanta tēma, tomēr tālākais teksts nebūs par to. Vēlēšanu kontekstā atcerējos par to, cik kvēli daļa Latvijas sabiedrības jūsmoja un atbalstīja katalāņu neatkarības centienus. Ir pagājuši nieka pieci gadi, un – cik daudz ir to, kuri šo tēmu vispār atceras? Tāda nu cilvēku atmiņa ir. Tomēr ir viena profesionāla grupa, kurai pagātne ir arods – vēsturnieki. Un kādā Katalonijas vēsturei veltītā grāmatā autors nedaudz uzjautrinās par to, cik viegli sajaukt valdniekus šajā vēsturiskajā reģionā senākos laikos. Bija tāds Ramon Berenguer, kuram dēls savukārt bija Berenguer Ramon, un tādā manierē arī citi.