Menu
 

Rūpes par darbinieka mentālo veselību – vai un ko iegūst darba devējs?

Mentālās veselības jautājums nereti tiek aktualizēts rudenī – gada tumšākajā laikā, kad laikapstākļi Latvijā nelutina, un tas tiešā veidā ietekmē arī mūsu mentālo labsajūtu. Tomēr arī vasaras sākums ir piemērots laiks, lai uzsāktu veselīgus ieradumus. Nav noslēpums, ka par mentālo veselību jārūpējas tāpat kā par fizisko – par šo jautājumu bieži tiek plaši diskutēts, tiek organizētas lekcijas, tomēr nereti pietrūkst praktisko nodarbību, kas palīdzētu ieviest rūpes par labbūtību kā ikdienas ieradumu.

Lasīt vairāk...

Izstrādāts Drošas rīcības kodekss "Septiņi “NĒ"

Valsts policijas dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā būtiski samazinājies reģistrēto krāpšanas un to mēģinājumu skaits Rīgā, vienlaicīgi palielinoties gadījumu skaitam iepriekš mazāk skartajos reģionos. Lai veicinātu iedzīvotāju zināšanas un spēju sevi pasargāt no maldinošām taktikām, “SEB banka” sadarbībā ar Valsts policiju ir izstrādājusi Drošas rīcības kodeksu “Septiņi “NĒ”.

Lasīt vairāk...

Anita Muižniece: Ja mācīsimies kā roboti, nākotnē strādāsim robotu labā

Jau itin pierasti ir runāt par STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) nozīmīgumu izglītības kontekstā. Atcerēsimies kaut vai neseno cīņu par obligātā eksāmena ieviešanu STEM priekšmetos, kā arī absolūti saprotamās nozares darba devēju bažas - pat izmisumu, domājot par kvalificētu speciālistu potenciālo trūkumu un nepietiekamajām zināšanām STEM priekšmetos.

Lasīt vairāk...

Kāda ir vecāku loma pirmsskolas izglītības procesā?

Pirmsskola ir vieta, kur bērni iegūst pirmo socializēšanās pieredzi un attīstās gan intelektuāli, gan emocionāli. Lai nodrošinātu optimālu bērnu attīstību un labklājību, vecāku un skolotāju sadarbība ir ļoti būtiska. Tikai ar abpusēju uzticēšanos un sadarbību var nodrošināt bērna labāko interešu īstenošanu, tomēr, kā vecākiem saprast, cik aktīvi iesaistīties un līdzdarboties? Un kā pirmskolai saprast, cik lielu iesaisti no vecākiem prasīt?

Lasīt vairāk...

Aptauja. Vai būtu nepieciešams viendzimuma personu attiecību tiesiskais regulējums paralēli laulībai?

Vairāki tūkstoši cilvēku aizvadītās nedēļas nogalē piedalījās seksuālo minoritāšu gājienā jeb praidā, savukārt konservatīvā sabiedrības daļa jūtas aizskarta no atklātas homoseksualitātes demonstrēšanas, kurā iesaistīti arī jaunieši un bērni. Kā allaž, viena no gājiena prasībām bija saistīta ar homoseksuālu attiecību legalizāciju.

Lasīt vairāk...

Pacienta datu nepieejamība – kāpēc turpinām ar to samierināties?

Vai jūs kā pacients apzināties savu vērtību? Un vajadzības? Vai protat pajautāt, palūgt, ja vajadzīgs, pat pieprasīt to, kas jums nepieciešams? Un vēl - vai orientējaties medicīnas terminos un stresa situācijās labi uztverat jaunu informāciju? Latvijas medicīnas sistēma nebalstās tikai uz labu izglītību daudzu gadu garumā, neapmaksātu rezidentūru, privātklīnikām un nesabalansētām ģimenes ārstu slodzēm; viens no stūrakmeņiem ir arī savstarpējā mijiedarbība ārstam ar pacientu.

Lasīt vairāk...

Pēteris Strautiņš: Vai Latvijas rūpniecību glābs droni?

Latvijā apstrādes rūpniecības izlaide aprīlī bija par 8,8% mazāka nekā pirms gada. Šobrīd ražošanas kritums ir vērojams visā Baltijā, kas šogad negatīvi izceļas uz pārējās Eiropas fona. Lietuvā ražošana apstrādes rūpniecībā aprīlī gada griezumā kritās par 7,5%, bet Igaunijā pat par 14,7%.

Lasīt vairāk...

Cukura diabēta attīstības risks un D vitamīns: ko mēs vēl nezinām?

Jau labu laiku ir zināmi tādi otrā tipa cukura diabēta attīstības riska faktori kā palielināts ķermeņa svars, mazkustīgs dzīvesveids un palielināts ogļhidrātu daudzums uzturā. Tomēr, arī samazinot ķermeņa svaru un ievērojot ārsta noteiktu diētu, var neizdoties izvairīties no saslimšanas ar cukura diabētu, jo nav ņemti vērā citi faktori, kas arī ietekmē diabēta attīstību. Viens no tādiem faktoriem ir nepietiekams D vitamīna daudzums organismā. Kādu lomu cukura diabēta attīstības riska samazināšanā spēlē D vitamīns?

Lasīt vairāk...

Gunta Šmidre: Aizpildīt emocionālo tukšumu

Vairums jeb 93% pusaudžu problēmu gadījumā atbalstu meklētu pie saviem vienaudžiem un draugiem, liecina Latvijas Pusaudžu mentālās veselības asociācijas veiktais pētījums “Cik viegli būt jaunam?”. 56% pusaudžu vērstos pie vecākiem, 24% apsvērtu iespēju vērsties pie speciālista, bet 4% meklētu atbalstu pie skolotāja. Vienlaikus 87% pusaudžu nav neviena pieaugušā skolā, ar kuru būtu emocionāli nozīmīgas attiecības. Savukārt 62% pusaudžu norādījuši, ka viņiem nav neviena pieaugušā, ar kuru varētu runāt par savām problēmām.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.