Menu
 

"Swedbank": Patēriņš un eksports ekonomiku dzen mīnusos

Latvijas tautsaimniecība buksē, jo divi lielie ekonomikas "vaļi" – patēriņš un eksports – būtiski savārguši. Ekonomiku no lielāka krituma šobrīd glābj ES fondu veicināts investīciju kāpums. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās otrajā ceturksnī saruka par sezonāli koriģētiem 0,3%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt kritums pret pērnā gada attiecīgo ceturksni nekoriģētos datos bijis 0,5% apmērā. Jaunākie dati saskan ar "Swedbank" augustā publicētajām prognozēm par Latvijas ekonomikas stagnāciju 2023.gadā.

Lasīt vairāk...

Pēteris Strautiņš: Latvijas ekonomika tiecas uz bezsvara stāvokli

2.ceturksnis bija laiks, kad viena liela Latvijas ekonomikas ķibele vēl nebija beigusies, bet cita jau bija sākusies. Aizvadīto divu gadu importa sadārdzinājuma radītais slogs jau mazinājās, taču patērētāji vēl turpināja maksāt augstajām gāzes cenām atbilstošus rēķinus, tikmēr patēriņa preču piegādātāji izejvielu un enerģijas izmaksu kritumu patērētājiem novirza ļoti "taupīgi".

Lasīt vairāk...

Sociālās vides lamatas un kaitīgo ieradumu dinamika

Lai arī to ne vienmēr apzināmies, sociālā vide un apkārtējo attieksme ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē cilvēku ieradumus, tostarp arī to, vai persona sāks smēķēt un turpinās to darīt ilgstoši. Parasti pirmā saskare ar cigaretēm ir pusaudžu vecumā, bet, mainoties sociālajai un darba videi, draugiem vai arī pateicoties kādam būtiskam dzīves notikumam, ieradumi atkal var kardināli mainīties.

Lasīt vairāk...

Ģirts Rungainis: Blata bizness, pārdales domāšana un atbilstības fabrikas

Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā - bīstama. Tā "sit" pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā "pārdales ekonomika" aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Lasīt vairāk...

Valsts policijas un NMPD drošības padomi, dodoties uz skolu

Jau rīt ir 1. septembris un bērni atgriezīsies vai pirmo reizi dosies uz mācību iestādēm, lai gūtu jaunas zināšanas, satiktu savus klasesbiedrus un pedagogus. Lai šī diena un arī jaunais mācību gads aizritētu bez liekām raizēm, Valsts policija aicina vecākus pārrunāt ar savām atvasēm drošības padomus, tai skaitā par drošību uz ceļa un sabiedriskajā transportā, un iepriekš kopā ar mazākajiem bērniem veikt drošo maršrutu uz skolu un atpakaļ.

Lasīt vairāk...

Apdrošinātājs: Zinību dienā ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaug par 50%

Zinību diena jeb 1.septembris ir izteikta robežšķirtne starp vasaru un rudeni – ir beidzes skolēnu brīvlaiks un vasaras atvaļinājumu laiks, ikdiena atgriežas ierastajā ritmā. Taču pārmaiņas skar arī satiksmi – tā kļūst ievērojami intensīvāka, uz ielām parādoties vairāk automašīnām, bet uz ietvēm – gājējiem un mikromobilitātes rīkiem.

Lasīt vairāk...

Aizkavējis vai atcelts lidojums: kur saņemt kompensāciju?

Pēdējo divu gadu pieredze liecina, ka daudzas lidostas nespēj laikus apkalpot lielo ceļotāju skaitu. Aizkavētu vai atceltu lidojumu dēļ daudziem jāmaina ceļojuma plāni, kas ir īpaši riskanti, ja galamērķi plānots sasniegt ar vairāku lidojumu starpniecību.

Lasīt vairāk...

Česlavs Batņa: Iekļaujošā izglītība skolās ir tikai uz papīra

Vardarbība skolās. Vai tas ir kaut kāds mūsdienu fenomens vai vardarbība skolās ir bijusi vienmēr, tikai par to nerunāja? Tomēr ir kaut kādi faktori, notikumi, kas pēdējos gados ir vairāk ietekmējuši sabiedrības, tai skaitā bērnu, psihoemocinālo veselību un pacēluši gaismā daudzas ielaistas problēmas. Iespējams, tas ir Covid-19 pandēmijas laiks, karš Ukrainā, varbūt iekļaujošā izglītība, kas tika ieviesta “uz papīra”, nenodrošinot visus nepieciešamos instrumentus skolām un vecākiem. Arī likumdevēju dienaskārtībā ir šie jautājumi. 18.septembrī Saeimā sadarbībā ar biedrību “Vecāku alianse” un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju tiek rīkota starptautiska konference “Bērnu un jauniešu psihoemocionālā veselība – risinājumi izglītības sistēmā”.

Lasīt vairāk...

Pēteris Strautiņš: Reālās algas aug; labklājība un IKP ir divas dažādas personas

Pēc piecus ceturkšņus ilguša krituma reālās algas 2.ceturksnī pieauga. Izmērītais kāpums ir simbolisks jeb 0,1%, taču dinamika krasi uzlabojas pa mēnešiem – ja aprīlī reālās algas gada griezumā vēl samazinājās par 4,7%, tad jūnijā jau pieauga par 3,9%. Nav ne mazāko šaubu, ka reālo algu dinamika turpinās uzlaboties.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.