Pērn Latvijā bija viszemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā, un šogad dzimstības lejupslīde turpinās – šogad pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 5770 jaundzimušie, kas ir par 15% jeb 1022 jaundzimušajiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.
Pirms Viļņā aizvadītā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) līderu samita liela uzmanība bija pievērsta jautājumam par Zviedrijas un Ukrainas iespējamo pievienošanos organizācijai. Tieši pirms samita sākuma kļuva zināms, ka Zviedrijas ceļā uz NATO lielākie šķēršļi, šķiet, ir noņemti. Jautājums par Ukrainas dalību aliansē tomēr paliek atklāts, lai gan samita laikā tā tika apsolīta, turklāt ar atvieglotiem iestāšanās nosacījumiem.
Cēsu Mākslas festivāls ik nedēļas nogali piedāvā pa mākslas notikumu kopai, un atliek uzticēties festivāla veidotājiem, jo virknei mākslas notikumu ir vienreizējs raksturs – noskatījies otram neieteiksi, jo viss jau ir beidzies. No 15. jūlija līdz 20. augustam Cēsu Izstāžu namā tomēr ir viens no festivāla notikumiem, kuru vēlos ieteikt ne tikai personisku iemeslu dēļ, proti, te izstādē “Pārāk tuvu, pārāk tālu” apskatāmas divdesmit divas Raimonda Staprāna gleznas no dažādiem Latvijas kolekcionāru un muzeju krājumiem.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmas ir daļa no mūsdienu darba vides, nodrošinot raitu darba procesu, informācijas drošību, dažādu darba funkciju veikšanu u.tml. Mūsdienās esam raduši, ka tehnoloģijas strādā mūsu labā, taču vasarā, kas ir arī atvaļinājumu sezona, uzņēmumi var saskarties ar dažādiem IKT izaicinājumiem, kas nav tikai kibernoziedznieku radīti.
Vaicājām iedzīvotājiem par izmaiņām latviešu un krievu attiecībās un to, kā tās ietekmējis karš Ukrainā.
Pēdējā laikā pastiprinātā uzmanības centrā ir nonācis mākslīgais intelekts (MI) un tostarp arī nu jau visiem labi pazīstamais “ChatGPT” tā plaši sniegto iespēju dēļ. Neraugoties uz to, ka izteiktu popularitāti MI ir guvis nesen, apdrošināšanā tas ir bijis klātesošs jau ilgu laiku, kļūstot par nozares neatņemamu sastāvdaļu un mainot veidu, kā apdrošinātāji novērtē risku, izsniedz polises un mijiedarbojas ar klientiem. MI nepārprotami ļauj transformēt apdrošināšanas nozari nākamajā līmenī, padarot to efektīvāku, rentablāku un vairāk orientētu uz klientu. Bet ko tieši apdrošinātāji un apdrošināšanas ņēmēji no tā var sagaidīt tuvākajā nākotnē?
Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem šogad noslīkuši jau 72 cilvēki, no tiem 29 – peldsezonas laikā, kas sākās 15. maijā. Arī apdrošināšanas sabiedrībai “Balta” par letāliem gadījumiem šogad jau nācies izmaksāt nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzības. Apgāzušās laivas, pārvērtēti spēki, pelde alkohola reibumā, viltīgas straumes – dzīvības ūdeņos var izdzist ļoti ātri, ko apliecina ne vien nesen notikušais traģiskais negadījums jūrā, kur noslīka vairāki cilvēki, bet arī teju ik dienu operatīvo dienestu ziņotā informācija par slīkušiem vai bojā gājušiem cilvēkiem ūdenstilpēs.
Banku klientiem jau par ikdienu kļuvusi Smart-ID aplikācijas izmantošana, lai pieslēgtos savai internetbankai – tās lietotāju skaits Latvijā ir pārsniedzis vienu miljonu. Aplikācijas divu pakāpju autentifikācija ierobežo krāpniecisku darbību iespējamību, tomēr arī katram pašam jāparūpējas, lai nenodotu savus datus – un līdz ar to arī finanšu līdzekļus – krāpniekiem. “Luminor” bankas krāpniecības novēršanas eksperte Marija Briede ir apkopojusi svarīgākos ieteikumus drošībai, ko ņemt vērā, lai pasargātu savus līdzekļus no krāpniekiem.
Nevajadzētu uzskatīt, ka dažādu blakus lietu darīšana pie stūres ir mazāk riskanta, nekā, piemēram, alkohola lietošana. Bīstama ir arī uzmanības dalīšana, kad lietojam telefonu, ēdam vai dzeram, paralēli vadot automašīnu. Ikvienā gadījumā nepieciešams izvērtēt riskus un prioritātes un nepieciešamības gadījumā apstāties ceļa malā, lai paēstu vai parunātu pa telefonu.
Šķiet, pamazām jau rimušas dziesmu un deju svētku kaislības. Tomēr nē! Turpinās, un neiztiekam arī bez jauniem izvirdumiem, kas nāk kaut vai tālab, ka nozīmīgajam notikumam vērtējums bijis no “grandiozi” un “līdz sirds dziļumiem aizkustinoši” līdz tādam kā izskaņas akordam “nesanāca”, ko skarbi paudis Guntis Bojārs, savukārt žurnālists Māris Antoņevičs paņirdzis, ka nu svētkos līdzās virsdiriģentiem ieviešami arī virskritiķi, tad nu organizatori varēs svīst un drebēt, gaidot viņu virsatzinumus...
Sapnis par savu māju, savu dārzu un pagalmu uztur stabilu pieprasījumu privātmāju tirgū – interesi par privātmājas iegādi vai būvniecību nav “nokāvis” ne Euribor kāpums, ne būvniecības izmaksu pieaugums. Vērtējot finansējuma pieprasījumu skaitu, var secināt, ka cilvēki, kuri ir pieņēmuši lēmumu par labu privātmājai, pie tā arī pieturas.
