Runājot par izglītības saturu skolās un dažādiem kursiem vai profesionālās pilnveides programmām, bieži tiek pieminēts jēdziens “dizaina domāšana”, uzsverot, ka tā ir viena no prasmēm, kas 21.gadsimtā ir ļoti būtiska un nepieciešama, lai spētu būt konkurētspējīgs darba tirgū un pielāgoties tā mainīgajām prasībām. Kas īsti ir dizaina domāšana, un vai tā nepieciešama teju ikvienā mūsdienu profesijā?

Vairāk nekā trīs ceturtās daļas jeb 79% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem inflācijas ietekmē ir nācies mainīt savus ikdienas paradumus un plānus, liecina SEB bankas veiktā aptauja. Lielākā daļa jauniešu apzinās, ka vairs nevar atļauties dzīvot tā, kā laikā pirms cenu pieauguma, un meklē risinājumus, kā optimāli organizēt savus tēriņus un – kā vairot ienākumus.

Ažiotāža ap Dziesmu un deju svētku biļešu iegādi kā pirms pieciem gadiem, tā arī šogad šķiet ar šova elementiem, kas tajā iestrādāti apzināti, lai celtu svētku reitingu to cilvēku acīs, kam šie svētki īsti neinteresē. Ja tas palīdzēs pēc svētkiem saglabāt un palielināt mūzikas stundu skaitu skolās, ieintriģēt, cik vērtīgi ir iemācīties darināt tautastērpu, vai finansiāli atbalstīt šīs tautas tradīcijas kopējus – koru un deju kopu skolotājus visā Latvijā –, lai būtu! Bet vai tā ir?