Kad skolās atskan pēdējais zvans un absolventi intensīvi gatavojas eksāmeniem, lielākā daļa vecāku prāto, ko dāvināt jauniešiem, kuri drīz sāks patstāvīgu dzīvi. Kamēr vieni izvēlas dažādas izklaides un materiālas lietas, citi meklē kādu paliekošāku dāvanu, kas noderēs jaunieša nākotnē. Ļoti vērtīgas ir dāvanas, kuras palīdzēs nodrošināt gaišu un stabilu jaunieša finansiālo nākotni.
Attīstoties dažādām būvniecības tehnoloģijām, izmaiņas ienāk arī nekustamo īpašumu tirgū un arvien vairāk mūsdienās privātmājas tiek ražotas rūpnīcās. Tas bieži ir ātrāks, ērtāks un reizēm lētāks veids, kā tikt pie jaunas mājas. skaidro atšķirības starp rūpnīcā ražotu un tradicionāli būvētu māju un to kreditēšanu.
Latvijā elektroenerģijas ražošana pieauga par 70%, HES saražotais elektroenerģijas apjoms lielākais pēdējo desmit gadu laikā Latvijā, no elektroenerģijas importētājvalsts Latvija kļuva par eksportētājvalsti, “Nord Pool” biržā elektroenerģijas cena turpināja samazināties. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro elektroenerģijas tirgus norises š.g. 1.ceturksnī.
Ar pludmales sezonas sākumu aktualizējas arī atkritumu jautājums piekrastes teritorijās. Ikviens vēlamies atpūsties sakoptā vidē, jo īpaši, kad dodamies pie dabas kopā ar bērniem. Diemžēl pēdējo gadu tendences liecina, ka mums visiem kopā vēl veicams liels darbs, lai uzlabotu atkritumu savākšanu, kā mēdz teikt – ko atnesām, to aiznesam.
Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%. “SEB banka” veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.
1941.gada 14.jūnijā padomju okupācijas vara no Latvijas deportēja vairāk nekā 15 400 cilvēku. Daļu uzreiz arestēja un nogādāja ieslodzījuma vietās, pārējos nometināja Sibīrijā un Kazahstānā. Tā bija pirmā masu deportācija no Latvijas.
Līdz ar siltā laika iestāšanos uz Latvijas ceļiem ar jaudu atgriezušies arī motorizēti divriteņu transportlīdzekļi. Motociklistu skaits Latvijā ar katru gadu palielinās, bet līdz ar to pieaug arī ar motocikliem saistītu ceļu satiksmes negadījumu skaits. Un teju katru gadu, arī šī gada pirmajos piecos mēnešos, tiek zaudētas dzīvības. Aktīvās moto sezonas periodā bīstamas situācijas ceļu satiksmē var veidoties ik uz soļa, un aicina ikvienu ceļu satiksmes dalībnieku būt īpaši vērīgiem, neaizmirstot arī par toleranci vienam pret otru.
Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.
Ikdienā visbiežāk sastopamās videi kaitīgās preces ir izlietotas baterijas un akumulatori, nolietotas riepas, kā arī atstrādātās smēreļļas. Neviena no minētajām atkritumu pozīcijām nevar tikt izmesta kopā ar sadzīves atkritumiem vai novietota līdzās atkritumu konteineriem, vai atstāta dabā – tās ir jānodod utilizācijai speciālos videi kaitīgo preču pieņemšanas punktos. Līgo svētku periodā eksperti īpaši uzsver videi kaitīgo preču dedzināšanas riskus veselībai un videi, atgādinot korektu videi kaitīgu preču atkritumu utilizēšanas kārtību.
Pavisam nesen iznākusi vēstures zinātņu doktora Gunta Zemīša monogrāfija ar mūsdienās ļoti saprotamu (diemžēl) nosaukumu – “Drošības aspekti Latvijas vēsturē”. Katrs, kurš grāmatu jau ir lasījis vai lasīs, pats novērtēs sev noderīgo, tomēr man subjektīvi interesanti šķita tas, ka 21. gadsimta otrajai desmitgadei aktuālas tēmas patiesībā nav jaunas. Un tas savukārt kārtējo reizi rada jautājumu par to, vai mēs no vēstures kaut ko mācāmies. Un ja nē, kādēļ tā.
Ilgtspēja un videi draudzīgāki risinājumi ieņem aizvien būtiskāku lomu teju ikvienā sfērā. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, informācijas apritei un sabiedrības vēlmei dzīvot zaļāk, kā arī uzņēmumu iniciatīvām, daudzi procesi pēdējā desmitgadē ir būtiski mainījušies, tostarp arī alus brūvēšana. Videi draudzīgākas etiķetes, pārdomāts, otrreiz izmantojams iepakojums, ražošanas process ar resursu taupīšanas mehānismiem – šīs ir tikai dažas no lietām, kas palīdz darīt alu ilgtspējīgāk.
