Teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pēdējā gada laikā ir izlicies aizņemts, lai varētu palikt mājās – tā liecina “IKEA” ikgadējā pētījuma “Dzīve mājās” rezultāti. Šī tendence novērojama ne tikai Latvijā, bet visās trijās Baltijas valstīs, turklāt biežāk par neesošiem plāniem samelojas jaunāki cilvēki (18–34 gadi). Tomēr tas nav nekas slikts – tas nozīmē, ka jūtamies mājās labi.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem pērn uz Latvijas ceļiem ik dienu notikuši vidēji 105 dažāda smaguma ceļu satiksmes negadījumi. Apdrošināšanas sabiedrības “Balta” pieredze darbā ar transporta apdrošināšanas atlīdzībām liecina, ka visbiežāk negadījumi notiek brauciena pirmajās minūtēs vai arī pašā nobeigumā.
Pēc divu gadu pauzes no pandēmijas uzliesmojuma visā pasaulē un ceļošanas ierobežojumiem, tūrisma industrija atkopjas un strauji uzņem apgriezienus, cilvēki alkst pēc ceļošanas, taču pirms došanās ceļā jāņem vērā daži ieteikumi, kas palīdzēs bez rūpēm izbaudīt ceļojumu.
“Eurostat” apkopotie dati liecina, ka katru gadu Eiropas Savienības (EU) iedzīvotāji izšķērdē gandrīz 57 miljonus tonnu pārtikas. Mājsaimniecības rada vairāk nekā pusi (55 %) no visiem pārtikas atkritumiem – katrs EU iedzīvotājs ik gadu izmet aptuveni 70 kilogramus pārtikas. Samazinot izmestās pārtikas apjomu, mēs varam ietaupīt gan finanšu, gan vides resursus.
Autoagresija jeb paškaitējums ir viens no veidiem, kā bērns tiek galā ar nepatīkamām izjūtām, – diemžēl bērna veselību un drošību apdraudošs. Kas šādu rīcību izraisa un kā bērnam palīdzēt emocijas izdzīvot veselīgā veidā?
Februāris, mīlestības mēnesis, nereti ir laiks, kad pāri sper nākamo soli savās attiecībās. Viens no šādiem soļiem var būt arī vienošanās par kopīgu finanšu pārvaldību. Tāpēc, lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, ieteicams jau laikus vienoties par to, kā tiks pārvaldīti abu pušu ienākumi, izdevumi un veidoti uzkrājumi.
Aizvadītajā gadā divi svarīgākie darba tirgus rādītāji mainījās uz labo pusi – nodarbinātība auga, turklāt strauji, bet bezdarbs samazinājās. Tiem, kas uzņēmumos atbild par darbinieku piesaisti un noturēšanu, dzīve kļūst sarežģītāka, taču tā nav slikta zīme, jo nepieciešamība taupīt arvien dārgāko cilvēku laiku ir galvenā ekonomiskā progresa veicinātāja. Tā mudina ieguldīt efektivitātē, kā arī liek izšķirties, ko ir un ko nav vērts darīt, tātad domāt stratēģiski.
2022.gada 4.ceturksnī bezdarba līmenis, salīdzinot ar 3.ceturksni, pazeminājās par 0,2 procentpunktiem līdz 6,7%, bet gada laikā par 0,4 procentpunktiem. Bezdarba samazināšanos lielā mērā balstīja ekonomikas atgūšanās no Covid ierobežojumiem, kas nokompensēja vēl pagaidām ierobežoto Krievijas kara un sankciju negatīvo iespaidu. Arī izvairīšanās no enerģijas krīzes un siltie laikapstākļi mīkstināja augstās inflācijas ietekmi.
Tas bija februāra pirmajās dienās, kad atklātībā nāca ANO Ģenerālās asamblejas tādā kā pusslepenībā tapis rezolūcijas projekts ar aicinājumu “pēc iespējas ātrāk panākt visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā”. Un jā – ar ANO Hartas principu atgādinājumu, ka valstīm starptautiskajās attiecībās ir jāatsakās no spēka izmantošanas pret citu valstu teritoriālo nedalāmību un politisko neatkarību.
Sabiedrisko attiecību padomnieks, politikas eksperts, rakstnieks un publicists Jurģis Liepnieks ir pamanāma personība. Viņa izteikumi publiskajā telpā vienmēr bijuši nelaipojoši un pat izaicinoši – kā šāviens pierē.
Vīrs ar mugurkaulu un savu stāju, pozīciju, bez jelkādas pozas. Sava doma, savs viedoklis par visu. Spēcīga personība, nebaidās atzīt arī alošanos, jo, kā pats saka, tikai idiots nemainās. Nevienam neizdabā. Dažkārt arī mūsu domas īsti vai pagalam nesakrīt, bet tas nav traucējis sarunāties, jo strīdos dzimst patiesība. Par vienu esmu pārliecināts – Guntis Grūbe ir personība ar pilsoniski aizraujošu, dedzīgu dabu, patriots, strādīgs, joprojām rosīgs, dažkārt ar asu, ironisku mēli, kas pamato argumentēti. Tālab ir vērts aprunāties. Par visu ko.
