Tuvojoties Mātes dienai, vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" aktualizē tematu: kā jūtas mamma Latvijā? Lai noskaidrotu atbildes, ir veikta mammu aptauja, kuras dati liecina: 96 % mammu pēdējā pusgada laikā ir jutušās pārstrādājušās, un 85 % teic, ka lielākā daļa atbildības un pienākumu par mājas un bērnu lietām ir uz viņu pleciem.
Likt vienam cilvēkam vilkt vai stumt lielu organizāciju, gaidot izcilus rezultātus, nav ne taisnīgi, ne arī nepieciešams. Mūsdienās līdera dotības var būt noderīgas ikvienam darbiniekam, un katrs, kurš spēj organizēt, atbalstīt, motivēt, rādīt virzienu, palīdzēt komandai tikt uz priekšu, var kļūt par līderi savā komandā, atsevišķā projektā vai pat par neformālu līderi visā uzņēmumā. Vadītāja pārziņā arvien biežāk tiek atstātas tādas klasiskas funkcijas kā darbinieku izaugsmes un biznesa attīstības vadība, pilnībā atstājot darbinieku pārziņā jaunu ideju izstrādi un projektu vadību. Tas prasa uzticēšanos un varbūt pat zināmā mērā drosmi, taču ieguvumi ir to vērti.
Kopš maija Latvijā ir pilnībā atvērts gāzes tirgus arī mājsaimniecībām. Līdztekus AS “Latvijas gāze” un valsts AS “Latvenergo” mājsaimniecībām gāzi no 1. maija piedāvā arī Igaunijas dabasgāzes un elektroenerģijas pārdevēja “Eesti gaas” meitaskompānija Latvijā SIA “Elenger”, un tas nozīmēs lielāku konkurenci šajā segmentā.
Gada inflācija aprīlī vēl bija augsta, taču krājas pierādījumi tam, ka inflācija strauji samazināsies, vairākās svarīgās patēriņa groza daļās būs cenu kritums, kas nākamgad, iespējams, pāries vispārējā cenu līmeņa kritumā.
Inflācija Latvijā turpina samazināties un tuvākajos mēnešos tā, visticamāk, noslīdēs jau zem 10 %. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada aprīlī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 15,1 % salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli.
Straujiem soļiem tuvojas mācību gada noslēgums un tas nozīmē, ka jau šobrīd lielai daļai pamatskolas absolventu jāizdara izvēle par mācību turpināšanu. Pirms jaunā izglītības satura lielākās diskusijas nereti bija par to, vai mācīties vispārizglītojošā vidusskolā vai izvēlēties profesionālo vidējo izglītību, taču līdz ar izmaiņām un kompetenču pieeju klāt nācis vēl viens jautājums – kādu priekšmetu grozu izvēlēties? Tāpēc ir būtiski saprast, kādiem aspektiem pievērst uzmanību, izdarot izvēli? Vai tiešām pats būtiskākais ir atzīmes?
Kā bez rokām! Tā mēdzam sacīt par neveikliem ļaudīm, kam darbos nesokas vai laiku pa laikam gadās kāda kļūme. Jā, roku spēja un veiklība ir ļoti no svara un ar vecumu iet mazumā. Labā ziņa – to zinām un rēķināmies, un tātad – varam šo procesu attālināt.
Pirmsskola – izglītības iestāde, šķiet pašsaprotami, ka ir vasaras brīvlaiks, bet, rēķinoties ar bērnu vecumu un vecāku darba laiku, ne vienmēr atvaļinājums, turklāt garš, ir iespējams vasaras periodā. Vienlaikus ir vairāki faktori, kāpēc pirmsskolas vecuma bērniem ir ieteicams turpināt apmeklēt bērnudārzu arī vasarā – tas palīdz saglabāt ierasto režīmu, turpināt komunikāciju ar vienaudžiem un radoši pavadīt laiku, neatkarīgi no laikapstākļiem.
Pandēmija un iespēja mācīties attālināti mainīja domas par skolu kopumā, parādot, ka var mācīties arī patstāvīgi, sev ērtā laikā un ritmā, taču nemainīja interesi par matemātiku, vēlmi studēt Latvijā un veidot šeit karjeru. Ja mācību programma skolās būtu saistošāka un pedagogi parādītu, ka matemātika patiesībā ir viegls un skaists mācību priekšmets, arī jauniešiem būtu lielāka interese par šo nozari – gan skolā, gan augstskolā.
9.maijā Eiropā un arī citviet pasaulē tiek atzīmēta Eiropas diena. 1950.gada 9.maijā Parīzē Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, kas varētu aptvert visu Eiropu, starptautiskajai presei nolasīja deklarāciju, kurā Francija, Vācija un citas Eiropas valstis tika aicinātas apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu, tādējādi ieliekot "pirmo pamatakmeni Eiropas Savienības izveidē".
Šomēnes nevalstiskā organizācija “Žurnālisti bez robežām” (“Reporters Without Borders”) publicēja ikgadējo Pasaules preses brīvības indeksu (“World Press Freedom Index”). Var dažādi vērtēt nevalstisku organizāciju veidotus pārskatus un novērtējumus, tomēr konkrētais indekss vispār tiek lietots diezgan plaši. Mēs redzam, ka gada laikā Latvija pat ir pakāpusies uz augšu – no 22. vietas pērn uz 16. vietu šogad. Ņemot vērā to, ka runa ir par 180 valstīm, izklausās labi.
