Pirmsskola ir svarīgākais izglītības posms, jo izglītības process ir kā mājas būvniecība – kādus pamatus ieliksim, ar tādiem būs jādzīvo. Iespējams tieši tāpēc aizvien aktuāla ir diskusija par to, kāds ir vēlamais vecums bērnudārza gaitu uzsākšanai. Kamēr vieni uzskata, ka bērnam pēc iespējas ilgāk jāpaliek mājās, citi ir pretējās domās.
Visa pasaule šodien atzīmē Starptautisko dzimtās valodas dienu, kurai Latvijā būtu jābūt jo īpaši nozīmīgai. Latviešu valoda ir viena no divām atlikušajā baltu valodām, un cilvēku skaits, kam tā ir dzimtā valoda, ir ārkārtīgi mazs. Tāpēc mūsu uzdevums ir to sargāt un kopt, pievēršot daudz lielāku uzmanību tās lomai. Tieši ar mūsu attieksmi pret savu dzimto valodu, ar tradīcijām un to pārmantošanu sākas patriotisms, mūsu mīlestība un cieņa pret savu dzimteni.
Vairāk nekā trešdaļai jeb 35% sieviešu, kas dzemdībās saskārušās ar negatīvu attieksmi no medicīnas personāla puses, šī pieredze ir mazinājusi vēlmi radīt nākamos bērnus. Kopumā 36% Latvijas slimnīcās dzemdējušo sieviešu ir piedzīvojušas emocionālu vai fizisku vardarbību dzemdībās. Tas noskaidrots aptaujā par dzemdību pieredzi Latvijā, ko veikusi pētījumu kompānija "Norstat Latvija", publiciste Agra Lieģe-Doležko un uzņēmēja konsultante Olga Procevska.
Salīdzinājumā ar 2022.gada septembri februārī ir samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuru uzkrājuma apmērs palicis nemainīgs, un teju trešā daļa sabiedrības bijusi spiesta sākt tērēt savus ietaupījumus, liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati. Vienlaikus šī gada sākumā pieaugusi arī to Latvijas iedzīvotāju daļa, kuriem vispār nav uzkrājuma.
Gluži nesen humanitāro zinātņu pārstāvji pauda domu, ka varonība un varoņu laiks mūsdienu pasaulē ir beidzies. Patieso vērtību un ideālu vairs neesot, palikusi tikai saldās dzīves mirāža, pēc kā visi tiecas, un to visu vēl pastiprina nacionālās valsts idejas un nacionālās identitātes pakāpeniska izzušana. Tie esot kļuvuši par novecojušiem jēdzieniem, un nākotnes pasaulē vairs nebūšot vietas ne nacionālajiem mītiem, ne nacionālajiem varoņiem.
Pandēmija, kas atnesa virkni dažādu pulcēšanās ierobežojumu, mājsēdi un daudzas izmaiņas mūsu ikdienā, būtiski ietekmēja arī sabiedrības mentālo veselību, īpaši bērnu un jauniešu, kuri ir jūtīgāki, bez lielas dzīves pieredzes. Vienlaikus pandēmija iezīmēja arī izmaiņas tajā, kā uztveram mentālās veselības jautājumus, mazinot stigmas un stereotipus.
Vaicājām iedzīvotājiem, vai cilvēku savstarpējās attiecības un uzvedību darbavietā vajadzētu regulēt ar speciāliem noteikumiem.
Kopš kara sākuma Ukrainā ir pagājis gandrīz gads, un šis laiks ir licis mums kā sabiedrībai uzdot daudzus svarīgus jautājumus – vai ir pieņemami klusēt vai arī ikvienam ir jāiezīmē sava pozīcija? Vai ir jāturpina uzturēt saziņu ar tiem, ar kuriem mums ir atšķirīgi viedokļi? Un cik lielā mērā mēs esam gatavi aizstāvēt savus principus?
Tuvojas 24.februāris – Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmā gadadiena…
Paradumu maiņa un dažādi tehniskie risinājumi ir būtiski faktori, kas var palīdzēt samazināt ūdens patēriņu mājsaimniecībās. Samazinot ikdienas ūdens patēriņu, mēs varam ietaupīt gan finanšu, gan vides resursus. Piemēram, dodot priekšroku un mazgājoties dušā, nevis ejot vannā, iespējams ietaupīt līdz pat trīs reizēm vairāk ūdens.
2022.gadā Latvijā vienas mājsaimiecības vidējais elektroenerģijas patēriņš bija 160 kWh mēnesī – ļoti līdzīgi, kā gadu iepriekš. Taču elektroenerģijas cena pieauga tā, kā neviens to neprognozēja, un skāra ikvienu. Līdz ar to cilvēki arvien vairāk sāka piedomāt ne tikai par to, kā elektrību ietaupīt, bet arī kā tērēt to energoefektīvi. Arī pašlaik, lai arī ir ziema, pēdējo mēnešu kopējais elektroenerģijas patēriņš mājsaimniecībās ir samazinājies vidēji par 6%.
