Izvēloties viltotus skaistumkopšanas produktus, cilvēki var iedzīvoties nopietnās ādas problēmās un ne tikai, brīdina eksperti. Eiropols šogad pavasarī publicētajā risku izvērtējuma pārskatā secinājis, ka viltotas kosmētikas, šampūnu, pat zobu pastu un veļas pulveru tirdzniecība joprojām ir aktuāla tendence. Turklāt visbiežāk viltojumi tiek iegādāti tiešsaistē.
Katrs uzņēmēju izmaksātais eiro darbiniekiem, kas domāts energokrīzes seku mazināšanai, tiek aplikts ar visiem darbaspēka nodokļiem. Tas uzņēmējiem rada lielu finanšu slogu, darbinieki saņem mazāku atbalstu – valsts ir vienīgā, kas šajos apstākļos pelna un pārpilda budžeta ieņēmumu prognozes.
Steidzīgs rīta cēliens ar brokastu gatavošanu, bērnu pucēšanu un vešanu uz mācību iestādēm. Pēc tam daudzie darba pienākumi, kam seko ne mazāk spraigais pēcpusdienas un vakara cēliens – veikala apmeklējumi, bērnu izvadāšana uz pulciņiem, vakariņu gatavošana un virkne citu pienākumu. Tā tas turpinās, līdz kādā rītā saproti – zinot, kas sagaida, negribas nemaz vairs celties. Tu esi izdedzis…
Latvijas valsts dibinātāji Latvijas valsts proklamēšanas aktā uzsvēra, ka Latvija "būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai". Tieši par to mēs – visu Latvijā dzīvojošo tautu pārstāvji – kopā iestājāmies manifestācijā "Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā 1988.gadā; cīnījāmies apstākļos, kad Latvijas valsti bija okupējusi padomju armija un sabiedrību, jo sevišķi t.s. radošo inteliģenci, pilnībā bija cauraudis PSRS drošības dienests VDK. Toreiz 1988.gadā mēs bijām tikai 3 gadus no neatkarības atjaunošanas. Pastāv riski, ka šobrīd mēs esam tieši tikpat tuvu no neatkarības zaudēšanas.
Novērtējot iedzīvotāju rūpes par putniem, Latvijas Ornitoloģijas biedrība atgādina: ja ziemā ir uzsākta putnu barošana, tā jāturpina līdz pēdējiem sniegiem, un putnu barotava regulāri jātīra. Turklāt jāatceras, ka savvaļas putnu turēšana nebrīvē, neraugoties uz rūpēm par putnu, nav pieļaujama.
Snigšana un sniegputenis plašās teritorijās ievērojami traucē transporta kustību uz ceļiem un dzelzceļiem, gaisa satiksmi, kā arī gājēju pārvietošanos un citas āra aktivitātes. Šādos laikapstākļos pārvietojoties pa ceļiem, autovadītājiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, un galamērķa sasniegšanai nepieciešams ievērojami ilgāks laiks.
Sniegs ienes mūsu dzīvē prieku un gaišumu, bet vienlaikus liek risināt daudzus praktiskus jautājumus, padarot sarežģītāku autovadītāju un namīpašnieku ikdienu. Apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" dati liecina, ka sniega radītā slodze ik gadu rada daudzu tūkstošu eiro lielus zaudējumus nekustamo īpašnieku saimniekiem, tādēļ ziemā ir svarīgi laikus un pareizi attīrīt jumtus no sniega, rūpējoties par ēku un garāmgājēju drošību.
Pieļauju, ka nepateikšu neko jaunu ar apgalvojumu, ka sabiedrība (ne tikai Latvijā, protams) jau krietnu laiku dzīvo psihoemocionālā stāvoklī, ko nedaudz vulgarizēti varētu raksturot kā “ļoti viegli uzvelkas, uzcepas”. Tomēr tā būtu pusbēda.
Neraugoties uz to, ka pelējuma sporām, kas atrodas visapkārt, ir nozīmīga loma zemes ekoloģijā, jo tās nodrošina bojā gājušo augu organisko sastāvdaļu sadalīšanu apkārtējā vidē, cilvēka veselībai pelējums var radīt nopietnas veselības problēmas. Ja pelējuma sporas iedzīvojas vietās, kur tās nav vēlamas, cilvēkam var rasties dažādas veselības problēmas – alerģiskas izpausmes, astmas lēkmes, hronisku saslimšanu saasinājumi un citas nopietnas veselības problēmas. Kādi simptomi var tikt novēroti, saskaroties ar pelējumu, un kā izvairīties vai mazināt pelējumu apkārtējā vidē?
2022.gadā Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi ar labdarības organizācijai “Ziedot.lv” uzticējuši 19 miljonus eiro ziedojumus. Vidēji tie ir 55 tūkstoši eiro ikdienu, kas pārtop reālā un praktiskā palīdzībā grūtībās nonākušajiem līdzcilvēkiem. “Ziedot.lv” darbojas jau 19 gadus, un līdz šim brīdim visi ziedojumi 100% apmērā nonāk labdarības mērķim, neieturot komisijas maksu.
2022.gads ir pagājis cenu pieauguma zīmē, bet gada nogale iezīmējas ar ilgtermiņa līgumu beigām, un jau novembra vidū plašsaziņas līdzekļos izskanēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, ka pārtikas ražotājiem nāksies vēl vairāk savilkt jostas un rast risinājumus, lai samazinātu ražošanas izmaksas – daži meklē lētākus enerģijas veidus, citi samazina produktu klāstu, vēl citi – maina receptūras un iepakojumu.
