Guntis Kalme: Vienmēr, visur, visādi. Nacionālo partizānu dienā
- Publicēts Viedokļi
- Autors: Guntis Kalme
- Komentāri
Veltīts Rīgas Augšāmcelšanās ev.-lut. draudzes loceklei, Nacionālās pretošanās kustības dalībniecei Birutai Balandei
Veltīts Rīgas Augšāmcelšanās ev.-lut. draudzes loceklei, Nacionālās pretošanās kustības dalībniecei Birutai Balandei
Globālā Covid-19 pandēmija un Ukrainā notiekošais karš pēdējos gados būtiski palielinājis trauksmes un nedrošības sajūtu Latvijas sabiedrībā, liekot aizdomāties un atbildīgāk attiekties pret nekustamo īpašumu darījumiem. Aizvadītā gada laikā pie zvērinātiem notāriem vērsušies un palīdzību lūguši vairāk iedzīvotāju, nekā ierasts, turklāt papildus aktuālu darījumu – īpašuma pirkšanas, pārdošanas, mantojuma vai dāvinājuma – drošai noformēšanai pieaugusi vēlme sakārtot arī vecākas, līdz galam nesakārtotas juridiskās lietas, liecina zvērinātu notāru novērojumi.
Līdz ar energoresursu krīzi un komunālo maksājumu pieaugumu mūsu ikdienas valodas lietojumā strauji ienācis termins “energoefektivitāte”, kas biežāk locīts mājokļu siltumenerģijas patēriņa kontekstā. Vai energoefektivitāte ir tas pats, kas ēku siltināšana? Kādi parametri jāņem vērā, lai noteiktu, vai mana māja atbilst šim apzīmējumam, un vai pirms 30 gadiem celta ēka joprojām var būt energoefektīva?
Nav noslēpums, ka profesionālais sports paņem daudz laika un rada lielu slodzi, īpaši jaunajiem sportistiem. Vienlaikus nepieciešams iegūt arī izglītību, jo sportā var notikt arī neparedzamas lietas, kas liek mainīt viedokli un pārtraukt karjeru. Svarīgi, lai arī treneri motivētu jauniešus neatstāt novārtā mācības un motivētu iegūt labākas sekmes.
Runa, protams, ir par Viestura Kairiša iestudēto Henrika Ibsena “Brandu” Dailes teātrī, ko esmu iecerējusi skatīties atkārtoti, un par Ievu Segliņu titullomā. Mēģinot racionāli noformulēt, kas mani piesaista šajā izrādē un liek saukt to par nozīmīgu notikumu Latvijas mākslā, pirmām kārtām ir jāapstājas pie… Raiņa un Blaumaņa. Proti, pie rainiskās tradīcijas ietērpt vārdos ideju un nemeklēt tai attaisnojumu sadzīves norisēs un pie blaumaniskās tradīcijas izcelt un vispārināt kādu visiem labi atpazīstamu dzīves konfliktu un piešķirt tam unikālu skanējumu.
2022.gadā vidējās algas pieauga par 7,5%, sasniedzot 1373 eiro. Vidējā neto alga jeb darba samaksa "uz rokas" šķērsoja četru ciparu robežu, sasniedzot 1006 eiro. Augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%.
Saskaņā ar “Manas aptiekas & Apotheka” Veselības indeksa pētījuma rezultātiem, pērn katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 36 % vismaz vienu reizi uzsākuši pašārstēšanos, vadoties pēc internetā pieejamās informācijas.
Arvien vairāk mūsdienīgu mājokļu apsildes veidu tiek darbināti ar elektrību. Pieaugot tās cenām, apkures sezonas kļūst par izaicinājumu daudzu mājsaimniecību budžetiem, tādēļ svarīgi, lai elektrība tiktu patērēta pēc iespējas efektīvāk. Rodoties siltuma zudumam, palielinām apsildes temperatūru, kas attiecīgi ievērojami palielina elektrības patēriņu. No tā iespējams izvairīties, novēršot lieku siltuma zudumu. Skolēnu erudīcijas konkursa “FIZMIX Eksperiments” eksperti meklē atbildes, kur mājoklī var pazust siltums.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm 2022. gadā veica ugunsdrošības pārbaudes 1341 dzīvojamā mājā, kas ir par 24,4% vairāk pārbaužu kā 2021. gadā. Pēdējo četru gadu laikā vidēji gadā ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas 1009 dzīvojamās mājās. Lielākoties pārbaudes īstenotas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās.
Latvijas ekonomikas izaugsme 2022.gada nogalē ir apstājusies, un Latvijas ekonomika šobrīd balansē uz recesijas robežas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2022.gada pēdējā ceturksnī Latvijas IKP pieauga par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni tas palika nemainīgs. Saskaņā ar aktuālāko Latvijas ekonomikas novērtējumu Latvijas IKP ir samazinājies divos no pēdējiem trīs ceturkšņiem, kas atbilst visplašāk lietotajai recesijas definīcijai.
Mācību gada noslēgums vairs nav aiz kalniem, drīzumā sāksies pirmie centralizētie eksāmeni, tāpēc daudzās ģimenēs šobrīd kļuvis aktuāls jautājums par karjeras izvēli jauniešiem un nereti izskan apgalvojums, ka šobrīd, kad valda informācijas pārbagātība, izvēlēties īsto studiju un karjeras virzienu kļūst aizvien grūtāk. Lai izvēlētos nākotnes profesiju, vispirms ir jāsaprot ne tikai tas, ko vēlamies darīt, bet arī, kas mums padodas un ko reāli esam gatavi darīt. Svarīgi saprast, kādas profesijas un darbības jomas korelē ar mūsu prasmēm un talantiem, cik lielā mērā esam gatavi mācīties, pielāgoties un strādāt vidē, kāda būs izvēlētajā jomā. Izvēloties nākotnes profesiju, motivācija ir daudz izšķirošāka nekā sākotnējais zināšanu līmenis.