Lieldienas daudzi nevar iedomāties ne tikai bez olu krāsošanas, bet arī bez aktīvas un aizraujošas tradīcijas, kas patīk gan lieliem, gan maziem svinētājiem – šūpošanās dažāda izmēra un veida šūpolēs. Šūpošanās rituāls saistāms gan ar “saules iešūpošanu” un auglību, gan cerību, ka mazāk nāks miegs un vasarā mazāk kodīs odi un citi kukaiņi.
Rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” uztura speciāliste Ilze Lutere arī svētku laikā aicina domāt par veselīgu uzturu, neaizraujoties ar pārmērīgu cukura un sāls patēriņu, trekniem produktiem. Lai arī ticējums mudina ēst olas ar sāli, lai nebūtu jāmelo, Ilze Lutere uzsver: “Pārmērīgs sāls patēriņš ilgtermiņā veselībai rada daudz nopietnākās problēmas par tieksmi mānīties.”
Lieldienas tradicionāli sagaidām ar brīvlaiku, dažādām svētku aktivitātēm un bagātīgu mielastu – kāds virtuvē šmorē vairākus ēdienus, kāds atklāj grilsezonu, vēl kāds brīvdienas izmanto nesteidzīgai atpūtai tuvinieku lokā. Lai arī kādi plāni svētkos nebūtu, neatsverama loma ir elektrībai – jo īpaši Lieldienu galda sarūpēšanā. Lai svētku rosība nepāraugtu nelaimē, AS "Sadales tīkls" sagatavojusi piecus ieteikumus elektrodrošām svinībām.
Lai gan motociklu sezonas atklāšana ir tikai aprīļa izskaņā, satiksmē jau ir pamanāmi aktīvākie motociklisti. Statistika rāda, ka 2022. gadā Latvijā kopā bija reģistrēti 31 519 motocikli (ieskaitot triciklus, kvadriciklus un mopēdus ar veiktu tehnisko apskati), kas ir 29% no visiem Latvijā ekspluatētajiem transportlīdzekļiem ar derīgu tehnisko apskati. Par ko jāpārliecinās pirms motociklu sezonas sākuma, atgādina “If Apdrošināšana”.
Tas ir tik tiešām dīvaini, ka 2023. gadā izglītības sistēmā joprojām darbojas pagājušā gadsimta 70. gados radīti principi, taču tāda ir realitāte t.s. bērniem ar kodu. Lai gan virkne valstu, kuru izglītības virzienam cenšamies sekot, piemēram, Somija, ir atteikusies no kodiem, bet Latvijā joprojām cenšamies risināt problēmas ar birokrātijas palīdzību. Kodi savulaik tika radīti, lai nodrošinātu piekļuvi segregētai speciālajai izglītībai.
Ilgtspēja – tas ir viss, ko darām, lai mazinātu klimata pārmaiņas, uzturētu dabas daudzveidību un palīdzētu sabiedrībai līdzsvaroti attīstīties. Ilgtspējīgu paradumu ieviešana ikdienā ilgtermiņā ietaupa ne mazums līdzekļu. “Swedbank” Finanšu institūta eksperti uzsver – pat nedaudz “zaļāks” dzīvesveids var palīdzēt aizsargāt dabas resursus, samazināt kaitējumu cilvēku veselībai un videi un ietaupīt naudu.
Iestājoties siltākam laikam, ik gadu aktivizējas ērces. Saslimstība ar ērču encefalītu pērn saglabājusies 2021. gada līmenī – Latvijā konstatēti 252 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Savukārt apdrošināšanas sabiedrībā “Ergo” atlīdzību pieteikumi, kas saistīti ar ērču pārnēsātām saslimšanām, pagājušogad galvenokārt saņemti par Laima slimību, pret kuru nav vakcīnas un kas saslimstības ziņā joprojām apsteidz ērču encefalītu.
Investīciju krāpšana ir viens no šobrīd izplatītākajiem garnadžu krāpšanas veidiem, turklāt salīdzinoši ar citām krāpnieku izmantotajām shēmām šādos gadījumos zaudējumu apmērs var būt ievērojami lielāks. “Luminor” bankas krāpniecības novēršanas eksperts Anrijs Šmits dalās ar populārākajām investīciju krāpšanas metodēm un sniedz padomus, kā pasargāt sevi un savus naudas līdzekļus no nonākšanas krāpnieku rīcībā.
Pavasara saulgriežos, Lieldienās, simboliski tiek svinēta pavasara atnākšana un saules atdzimšana. Pirmie pavasara saules stari īpaši spoži apspīd ziemas laikā putekļus krājušās lietas, kuras ilgu laiku netiek lietotas. Tāpēc Lieldienu brīvdienas ir piemērots brīdis, kad sagatavot mājokli pavasara atnākšanai un atbrīvoties no dažādām nevajadzīgām lietām un Lieldienu svētku atkritumiem pareizi.
Viens no pirmsskolas uzdevumiem ir palīdzēt bērniem pēc iespējas veiksmīgāk sagatavoties skolas gaitu uzsākšanai, taču, kā sagatavoties pašai pirmsskolai? Kādi aspekti jāņem vērā vecākiem, lai pirmsskolas apmeklēšana būtu gaidīts un patīkams notikums gan pašiem, gan bērnam? Kāpēc šim notikumam jāgatavojas ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem?
Zinātnei un uzņēmējdarbībai viennozīmīgi jāiet kopsolī – pētījumiem jābūt jēgpilniem, pielietojamiem, sniedzot pienesumu tautsaimniecībai un ekonomikai. Lai gan arī mazas augstskolas var demonstrēt augstus sasniegumus zinātnē, izšķiroša loma ir partneriem – uzņēmumiem un valsts iestādēm –, kā arī informācijas apritei. Pat vērtīgākajam pētījumam nebūs jēgas, ja attiecīgās nozares pārstāvjiem nebūs iespējas iepazīties ar tā rezultātiem.
