Domājot, ko vēl darīt lietas labā, lai ekonomētu energoresursus un ietaupītu uz apkuri, jāpiebilst – ja vien telpā ir iespēja gaisa temperatūru regulēt, vēsāka istaba no veselības viedokļa noteikti ir labāka nekā pārkurināta. Apkures sezonā sauss gaiss kļūst par galveno aizdomās turamo, kas veicina arī biežu slimošanu.
Šodien mēs Latvijā svinam Lāčplēša dienu, kas sākotnēji tika saukta par Armijas, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, kara invalīdu un Brīvības kara dalībnieku svētkiem. Nosaukumā daudz vairāk saistības ar vārdu “karš”, kas vairumam Latvijas iedzīvotāju tolaik vēl skaidri bija atmiņā, tostarp kara dalībniekiem, kritušo ģimenēm, kara invalīdiem, kuri bija maksājuši augstu cenu par brīvību, par savas valsts nodibināšanu.
Divas karbonādes, četri vārīti kartupeļi, salāti, un vēl nav gana! Vai ir jāuztraucas, ja pusaugu dēls vai meita ēd pat vairāk nekā vecāki?
Ik gadu 11. novembrī svinam Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu. Visā Latvijā tiek iedegtas neskaitāmas sveces, pieminot Latvijas armijas uzvaru pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Šo datumu simboliski uzskata par Latvijas valsts augstākā militārā apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – dibināšanas dienu. Ordeņa devīze ir “Par Latviju”.
Ar Lāčplēša dienu 11.novembrī Latvija svin uzvaru. Iepriekšējās desmitgades svinībās dominēja tāda kā “seno cīņu tālās dunas” sajūta. Vai tas tā būs arī šogad? Man nē, un, pieļauju, ne man vienam. Ja iepriekš karadarbība likās tāla un zaudējusi aktualitāti, tad šobrīd Ukrainā notiekošais karš ar smagām kaujām un Krievijas noziedzīgā uzbrukuma sabiedrībai nodarīto postu, kaut distancēti, ļauj daudz tiešāk saprast, kam gāja cauri mūsu senči, kāpēc Lāčplēša diena nevar būt vien tāla skaņa.
Ja vēl pirms dažiem gadiem elektroauto satiksmē bija tīrākā eksotika, tad šobrīd tie arvien pārliecinošāk ieņem savu vietu Latvijas autoparkā. Attīstās uzlādes infrastruktūra, ir spēkā valsts atbalsts elektroauto iegādei un kopumā viss virzās uz zaļāku nākotni, kur saskaņā ar Eiropas Savienības iecerēm jau pārskatāmā nākotnē elektrodzinēji būs vienīgā tehnoloģija jaunu automašīnu tirgū. Tomēr vairumam Latvijas iedzīvotāju elektroauto pagaidām vēl ir nezināma teritorija, tāpēc noder dažādi ekspertu ieteikumi.
Jaunas – Klimata un enerģētikas – ministrijas veidošana bija pēdējais jautājums, par kuru bija jāvienojas trim partijām valdības veidošanas procesā, lai varētu parakstīt valdību veidojošo partiju sadarbības memorandu. Atgādinām, ka “Apvienotā saraksta” pārstāvji, uzsākot valdības veidošanas sarunas, iebilda pret jaunas ministrijas veidošanu. Šobrīd kā iespējamais klimata un enerģētikas ministra amata kandidāts tiek minēts bijušais Salaspils mērs Raimonds Čudars.
Kamēr pensijas vecums tiek pakāpeniski celts un 2025. gadā sasniegs 65 gadus, atsevišķas Eiropas valstis, ieskaitot Igauniju, jau ieviesušas pensionēšanas vecumu, kas piesaistīts paredzamajam dzīves ilgumam. Ņemot vērā to, ka tuvāko divu desmitgažu laikā sabiedrības novecošanās dēļ nevarēs izvairīties no izmaiņām pensiju sistēmās visā Eiropā, “Luminor” aktīvu pārvaldes un pensiju daļas vadītājs Atis Krūmiņš skaidro, ko tās nozīmēs iedzīvotājiem, un sniedz padomus, kas nodrošinās labāku dzīvi pensionējoties.
Lai arī pašlaik nekustamo īpašumu nozare saskaras ar zināmiem izaicinājumiem, pēdējo gadu ekonomikas izaugsme ir sekmējusi nekustamo īpašumu vērtības ievērojumu pieaugumu. Vērtīgāki kļuvuši visa veida īpašumi, tomēr viens no lielākajiem kāpumiem novērots tieši jauno mājokļu segmentā. Kā liecina nekustamo īpašumu starpniecības, vērtēšanas un konsultāciju uzņēmuma “Arco Real Estate” veiktās aplēses, Rīgā un Pierīgā atsevišķos gadījumos dzīvokļu jaunajos projektos tirgus vērtība divu gadu laikā pieaugusi pat par 40 000 eiro un vairāk.
Gaiss ir cilvēka dzīvības degviela – bez tā ilgāk par trim minūtēm nav iespējams izdzīvot. Toties var netraucēti dzīvot sliktā gaisā un bieži vien to pat nenojaust, tikai brīnīties, kāpēc pastāvīgi jūtams nogurums vai asaro acis. Kaut arī nelabvēlīgi iekštelpu vides apstākļi nerada apdraudējumu dzīvībai, tie var pasliktināt veselības stāvokli, radīt diskomfortu un samazināt darba produktivitāti, tāpēc ir svarīgi būt informētam par gaisa kvalitāti mums apkārt.
Inflācija Latvijā joprojām ir ļoti augsta, taču straujais cenu kāpums ir kļuvis lēnāks un pirmo reizi kopš janvāra inflācijas temps Latvijā ir nedaudz samazinājies. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, oktobrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 21,8% salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā septembrī, kad inflācija Latvijā sasniedza 22,2%. Inflāciju veidojošie faktori Latvijā oktobrī gan nav mainījušies, un pārtikas, degvielas, elektrības, kā arī siltumenerģijas cenu pieaugumi joprojām veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas no kopējās inflācijas Latvijā. Tomēr straujais izmaksu kāpums ietekmē visas nozares, un pirmo reizi kopš 2009.gada sākuma pakalpojumu cenu inflācija Latvijā ir pārsniegusi 10%.
