Siltumapgādes pakalpojumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) regulētu gala tarifu sniedz 68 siltumapgādes komersanti un saņem lietotāji teju 100 Latvijas teritorijās. SPRK skaidro, kā noris tarifu vērtēšanas un apstiprināšanas process regulējamiem komersantiem.
Kā liecina "SEB bankas" pasaules un Baltijas ekonomikas apskata "Nordic Outlook" atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu. Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti Covid-19 pandēmijas laikā, tostarp izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.
Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās viņš tā, it kā viņam kabatā būtu gan šis mandāts, gan visa Saeima. Muldēšana par ķebļa kāju skaitu un “progresīvo” vilkšana “konservatīvo” gultā gan šķitās izbeigta, bet visādi citādi nekaunīgais stiliņš sagādāja vielu pārdomām procesa vērotājiem un komentētājiem.
Sasniedzot 40+ vecumu, kad redze dabiski sāk novecot, nereti cilvēkiem nākas saskarties ar presbiopiju jeb vecuma tālredzību, kas apgrūtina iespēju saskatīt informāciju tuvumā. Tomēr tas nav vienīgais iemesls, kāpēc nepieciešams regulāri apmeklēt redzes speciālistu. Kļūstot vecākiem, palielinās iespēja saskarties ar acs spiediena izmaiņām un nopietnām acu saslimšanām, par kuru progresēšanu cilvēks pats var nenojaust.
Lai gan šobrīd vārdi “medijpratība”, “viltus ziņas”, “dezinformācija”, “propaganda” ir kļuvuši par modes izteicieniem, tomēr ļaudis lielākoties tikai izjūtu līmenī tver šo jēdzienu izpratni un pielietojamību. Tāpēc ar lielu interesi izlasīju oficiālo dokumentu – Valsts kancelejas izdoto “Rokasgrāmatu pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties”.
Jaunākā SKDS aptauja liecina, ka gada tumšais laiks neatstāj nekādu ietekmi uz 25% iedzīvotāju, kas ekspertu ieskatā ir ļoti neliela sabiedrības daļa. Lai pārvarētu nomāktību, ko radījis tumšais laiks, neziņa un trauksme par nākotni, kā arī ģeopolitiskie satricinājumi, cilvēki tiek aicināti vairāk rūpēties par savu labsajūtu.
Piedalīšanās apkārtējās vides sakopšanā un apkaimes labiekārtošanā sekmē piederības izjūtu vietai un veicina apmierinātību ar dzīvi kopumā. Ja lielas pieredzes, bet ir vēlme darboties, joprojām aktuāla ir urbāno dārzu izveide un uzturēšanas, arī suņu pastaigu laukuma vai smilšu kastes iekārtošana neprasīs daudz pūļu, bet daudziem radīs pozitīvas emocijas.
Apkārtējās vides, dzīvesveida un ēšanas paradumu izmaiņas, stress, darba apstākļi – visi šie un citi faktori var veicināt alerģijas rašanos jeb paaugstinātu jutību pret specifiskām vielām organismā vai vidē. Alerģija var piemeklēt jebkurā vecumā, bet sevišķi tā skar bērnus, kuru organismam jāiepazīst dažādas vielas, tajā skaitā daudzveidīga pārtika. Pārtikas alerģiju var izraisīt dažādi produkti, tomēr astoņi pārtikas alerģijas "smagsvari" ir piens, olas, zivis, čaulaiņi (mīdijas, garneles un citas veltes no jūras), rieksti, sojas pupiņas un arī kvieši.
Šogad Latvija svin Reformācijas 500 gadus Latvijā. Visā Latvijā par godu šim notikumam tiek stādīti Glika ozoli. Varētu domāt, ka reformācija ir tikai baznīcas svētki. Un tomēr Reformācijas vēsts ir ietekmējusi ne tikai baznīcu, bet visu Eiropas sabiedrību un tai skaitā arī Latviju daudz dažādos veidos un novedusi līdz mūsu valsts neatkarībai, ko drīz atkal svinēsim. Šajā rakstā esmu apkopojis nozīmīgākās pārmaiņas Vācijā, Eiropā un arī Latvijā, ko ir atnesusi Reformācijas vēsts.
Sākoties 2022. gada 3. ceturksnim, Latvijas iedzīvotāji ar bažām gaida apkures sezonas iestāšanos un jaunos siltumenerģijas rēķinus. Ekonomiskā vide iedzīvotājus nostādījusi paradoksālā situācijā – inflācijas rezultātā nauda zaudē savu vērtību un būvmateriālu izmaksas kāpj, taču vienlaikus pie tik augstām energoresursu cenām ieguldījumi siltināšanā atpelnāmi ātrāk kā jebkad.
Domājot, ko vēl darīt lietas labā, lai ekonomētu energoresursus un ietaupītu uz apkuri, jāpiebilst – ja vien telpā ir iespēja gaisa temperatūru regulēt, vēsāka istaba no veselības viedokļa noteikti ir labāka nekā pārkurināta. Apkures sezonā sauss gaiss kļūst par galveno aizdomās turamo, kas veicina arī biežu slimošanu.
