Teju puse Latvijas iedzīvotāju savas vecumdienas vēlas pavadīt, dodoties ceļojumos, atpūšoties vai pārvācoties dzīvot uz ārzemēm, un tikai 5% redz sevi turpinot savu profesionālo karjeru arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, liecina bankas “Citadele” meitas uzņēmuma “CBL Asset Management”veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati.
Cilvēku, kas būtu gatavi iesaistīties profesionālajā dienestā, kļūst aizvien mazāk, atzinusi aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA). Vienlaikus viņa norādīja, ka šāda problēma ir ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Viens no risinājumiem, kā piesaistīt trūkstošos cilvēkus, ir valsts aizsardzības dienests. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija bija iecerējusi, ka šā gada otrā pusgada iesaukumā Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem tiktu aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi un trūkstošie tiktu iesaukti obligātā kārtā. Tāpat plānots, ka piecu gadu laikā iesaucamo skaits pakāpeniski tiks palielināts un no 2028. gada dienestā ik gadu iesauks 7500 Latvijas pilsoņu, ja tam tiks atvēlēts vajadzīgais finansējums.
Grūtības piecelties no rītiem un vakarā aizmigt. Gulēšana sabiedriskajā transportā un pat mācību solā. Kas ir pusaudžu miega traucējumi, kā tos atpazīt un kā rīkoties?
Tirgus dalībnieki gaida, kad centrālo banku procentu likmju kāpums pierims un iestāsies pamiers. Runājot ģeogrāfijas terminos, tiek gaidīts plato (plakankalne), jeb procentu likmju svārstību pierimšana.
Kā atslogot planētu, taupīt tās resursus un mazināt cilvēku ietekmi uz vidi? Šiem jautājumiem sabiedrības dienaskārtībā ir arvien lielāka nozīme, liekot meklēt jaunas, videi draudzīgas atbildes – atjaunīgas enerģijas ieguves veidus, atkārtoti izmantojamus resursus utt. Kaut arī jaunie paradumi ir vērtīgi, vēl paies diezgan ilgs laiks, līdz mācēsim no tiem gūt maksimālo labumu un tikt galā ar to nestajiem izaicinājumiem. Bet izaicinājumu risināšanai ļoti svarīgi būs sabiedrības paradumi – piemēram, bateriju un citu bīstamo atkritumu šķirošana, kas tiešā veidā ietekmēs arī ražotāju un tirgotāju paradumus.
Nesen uzzināju, ka, iespējams, slēgs Bauskas novada Stelpes skolu, un apraudājos. Nolēmu savu sāpi ietērpt vārdos un tāpēc šo rakstu veltu kā savu atbalstu ne tikai Stelpes skolai, bet visām lauku skolām, kā arī tiem, kam ir vara lemt – būt vai nebūt kādai skolai.
Kā liecina “Luminor” bankas ekspertu novērojumi, Latvijā ir divas iedzīvotāju grupas, kas bieži izvēlējušies ieguldīt vecumam neatbilstošos pensiju plānos – jaunieši un cilvēki, kuri drīzumā sasniegs pensijas vecumu. Šīm iedzīvotāju grupām ieteicams jau tuvākajā nākotnē pārskatīt izvēlēto pensiju plānu, lai nezaudētu ienākumus nākotnē.
Mākslīgais intelekts (MI) arvien vairāk ienāk medicīnā, palīdzot sasniegt labākus pacientu aprūpes rezultātus un kvalitatīvāku pacientu pieredzi. Taču paralēli daudziem ieguvumiem tas rada arī izaicinājumus – nepieciešamību pēc kvalificētiem speciālistiem darbā ar MI, pacientu un ārstniecības personāla vēlmi MI iekļaut aprūpes procesā, kvalitātes kontroli MI risinājumiem un datu pārvaldību, secinājuši eksperti Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības (“EIT Health”) Latvijas centra organizētajā diskusijā.
Viena no aktualitātēm programmēšanas nozarē ir mākslīgie neironu tīkli, kas strauji attīstās. Tos iespējams izmantot atsevišķās programmēšanas vidēs, panākot, ka vide pati piedāvā pabeigt programmēšanas kodu (ne tikai vienu rindiņu). Neironu tīkli paši spēj mācīties, attiecīgi arī analizēt un piedāvāt nākamos darbības soļus. Patiesībā tie spēj daudz vairāk, piemēram, pēc apraksta uzzīmēt attēlu, ko grūti atšķirt no cilvēka zīmētā, tāpēc arī aktualizējušās debates par to, vai šie risinājumi aizstās noteiktu profesiju pārstāvjus?
Valstī, kur pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tiesiskā aizsardzība nav tēma, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Kā liecina AAS “Balta” novērojumi, Latvijas sabiedrībai arvien vairāk raksturīgi kļūst rūpēties par savu drošību un stabilitāti ilgtermiņā. Tas atspoguļojas arī apdrošināšanas tirgus datos: kopumā nedzīvības apdrošināšanas nozare Latvijā pērn piedzīvojusi 22% izaugsmi. Lai gan arī 2023.gadā tirgus apmēri, visticamāk, turpinās augt, vienlaikus nedzīvības apdrošinātājiem jādomā par izaicinājumiem, kas saistīti ar klimata izmaiņu ietekmi un kibernoziegumu izplatību.
