“Eurostat” apkopotie dati liecina, ka katru gadu Eiropas Savienības (EU) iedzīvotāji izšķērdē gandrīz 57 miljonus tonnu pārtikas. Mājsaimniecības rada vairāk nekā pusi (55 %) no visiem pārtikas atkritumiem – katrs EU iedzīvotājs ik gadu izmet aptuveni 70 kilogramus pārtikas. Samazinot izmestās pārtikas apjomu, mēs varam ietaupīt gan finanšu, gan vides resursus.
Autoagresija jeb paškaitējums ir viens no veidiem, kā bērns tiek galā ar nepatīkamām izjūtām, – diemžēl bērna veselību un drošību apdraudošs. Kas šādu rīcību izraisa un kā bērnam palīdzēt emocijas izdzīvot veselīgā veidā?
Februāris, mīlestības mēnesis, nereti ir laiks, kad pāri sper nākamo soli savās attiecībās. Viens no šādiem soļiem var būt arī vienošanās par kopīgu finanšu pārvaldību. Tāpēc, lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, ieteicams jau laikus vienoties par to, kā tiks pārvaldīti abu pušu ienākumi, izdevumi un veidoti uzkrājumi.
Aizvadītajā gadā divi svarīgākie darba tirgus rādītāji mainījās uz labo pusi – nodarbinātība auga, turklāt strauji, bet bezdarbs samazinājās. Tiem, kas uzņēmumos atbild par darbinieku piesaisti un noturēšanu, dzīve kļūst sarežģītāka, taču tā nav slikta zīme, jo nepieciešamība taupīt arvien dārgāko cilvēku laiku ir galvenā ekonomiskā progresa veicinātāja. Tā mudina ieguldīt efektivitātē, kā arī liek izšķirties, ko ir un ko nav vērts darīt, tātad domāt stratēģiski.
2022.gada 4.ceturksnī bezdarba līmenis, salīdzinot ar 3.ceturksni, pazeminājās par 0,2 procentpunktiem līdz 6,7%, bet gada laikā par 0,4 procentpunktiem. Bezdarba samazināšanos lielā mērā balstīja ekonomikas atgūšanās no Covid ierobežojumiem, kas nokompensēja vēl pagaidām ierobežoto Krievijas kara un sankciju negatīvo iespaidu. Arī izvairīšanās no enerģijas krīzes un siltie laikapstākļi mīkstināja augstās inflācijas ietekmi.
Tas bija februāra pirmajās dienās, kad atklātībā nāca ANO Ģenerālās asamblejas tādā kā pusslepenībā tapis rezolūcijas projekts ar aicinājumu “pēc iespējas ātrāk panākt visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā”. Un jā – ar ANO Hartas principu atgādinājumu, ka valstīm starptautiskajās attiecībās ir jāatsakās no spēka izmantošanas pret citu valstu teritoriālo nedalāmību un politisko neatkarību.
Sabiedrisko attiecību padomnieks, politikas eksperts, rakstnieks un publicists Jurģis Liepnieks ir pamanāma personība. Viņa izteikumi publiskajā telpā vienmēr bijuši nelaipojoši un pat izaicinoši – kā šāviens pierē.
Vīrs ar mugurkaulu un savu stāju, pozīciju, bez jelkādas pozas. Sava doma, savs viedoklis par visu. Spēcīga personība, nebaidās atzīt arī alošanos, jo, kā pats saka, tikai idiots nemainās. Nevienam neizdabā. Dažkārt arī mūsu domas īsti vai pagalam nesakrīt, bet tas nav traucējis sarunāties, jo strīdos dzimst patiesība. Par vienu esmu pārliecināts – Guntis Grūbe ir personība ar pilsoniski aizraujošu, dedzīgu dabu, patriots, strādīgs, joprojām rosīgs, dažkārt ar asu, ironisku mēli, kas pamato argumentēti. Tālab ir vērts aprunāties. Par visu ko.
Labas pārvaldības principa īstenošana nav tikai demokrātiskas, tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts pienākums. Tās neievērošana var ne tikai valstij izmaksāt dārgi, bet arī negatīvi ietekmēt iedzīvotāju veselību, drošību un labklājību. To uzskatāmi parāda Eiropas Komisijas vēršanās tiesā pret Latviju par invazīvo svešzemju sugu neierobežošanu.
Publiskajā telpā regulāri tiek diskutēts, vai iestāžu un uzņēmumu vadītājiem jābūt arī tās nozares izglītībai, kurā darbojas attiecīgā kompānija. Kamēr vieni uzskata, ka medicīnas iestādi var vadīt tikai cilvēks ar izglītību veselības aprūpē vai izglītības iestādi tikai kāds, kuram ir grāds pedagoģijā, citi norāda, ka labs vadītājs spēj veiksmīgi darboties dažādās nozarēs.
Piektdien, 24.februārī, aprit gads kopš Krievija iebruka Ukrainā. Bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj.
