Kad decembra vidū noskatījos Latvijas Leļļu teātra jauno izrādi “Bez morāles. Ar lellēm”, pirmajā sajūsmas vilnī prātoju, cik labi būtu nopirkt biļetes visiem draugiem un draugu draugiem, lai tak cilvēki beidzot atpūšas no ikdienas steigas un stresa, un skaidri zināju, ka rakstīšu par šo izrādi arī “Kodola” lasītājiem.
Latvijas sabiedrības gaidas attiecībā uz korporatīvo aktīvismu un vēlme pēc uzņēmumu "pilsoniskā aktīvisma" ("corporate citizenship") būtiski pieaugusi pēdējos četros gados. Savukārt sabiedrības aktīvisms, izvēloties vai boikotējot zīmolus, pieaudzis tieši Krievijas uzsāktā kara Ukrainā iespaidā. Tā liecina mērījums "Uzņēmumi un sabiedrības gaidas - USG 2023", kuru jau trešo reizi veica korporatīvo attiecību grupa "VA Communications", "VA Government" un "VA Purpose Rud Pedersen Group".
Juridiskā izpratnē par diskrimināciju ir uzskatāma nepamatota atšķirīga attieksme, bet, ja atšķirīga attieksme ir objektīvi pamatota, tad to nevar saukt par diskrimināciju.
Zaļo un Zemnieku savienības deputāti iesnieguši grozījumus Satversmē, rosinot noteikt, ka Valsts prezidentu ievēlē Latvijas balsstiesīgie pilsoņi. “Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas deputāti uzskata, ka, dodot Latvijas pilsoņiem iespēju vēlēt Valsts prezidentu, iedzīvotājiem būtu iespēja vislielākajā mērā ietekmēt politiskos procesus un iesaistīties valstij svarīgu jautājumu izlemšanā,” atzīmēts grozījumu pamatojumā.
478 kilogrami – tik daudz atkritumu gada laikā rada vidēji viens Latvijas iedzīvotājs. Paradumu maiņa sadzīvē ir ceļš kā to var mainīt un atkritumu samazināšanai ir vēl viens ļoti svarīgs iemesls, proti, tā palīdz būtiski ietaupīt naudu. Apkopotā statistika liecina, ka, palielinoties labklājības līmenim, aug arī saražoto atkritumu daudzums, piemēram, Latvijā 15 gadu laikā tas ir palielinājies par 80 %. Situāciju var mainīt ikviens no mums un mēs visi kopā kā sabiedrība.
Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar Valsts prezidentu (13. 01. 23.) ienāca prātā gadījums, ko dzirdēju kādā lekcijā “Youtube”.
Samērā bieži publiskajā telpā dzirdam dažādus vērojumus par sabiedrības kritisko domāšanu – vēl nesen itin bieži tā, jeb precīzāk sakot – tās trūkums, tika piesaukta Covid-19 kontekstā. Taču man plašākas pārdomas par sabiedrības kritiskās domāšanas spēju radās, sekojot līdzi Saeimas priekšvēlēšanu cīņai un debatēm. Vai pietiekami spējam jautāt, analizēt, interpretēt, vērtēt un veikt spriedumus par to, ko lasām, dzirdam un redzam? Vai spējam saprast, kas stāv aiz dažādiem lozungiem? Aizdomājos arī par to, ko vismaz lielie darba devēji un uzņēmumi var darīt, lai sabiedrības kritiskās domāšanas līmeni uzlabotu.
Angļu rakstnieks Semjuels Džonsons, kurš dzīvoja pirms vairākiem gadsimtiem, teica: “Cilvēks, kurš gan tērē, gan krāj naudu, ir vislaimīgākais, jo viņš gūst abus priekus”. Tomēr mūsdienu sabiedrībā ir izplatīts maldīgs uzskats, ka krāšana ir nevis prieks, bet smaga nasta, kas ierobežo rīcības brīvību, jo gribas taču dzīvot šodien un tagad. Tāpēc nereti cilvēkiem ir maldīga doma, ka viņi sāks krāt tad, kad sāks pelnīt vairāk. Taču līdz ar ienākumiem vienmēr pieaug arī vēlmes un tēriņi. Tādēļ, ja krāšana netiks izveidota kā ieradums, tad pat, augot ienākumiem, sākt krāt var neizdoties.
Līdz ar strauju atkusni apdrošinātāji sākuši saņemt šī gada pirmos atlīdzību pieteikumus par postījumiem, kurus privātpersonu īpašumam nodarījuši plūdi. Kā rāda apdrošināšanas sabiedrības “Balta” (PZU grupa) pieredze, plūdi Latvijas iedzīvotājiem ik gadu izmaksā desmitiem tūkstošu eiro, vislielākos postījumus nodarot mājokļu pagrabiem, apkures sistēmām un iedzīvei. Apdrošinātājs lēš, ka šogad zaudējumi, visticamāk, būs lielāki nekā pērn, jo plūdu draudi pēc meteorologu prognozēm saglabāsies līdz pavasarim.
Pirms 35 gadiem, 1988. gadā, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības okupētajā Latvijā, tolaik Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā jeb LPSR sākās daudzējādā ziņā ārkārtīgi nozīmīgi notikumi, pie kuriem vēl ir vērts atgriezties. Taču iesākumā būtu nepieciešams precizējums par pēdējā laikā maz apskatīto LPSR, kuras laikā ir dzimuši aptuveni 63 procenti šodienas Latvijas iedzīvotāju, vairākums tajā arī auguši un veidojušies kā personības. Papildu iemesls šī dīvainā formējuma – LPSR – paturēšanai prātā ir savos panākumos šodien vīlušos grimšana nostalģijā par dzīvi LPSR un centieni arī citus vilkt līdzi.
Iestājoties atkusnim, upēs paaugstinās ūdenslīmenis – applūst palienes un zemākas vietas, iespējama arī plašāku teritoriju applūšana. Plūdu zonās var applūst arī elektroapgādes infrastruktūra, tāpēc AS "Sadales tīkls" seko līdzi situācijai un drošības nolūkos var uz laiku atslēgt elektroapgādi bīstamajās teritorijās. Plūdi var skart arī dzīvojamās ēkas, tāpēc "Sadales tīkls" atgādina par individuāliem drošības pasākumiem – svarīgi pēc iespējas parūpēties, lai mitrumā nenonāk personīgās elektroierīces un elektroinstalācija.
