Svētki ir laiks, kad daudz ēdam, dzeram un priecājamies. Taču pārspīlējumi brīvdienu laikā var izraisīt stāvokli, kas pazīstams kā svētku sirds sindroms. Kas tas ir un ko darīt, lai no tā izvairītos?
Kā studentiem un īpaši jaunajiem pedagogiem noslēgt mācību semestri, kādas metodes labāk izmantot apgūtā satura atkārtošanai un kā strādāt ar apjomīgu informācijas daudzumu – šīs un citas tēmas sarunā “Skolotāju skolā” aplūko Ieva Gailīte, skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” pilnveides grupu vadītāja, un asociētā profesore Dr. Paed. Ieva Margeviča-Grinberga, Latvijas Universitātes 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Skolotājs” direktore.
Datorspēļu jeb geiminga vide ir industrija, kas pēdējos gados piedzīvo strauju izaugsmi, bet vienlaikus nezinātājam arvien ir dažādiem mītiem apvīta. Tas veido nepilnīgu priekšstatu par to, kādi ir ieguvumi no spēļu spēlēšanas, kā arī komunikācijas ar citiem aizrautīgiem geimeriem. Viens no Latvijā zināmākajiem geimeriem – Andris Grīnbergs jeb grianDs, kas ir arī producents, satura veidotājs un īpašnieks “Goexanimo” studijai, atspēko populārākos mītus par geimingu.
Ko piedāvāt – tēju, kafiju? Šķiet, ka šie ir biežāk sacītie vārdi pēc sasveicināšanās, jo īpaši drēgnajos mēnešos. Patiešām, abi dzērieni ir ne tikai gardi un sildoši (kas nav mazsvarīgi ziemā!), bet arī satur daudzas veselību uzturošas vielas.
Lai gan liela daļa pašvaldību publiski paziņojušas, ka svētku uguņošana gadu mijā netiks rīkota, aizvien ir pilsētas un novadi, kuri nav gatavi atteikties no šīs tradīcijas. Latvijas Lielo pilsētu asociācija jau iepriekš bija mutiski vienojusies, ka svētku salūtus nerīkos. Arī valsts svētkos uguņošana šogad bija tikai Ogrē, bet, tuvojoties Vecgada vakaram, arī Ventspils ir paziņojusi, ka salūts būs.
Enerģētikas tematika 2022.gadā ir ļoti aktuāla visā pasaulē, un daudzviet nākas saskarties ar energoresursu pieprasījuma pieaugumu, ko ietekmējusi ģeopolitiskā situācija - Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Esam piedzīvojuši ļoti augstu energoresursu cenu eskalāciju. Tādējādi šis gads enerģētikas nozarē veido būtisku pagriezienu Eiropā, ziemeļvalstīs un Baltijā, lai nodrošinātu savas valsts energoneatkarību un energoapgādes drošumu. Šogad ir pārtraukti darījumi ar Krieviju, tādējādi energoresursu iegādi kompensējam ar darījumiem citās valstīs un reģionos.
Krietni vairāk nekā puse – 64% – autovadītāji nejūtas pilnībā pārliecināti par savām prasmēm vadīt auto ziemas apstākļos. 51% no viņiem norāda, ka uz slidena ceļa un sniegputenī prasmes varētu būt labākas, 10% ziemā pārsvarā izvēlas braukt tikai sausā un gaišā laikā, bet 3% atzīst, ka ziemā nebrauc vispār. Vien 36% autovadītāju norāda, ka jūtas pārliecināti par sevi jebkuros laika apstākļos ziemā, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
Daudzi Latvijas uzņēmumi gan iekšējā saziņā, gan komunikācijā ar klientiem aizvien turpina piedāvāt iespēju izvēlēties krievu valodu ērtākai informācijas apritei. Vai tā tam vajadzētu būt, ja valstī ir noteikta viena valsts valoda?
Tikai retais zina, ka bez Ogrē dzīvojušā vācbaltu jurista, tiesību zinātnieka un profesora Augusta Lēbera nav iedomājama mūsu valsts dibināšana 1918. gadā. Papildus viņa lielajam ieguldījumam Latvijas tiesu sistēmā izceļams arī fakts, ka viņš piedalījies Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dibināšanā, bijis tās dekāns un pirmais nelatviskas izcelsmes mācībspēks, kurš lekcijas lasījis latviski, uzsverot latviešu valodas zināšanas nozīmīgumu, un viens no pirmajiem senatoriem. Būtiska ir Augusta Lēbera līdzdalība 1937. gadā Ministru kabineta pieņemtajā Civillikuma izstrādē, kas kļuva par vienu no pamatiem Latvijas valsts atjaunošanā pēc padomju gadiem.
Ziemas sezonā vecākiem nereti rodas jautājums, vai bērnam papildus ikdienas uzturam būtu vajadzīgi arī aptiekā nopērkamie vitamīni. Un, ja nepieciešams, tad kādus iegādāties?
Decembris Latvijai un visai Eiropas civilizācijai ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks, lai ģimenes lokā pie pušķotas eglītes Ziemassvētku vakarā skaitītu pantiņus, dziedātu dziesmiņas vai kā citādi radoši iepriecinātu sanākušos, dotu un saņemtu dāvanas. Lai arī neliela daļa tā sauktās latviskās dzīvesziņas un ieražu kopēju nenogurstoši atkārto, ka Ziemassvētki izriet no ziemas saulgriežiem, lielais vairums, kaut nosacīti, turpina svinēt Jēzus Kristus dzimšanas svētkus pēc kristīgās tradīcijas. Apgalvojums par ziemas saulgriežiem nav pilnīgi nepareizs, jo nav ziņu, ka Jēzus tik tiešām būtu dzimis 24. decembrī, un tieši ziemas saulgriežu laiks senatnē tika pieņemts, kā vieglāk iezīmēt Jēzus dzimšanu vēl nesen bijušo pagānu kalendārā.
