Pārbraucieni automašīnā vai sabiedriskajā transportā var izrādīties teju neiespējamā misija, ja izbraukuma laikā bērnam ikreiz sametas nelaba dūša vai sākas vemšana. Kāpēc tā, un vai šādos gadījumos var kā līdzēt?
“Mūsu imunitāti novājina kondicioniera radīta strauja organisma temperatūras maiņa, tā var provocēt arī saaukstēšanos. Lielākoties tas notiek tieši tad, kad temperatūra telpā ar kondicionieri būtiski atšķiras no āra temperatūras,” saka “Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs, aicinot paturēt prātā, ka tik ierastais no karstuma glābjošais gaisa kondicionieris var sagādāt arī pārbaudījumu mūsu veselībai.
Šī gada pirmajos septiņos mēnešos AAS "Balta" ("PZU grupa") nekustamo īpašumu apdrošināšanas atlīdzībās izmaksātais apjoms sasniedzis jau teju 2,7 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar līdzvērtīgu laika periodu pērn ir par 17,1% vairāk. Kā norāda apdrošinātājs, izmaksāto atlīdzību apjomu būtiski ietekmē būvniecības inflācija Latvijā. Tās ietekmē sadārdzinās mājokļa atjaunošanas izmaksas pēc negadījuma, kas var būtiski pārsniegt summu, par kādu ēka sākotnēji apdrošināta.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece piedāvājusi pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi katru gadu paaugstināt par 8,4%. Vienlaikus gada inflācija jau pārsniedz 10%. Pedagogu arodbiedrība ir lēmusi no septembra sākt beztermiņa streiku. Trīs galvenās prasības esot sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms.
"Romas Katoļu baznīcā sievietes balss, lai arī ieskanējusies 20. gadsimta vidū, diemžēl joprojām netiek sadzirdēta. [..] Sievietēm netiek dota balss, tādēļ ka vīrieši runā pārāk skaļi. [..] Jēzus sludinātajai tuvākā mīlestībai un kur nu vēl feminisma teoloģijai vai sievietes balsij šādā baznīcā vietas nav." (Ilze Jansone, "Rīgas Laiks", 2022. gada jūnijs)
Centralizētajā matemātikas eksāmenā, salīdzinot ar citiem obligātajiem eksāmeniem, skolēni vidēji uzrāda zemākus rezultātus, taču gadu no gada tie tomēr uzlabojas. Daudzi uzskata, ka rezultātus uzlabo arī tas, ka kopš 2009.gada šis centralizētais eksāmens ir obligāts. Vērtējot skolēnu sniegumu jāņem vērā dažādi aspekti – 2020. un 2021.gads (daļēji arī 2022.gads) tika aizvadīti pandēmijas zīmē, un emocionālais fons ietekmē gan skolēnu motivāciju, gan attieksmi pret mācībām. Par matemātiku kā par priekšmetu joprojām valda arī daudzi aizspriedumi, un pārāk maz tiek runāts par to, cik lielu pienesumu ikviena cilvēka dzīvē sniedz šī priekšmeta apguve.
Līdz augusta sākumam tikai 18% darba ņēmēju bija izmantojuši mēnesi vai vēl ilgāku ikgadējo atvaļinājumu, noskaidrots “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā. Savukārt 19% no aptaujātajiem atvaļinājumā vēl nav bijuši.
14. augustā vairākas mūsu baznīcas svinēja 1196. gadā mūžībā aizgājušā pirmā zināmā Latvijas misionāra Meinarda dienu. Liecības par kristiešiem pie mums atrastas jau pirms šī apustuļa, taču tikai ar viņa darbību mūsu zeme sāka iekļauties Eiropas kristīgajā civilizācijā, baznīcu nesaraujami saistot ar mūsu vēsturi. Par spīti tam, šodienas izteikumi liecina par sliktāku kristietības izpratni nekā jebkad agrāk. Gadiem ilgi neinformētību un klišejiskumu attaisnojām ar padomju laiku un no baznīcas atsvešinošo komunisma ideoloģiju. Tomēr arvien vairāk tas sāk likties nepamatoti. Jo, lai arī jau pirms trīsdesmit gadiem nomestā okupācijas pretbaznīcas ietekme ideoloģiski arvien ir jaušama, bieži vien greizos priekšstatus par baznīcu rada un uztur seklā paviršības kultūra, kurā futbola čempionāts un "dzeltenā" jeb tenku informācija par slavenībām liekas vissvarīgākās lietas.
Divu nedēļu Covid-19 kumulatīvais rādītājs Latvijā joprojām ir virs 1000 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju, taču pagājušajā nedēļā palielinājās ar Covid-19 hospitalizēto skaits. Vienlaikus cilvēki ļoti piesardzīgi izturas pret iespēju rudenī vēlreiz vakcinēties – aptauju dati liecina, ka to nevēlas darīt apmēram puse respondentu, proti, vakcinēties plāno 36% Latvijas iedzīvotāju, to neplāno darīt 49%, bet vēl 15% nav konkrētu plānu.
Lai gan pasaules ekonomikas izaugsme zaudē sparu un arvien vairāk pieaug bažas par globālo recesiju, darba tirgi visā pasaulē pagaidām turas labi. Bezdarba līmenis daudzviet turpina mazināties, un netrūkst tādu uzņēmumu, kas joprojām cīnās ar darbaspēka trūkumu. Arī Latvijas ekonomikā aina ir līdzīga. Otrajā ceturksnī ekonomikas izaugsme būtiski savārga, tomēr darba tirgū turpinājās jaudīga atkopšanās. Darbaspēka trūkums vairs būtiski neaug, bet joprojām ir gana nozīmīgs un veicina algu kāpumu.
Valsts pārvaldē pietrūkst mērķu un motivācijas efektīvākam darbam ar redzamiem un izmērāmiem rezultātiem, tādēļ nereti problēmu risinājuma vietā tiek meklēts iemesls, kādēļ problēmu risināt nav vērts. Ja vēlamies, lai dzīves līmenis Latvijā uzlabotos un notiktu ekonomikas attīstība, valsts pārvaldei būtu jādomā par to, kā radīt pēc iespējas labāku vidi biznesam un iedzīvotājiem.
