Šogad Latvija svin Reformācijas 500 gadus Latvijā. Visā Latvijā par godu šim notikumam tiek stādīti Glika ozoli. Varētu domāt, ka reformācija ir tikai baznīcas svētki. Un tomēr Reformācijas vēsts ir ietekmējusi ne tikai baznīcu, bet visu Eiropas sabiedrību un tai skaitā arī Latviju daudz dažādos veidos un novedusi līdz mūsu valsts neatkarībai, ko drīz atkal svinēsim. Šajā rakstā esmu apkopojis nozīmīgākās pārmaiņas Vācijā, Eiropā un arī Latvijā, ko ir atnesusi Reformācijas vēsts.

Sākoties 2022. gada 3. ceturksnim, Latvijas iedzīvotāji ar bažām gaida apkures sezonas iestāšanos un jaunos siltumenerģijas rēķinus. Ekonomiskā vide iedzīvotājus nostādījusi paradoksālā situācijā – inflācijas rezultātā nauda zaudē savu vērtību un būvmateriālu izmaksas kāpj, taču vienlaikus pie tik augstām energoresursu cenām ieguldījumi siltināšanā atpelnāmi ātrāk kā jebkad.

Domājot, ko vēl darīt lietas labā, lai ekonomētu energoresursus un ietaupītu uz apkuri, jāpiebilst – ja vien telpā ir iespēja gaisa temperatūru regulēt, vēsāka istaba no veselības viedokļa noteikti ir labāka nekā pārkurināta. Apkures sezonā sauss gaiss kļūst par galveno aizdomās turamo, kas veicina arī biežu slimošanu.

Šodien mēs Latvijā svinam Lāčplēša dienu, kas sākotnēji tika saukta par Armijas, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, kara invalīdu un Brīvības kara dalībnieku svētkiem. Nosaukumā daudz vairāk saistības ar vārdu “karš”, kas vairumam Latvijas iedzīvotāju tolaik vēl skaidri bija atmiņā, tostarp kara dalībniekiem, kritušo ģimenēm, kara invalīdiem, kuri bija maksājuši augstu cenu par brīvību, par savas valsts nodibināšanu.