Domājot par izvēli pēc mēneša paredzētajās Saeimas vēlēšanās, šķita lietderīgi palūkoties, kas rakstīts partiju programmās par tēmu, kurā vai ikvienam pieaugušam cilvēkam  atkarībā no viņa paša pieredzes un sabiedrībā valdošajiem ideoloģiskajiem strāvojumiem ir noformulēta mazāk vai vairāk skaidra dzīves vērtību izpratne. Runa ir par ģimenes un laulības jēdziena definēšanu un nostiprināšanu likumos.

Latvijā samazinās to cilvēku skaits, kas lasa grāmatas, liecina  socioloģiskās aptaujas rezultāti. Respondentiem tika jautāts, cik daudz grāmatu viņi ir izlasījuši pēdējo sešu mēnešu laikā, un 59,9% norādījuši, ka nav izlasījuši nevienu grāmatu. Piemēram, 2013. gada jūlijā grāmatas nebija lasījuši 47,1% aptaujāto, bet 2016. gada jūlijā – 45% respondentu. 2019. gadā uz jautājumu, vai ir izlasījuši kādu grāmatu pēdējā pusgada laikā, noliedzoši atbildēja jau 50,4% aptaujāto. Šī gada jūlija dati rāda, ka vismaz vienu grāmatu aizvadīto sešu mēnešu laikā ir izlasījuši 38,8% iedzīvotāju. 2013. gadā tādi bija 50,4% aptaujāto, 2016. gadā – 53%, bet 2019. gadā – 48,3%.

Gadu no gada skolas vecuma bērnu tēti un mammas vasarā ar prieku notrīs, iedomājoties par 1.septembri, kalendārā sauktu par Zinību dienu, kad, kā nu mums tas ir iegājies, atsākas skola. Kaut kur pārdomu noslēgumā var nevilšus atklāties, ka neesmu trīs mēnešu vasaras brīvlaika piekritējs, tomēr šī raksta mērķis ir Zinību dienā pievērsties vieduma meklējumiem skolas mācībās gūtajās zinībās. Pārdomu pamatā ir skolnieku tēta vērojumi, bet ne tikai.