Kamēr svīšana ir normāls fizioloģisks process, kas pastiprinās vien tad, ja sporto, dara fiziski smagu darbu vai iestājies karsts laiks, tikmēr cilvēki tam īpašu uzmanību nepievērš. Bet tiklīdz sviedru daudzums kļūst pārmērīgs, traucējošs un apgrūtinošs, fizioloģiskais process pārtop sarežģītā problēmā.

Teju 55 tūkstoši cilvēku gan klātienē, gan elektroniski ir parakstījušies par tautas nobalsošanas ierosināšanu Satversmes grozījumiem, kas nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti – un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Tāpat grozījumos paredzēts, ka valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis.

Viena no populārākajām dezinformācijas izplatīšanas metodēm ir dažādu faktu un skaitļu “izraušana” no kopainas jeb kopējā konteksta un to radoša iepīšana jaunā stāstā ar pavisam citu zemtekstu. Dažkārt šāda “mānīšanās” notiek arī neapzināti, ja cilvēks tomēr nav gluži tik liels eksperts jautājumos, par kuriem uzņēmies runāt, bet tomēr ļoti vēlas pamatot savu uzskatu pareizību. Šādos gadījumos faktus ļoti bieži vienkārši aizstāj arī emocionāli sakāpināti vēstījumi. Līdzīgu pieeju visai spilgti varējām novērot nesenajās diskusijās par meža nozari.

ASV iznākošais “The Atlantic” šā gada 12.jūlijā publicēja tekstu, kas veltīts Pablo Pikaso un pilsoņu karam viņa dzimtajā Spānijā 1936.–1939.gadā. Būtiskais šajā tēmā ir tas, ka Parīzē dzīvojošajam gleznotājam, kamēr karš postīja viņam biogrāfiski tuvās Barselonu un Malagu, svarīgāka likās šķiršanās no sievas, rūpes par īpašumu dalīšanu, mētāšanās starp divām mīļākajām un dirnēšana slavenajā “Café de Flore”. Jo ģēnijs jutās “apolitisks”.