Menu
 

Neglītais pīlēns. Ko (ne)darīt, lai laikus atklātu ādas vēzi

Atšķirībā no citiem ļaundabīgiem audzējiem ādas vēzi ir viegli pamanīt – protams, ja vien neignorē izmainītas dzimumzīmes un ādas jaunveidojumus. Kā rīkoties un ko noteikti nevajag darīt, ja esi pamanījis – uz ķermeņa parādījies kāds “neglītais pīlēns”?

Lasīt vairāk...

Aptauja: Latvijā iedzīvotāju uztraukums par Krievijas karu Ukrainā joprojām augsts

Kopš Krievijas nepamatotā iebrukuma Ukrainā ir pagājuši trīs mēneši. Latvijā iedzīvotāju uztraukums par Krievijas izvērsto agresiju Ukrainā joprojām ir augsts – kopumā 84,6% respondentu savu uztraukumu vērtē kā augstu vai ļoti augstu (10 baļļu skalā to vērtē no 7 līdz 10), tikmēr vidējais satraukuma līmenis ir 7,8% iedzīvotāju (10 baļļu skalā to vērtē ar 5 vai 6), bet 7,5% respondentu ir zems vai ļoti zems satraukuma līmenis (10 baļļu skalā to vērtā no 1 līdz 4).

Lasīt vairāk...

Kāpēc skaļa krākšana uzlūkojama kā veselības problēma?

Joki un video par krācējiem, protams, ir uzjautrinoši, taču patiesībā skaļa krākšana ne tuvu nav anekdotisks gadījums. Tā ir ne tikai traucējoša līdzcilvēkiem, bet arī nodara pāri krācējā veselībai. Pastāvīgajiem krācējiem noteikti būtu vērts par šo problēmu pastāstīt ārstam, taču arī aptiekās ir pieejams preču klāsts, kas var būt noderīgs, turklāt farmaceits būs zinošs padomdevējs, lai sāktu rīkoties.

Lasīt vairāk...

Aptauja Ropažos. Vai sekojat līdzi Latvijas izlases spēlēm hokeja čempionātā?

No 13. līdz 29. maijam Somijā, Helsinkos un Tamperē, notiek Pasaules čempionāts hokejā, kur savu čempiones titulu cenšas aizstāvēt arī Kanāda. Pagājušā gada čempionātā Kanāda jau 27. reizi ieguva čempiona titulu, bet, ja var ticēt bukmeikeru prognozēm, šogad kanādieši neuzvarēs. Tiek prognozēts, ka Somijai ir visas iespējas, lai triumfētu savā laukumā. Taču mājiniekiem tāpat ir sīva konkurence.

Lasīt vairāk...

Kiberdrošības galvenais cietoksnis – pats ierīces saimnieks

Lai tavs viedtālrunis nepavērstos pret tevi un sērfojot internetā justos tik pasargāti kā cietoksnī, ir vērts pievērst īpašu uzmanību drošībai gan izvēlētā satura, gan komunikācijas ziņā. Ir pagājuši tie laiki, kad lielākais drauds datoriem un viedierīcēm bija īpaši radītas vīrusu programmas. Tagad bieži vien kaitējumu sev nodara pats lietotājs neuzmanības vai paviršības dēļ. Taču, ievērojot dažus vienkāršus kiberdrošības noteikumus, jebkura viedierīce kļūs par labāko draugu un palīgu ikdienā.

Lasīt vairāk...

Rihards Kols: Atbrīvošanās: nostaļģija, vēlmju piepildījums un pārceļošana

Pēdējās nedēļas bijušas diezgan izgaismojošas. Kā tāds ļoti paredzams un pat gaidīts zibens spēriens, kas nesaudzīgi baltā gaismā parāda to, kas esam, kur esam un kā dzīvojam. Un, kā jau vienmēr tādās reizēs — ir labās ziņas un ne tik labās ziņas.

Lasīt vairāk...

Aptauja Ogrē. Vai mūsdienās ir viegli atrast darbu?

Aprīļa beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,5 procenti no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā marta beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotā informācija. Aprīļa beigās bija reģistrēti 57 223 bezdarbnieki jeb par 2976 mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 60 199 bezdarbnieki. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās joprojām bija Rīgas reģionā – 4,6 procenti no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā mēnesi iepriekš. Augstākais reģistrētā bezdarba līmenis ir Latgales reģionā – 14,2 procenti, kas ir kritums par 0,6 procentpunktiem salīdzinājumā ar marta beigām.

Lasīt vairāk...

Datorspēles – hobijs vai profesionāla karjera?

Lai gan datorspēles pierasts uzskatīt par brīvā laika pavadīšanas veidu, patiesībā tām ir vairākas funkcijas – viens ir izklaidēt, otrs ir vairāk kā rotaļa un sacensība un trešais veids ir izglītojošās spēles jeb apmācību simulatori. Un vēl datorspēles var būt arī profesionāla nodarbošanās un apzināta karjeras izvēle – ne tikai to spēlēšana, bet arī izstrāde.

Lasīt vairāk...

Jānis Abāšins: Rīt var būt par vēlu

Par to es domāšu rīt – šis slavenais literārās varones Skārletas izteiciens diemžēl bieži raksturo attieksmi pret nepieciešamību parūpēties par nākotni, par to, kas ar mums un mūsu tuviniekiem notiks rīt, parīt, pēc mēneša, gada un desmit gadiem. Ikdienas rutīnas skrējienā nolemjam, ka uzkrājumus sākšu veidot no nākamās algas, dzīvību apdrošināšu pēc KASKO polises iegādes, bet laulību līgums vispār neattiecas uz mani.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.