Pavasaris un vasara ir mazo kaķēnu laiks. Ja kucēnu skoliņas apmeklēšana un sadarbība ar kinologiem gan mazu, gan pieaugušu suņu skološanā jau ir kļuvusi par pašsaprotamu rīcību, tad kaķu socializācijas tēma joprojām ir salīdzinoši jauna. Kaķu uzvedība ir mazāk pētīta un līdz ar to arī mazāk zināma. Taču arī kaķu attīstībā iezīmējas vecuma posms, kad kaķēnus vajadzētu radināt pie saskarsmes ar cilvēkiem un apkārtējās vides.
Karstums apdraud ne tikai iedzīvotāju veselību, bet arī viņu īpašumu. Visā Baltijā ir pieaudzis negadījumu skaits, kas saistīts ar situācijām, kad automašīnu sabojājusi tieši augstā gaisa temperatūra. Īpaši pārsteidzošs ir fakts, ka karstuma ietekmē ir sabojājušies auto gaisa atsvaidzinātāji, rezultātā nodarot bojājumus spēkrata interjeram un radot pat 6000 eiro lielus zaudējumus.
Drošas un kvalitatīvas peldvietas izvēle ir viens no priekšnosacījumiem, lai atpūta pie ūdens neizvērstos nelaimē. Lai samazinātu iespējamos riskus, atpūšoties neatbilstošā vietā, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sadarbībā ar biedrību “Peldēt droši” kampaņas “Pārgalvības cena. Nelec!” ietvaros skaidro, kam pievērst uzmanību, izvēloties peldvietu.
Līdz ar straujo enerģijas cenu pieaugumu Latvijas saimniecību dienaskārtībā arvien aktuālāka kļūst diskusija par alternatīvajiem enerģijas ieguves veidiem. Kā norāda AAS “Balta” eksperti, strauji pieaugot interesei un pieprasījumam pēc saules paneļiem, ievērojami palielinājies arī apdrošinātājam pieteikto atlīdzību gadījumu skaits, ko īpaši veicinājušas pēdējos gados bieži novērotās spēcīgās vētras.
Gandrīz divas trešdaļas jeb 63% rīdzinieku atzīst, ka attiecības ar kaimiņiem ir visai distancētas un aprobežojas vien ar paviršu sasveicināšanos vai arī kaimiņi nav pilnībā pazīstami, liecina nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktā aptauja. Tikmēr plašāks sešās Eiropas valstīs veikts pētījums rāda, ka laipna izturēšanās pret saviem kaimiņiem un palīdzības sniegšana citiem būtiski ietekmē mūsu laimes sajūtu.
Pagaidām ideja par obligāto militāro dienestu ir tikai Aizsardzības ministrijas ierosinājums, par kuru pagājušajā nedēļā preses konferencē izziņoja ministrs Artis Pabriks. Viņš izvairās izmantot apzīmējumu "obligātais militārais dienests". Intervijās tiek teikts "vispārējā karaklausība", bet oficiāli tas pieteikts kā "valsts aizsardzības dienests". Lai gan ir vēl daudz neskaidrību par tā konkrētajām aprisēm, tomēr nosaukums nemaina būtību – jauniešiem no 18 līdz 27 gadu vecumam būs jādienē armijā, izvēloties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo – Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministriju – dienestu.
Ilze Dekere ir ginekoloģijas prakses līdzīpašniece un biznesa augstskolas “Turība” lektore, ginekoloģe, kura ikdienā vada savu privātpraksi Vācijā, sniedz savas zināšanas un pieredzi, vadot maģistrantūras programmas “Uzņēmējdarbības vadība” specializāciju “Veselības un aprūpes iestāžu vadība”.
Jūlija sākumā pieminējām divas traģēdijas, kas norisinājušās Latvijā: 4. jūlijā pieminējām Ebreju tautas genocīda upurus – ap 70 000 Latvijas ebreju, kuri tika iznīcināti laikā no 1941. līdz 1945. gadam nacistu okupētajā Latvijā. 6. jūlijā pieminējām čekas upurus, kas 1941. gada 6. jūlijā tika guldīti Meža kapos, t. s. Baltajos krustos. Vairākums šo upuru bija bez jebkādas izmeklēšanas un tiesas spīdzināti un nošauti pēc tā dēvētā Šustina saraksta, it kā par padomju varas nomelnošanu.
Ukrainā karš norit jau četrus mēnešus, teju tikpat ilgi ir spēkā Rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijā un Baltkrievijā bāzētiem uzņēmumiem, komercdarbības veicējiem u. c. Sankciju īstenošana ietekmē ne tikai subjektus, pret kuriem tās ir vērstas, bet arī tos, kuriem ir pienākums tās ievērot. Šobrīd jau varam secināt, ka sankciju ievērošana būtiski sarežģī Latvijas uzņēmumu ikdienu, tomēr vienlaikus priecē uzņēmēju godprātīgā attieksme, cenšoties izprast pat viskomplicētākos sankciju piemērošanas aspektus.
Jau vairākus mēnešus Eiropā norisinās karš, un šis notikums ir bijis būtisks izaicinājums visai enerģētikas nozarei, kurai šajos apstākļos ir jārūpējas gan par energoapgādes drošumu un nepārtrauktību, gan arī jāspēj sadzīvot ar ģeopolitisko izaicinājumu izraisīto būtisko cenu kāpumu. To šogad piedzīvo visi energoresursi, vai tā būtu koksne, degviela, dabasgāze un, protams, arī elektroenerģija nav izņēmums.
Šogad Latvijas pamatlikumam – Satversmei – gadsimts. 1922.gada 15.februārī to pieņēma, 30.jūnijā izsludināja un 7.novembrī tā stājās spēkā. Kāpēc man ir būtiska Satversme, kāpēc es par to interesējos – vismaz savā amatiera līmenī? Par Satversmes un manu vēsturi un tagadni... un nedaudz arī par nākotni.
