Menu
 

Akreditācija, studiju formas, prakses iespējas – ko ņemt vērā, izvēloties studijas?

Straujiem soļiem tuvojas mācību gada noslēgums un tiem, kuri šogad absolvēs vidusskolu, būs jāizdara svarīga izvēle par to, kur turpināt iegūt izglītību? Daudzi jaunieši šobrīd saskaras t.s. izvēles paradoksu – iespēju gan Latvijā, gan ārvalstīs ir tik daudz, ka izvēle kļūst aizvien grūtāka. Ir dažādas augstskolas un universitātes, dažādas studiju programmas – akadēmiskās un profesionālās, ir pilna un nepilna laika studiju iespējas. Kā izvēlēties sev piemērotāko un neapjukt plašajā piedāvājumā? Ir vairāki svarīgi aspekti, ko vērts ņemt vērā, pētot studiju piedāvājumus.

Lasīt vairāk...

Voldemārs Lauciņš. Neviens manā vietā...

Mūsdienu populārākās latviešu grupas “Prāta vētra” dziesmā “Mana dziesma” ir vārdi: “Neviens manā vietā to nedziedās.” Neviens manā vietā manu dziesmu manā valodā nedziedās… Dziesma ļoti trāpīgi uzrunāja daudzus, to ir izpildījis pat Dziesmu svētku kopkoris. Tā ir pelnīti iemīļota, jo līdzās sirsnīgiem vārdiem un lipīgai melodijai, uz ko “Prāta vētra” ir tik meistarīga, tā nes kādu svarīgu vēstījumu: “mans” nozīmē ne tikai manu privilēģiju, bet arī atbildību.

Lasīt vairāk...

Finansiāli atbildīga vasaras atpūta: kā prātīgi pārvaldīt tēriņus?

Tuvojoties vasaras atvaļinājumu laikam, kad epidemioloģiskie ierobežojumi beidzot ir atcelti un dzīve solās atgriezties ierastajās sliedēs, iedzīvotāji aktīvi plāno savu atpūtu, cenšoties pēc iespējas izbaudīt un krāšņāk piepildīt katru dienu.

Lasīt vairāk...

Pēc kiberuzbrukumiem Ukrainā Latvijas iestāžu "padomāšana par drošību" pieaug

Pēc kara sākuma Ukrainas valsts iestādes ir piedzīvojušas plašus kiberuzbrukumus, tajā skaitā arī tādus uzbrukumus, kas tika veikti pirmo reizi vēsturē, piemēram, ļaunprogrammatūras uzbrukums elektroenerģijas infrastruktūrai ar mērķi atslēgt elektrību lielam iedzīvotāju skaitam. Šķiet, neviens vairs neuzdod jautājumu par to, vai karš Ukrainā ietekmē arī mūs, Latvijā, taču vēl nereti nākas dzirdēt, ka Latvija nav kiberuzbrucēju mērķis. Vai tā tiešām ir?

Lasīt vairāk...

Inga Bite: Tavas tiesības brīvi vicināt dūres beidzas tur, kur sākas otra cilvēka deguns

Visos laikos pasaulē dzīvojuši cilvēki, kam ir un kam nav vienalga, kas notiek ne vien paša ķēķī, bet sabiedrībā kopumā. Starp tiem, kam nav vienalga, savukārt ir tādi, kas vai nu celsies, vai arī necelsies kājās, lai nepieļautu neatgriezeniskas kļūdas. Inga Bite ir starp tiem, kas nepaliek malā. Gan kā juriste ar cienījamu pieredzi, gan kā 11. un 12. Saeimas deputāte viņa ir piedalījusies un turpina piedalīties arī likumdošanas procesā. Ģimene un valsts kā mājas ir viņas prioritāte.

Lasīt vairāk...

Ceļo ar auto droši! Eksperta padomi

Līdz ar siltā laika iestāšanos, cilvēki steidz izbaudīt atvaļinājumu un iepazīt vēl neredzētas vietas. Turklāt šobrīd arvien vairāk atpūtnieku izvēlās ceļot ar automašīnu, tajā skaitā – dodoties uz ārzemēm. Lai brauciens būtu izdevies un noritētu bez nepatīkamiem pārsteigumiem, “Gjensidige Latvija” apkopojusi padomus, kā sagatavoties drošam ceļojumam ar auto.

Lasīt vairāk...

Gandrīz puse autovadītāju vasaras laikā mēdz pārsēsties uz velosipēdiem

Ir sācies gada siltākais un saulainākais laiks, kad uz ielām parādās aizvien vairāk velosipēdistu. Gandrīz puse jeb 47% autovadītāju atzīst, ka vasaras laikā mēdz pārvietoties arī ar velosipēdu, 5% izvēlas arī motociklu un 5% - skrejriteni, liecina “”Carlsberg 0.0” atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Pētījums apliecina, ka gandrīz puse autovadītāju arī vasaras laikā pārvietojas tikai ar auto.

Lasīt vairāk...

Anita Muižniece: Skolas gada slodzes izlīdzināšana veicinās izglītības kvalitāti

Latvijā brīvlaiku kopējais ilgums ir 17 nedēļas – tas ir trešais garākais brīvlaiku kopējais ilgums no 37 OECD valstīm. Vidēji brīvlaika ilgums OECD valstīs ir 14 nedēļas. Igaunijā kopējais brīvlaiku ilgums ir mazāks par nepilnu nedēļu, Lietuvā tas ir 15 nedēļas. Lielāko daļu no kopējā brīvlaika veido periods starp diviem mācību gadiem jeb vasaras brīvlaiks.

Lasīt vairāk...

Par līderi nepiedzimst, bet kļūst: profesionālās prasmes, kas jāapgūst mūsdienu jauniešiem

Atrast savu vietu pasaulē nav viegls uzdevums. Par to liecina ne tikai sarežģītais personības izaugsmes ceļš, kas jāpiedzīvo katram, bet arī gluži praktiski skaitļi: Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2021. gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 14,8 %. Kaut arī apmēram divas trešdaļas jauniešu ir ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācās un darbu nemeklē, ir skaidrs, ka darba tirgus jauniem cilvēkiem nav viennozīmīgi atvērts. Pieredze starptautiskā vidē darbā ar jauniešiem no dažādām valstīm ļauj izdarīt dažus secinājumus par jauniešu konkurētspēju darba tirgū.

Lasīt vairāk...

"Citadele": Četri iemesli, kāpēc būtiski aug pārtikas cenas

Patēriņa cenām aprīlī palielinoties par 2,2 %, tikai retais Latvijā nav izjutis pārtikas cenu pieaugumu, un ekspertu prognozes diemžēl neļauj ar cerībām lūkoties nākotnē, gaidot pārtikas cenu kritumu. Kas ir tie izaicinājumi, ar kuriem šobrīd sastopas pārtikas sektors, un kas ir ārējie faktori, kuru dēļ par pārtiku maksājam arvien vairāk?

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.