Pēdējā laikā publiskajā telpā aktīvi tiek diskutēts par obligātā fiziskas eksāmena nepieciešamību vidusskolā, lai sekmētu jauniešu interesi par STEM (Science, technology, engineering, and mathematics) priekšmetiem. Jāatzīst, ka skolēnu interese par STEM tiešām nav liela, jo pastāv uzskats, ka šie priekšmeti ir grūtāki, sarežģītāki un prasa daudz vairāk laika, nekā citi, tomēr viss atkarīgs no pieejas un domāšanas.
Pēdējo divu gadu notikumi būtiski ietekmējuši tūrisma un viesmīlības nozares un ar to saistītos uzņēmumus. Daļa uzņēmumu bija spiesti samazināt darbinieku skaitu, pielāgojoties spēkā esošajiem ierobežojumiem. Viesnīcās un restorānos, kā cilvēkresursu ietilpīgās nozarēs darbinieku samazināšana bija saistīta ar pulcēšanās ierobežojumiem, tomēr šobrīd, vietējo un ārvalstu tūristu skaitam atkal strauji pieaugot, uzņēmumi saskaras ar nopietniem izaicinājumiem piesaistīt dažāda līmeņa darbiniekus, lai nodrošinātu uzņēmumu pilnvērtīgu darbību.
Vasaras sākums ir brīdis, kad ārzemju ceļojumus plāno vai tālākos izbraucienos dodas liela daļa iedzīvotāju, un tikai retais nav pamanījis, ka šobrīd aviobiļetes un ceļojuma kopējās izmaksas kļūst manāmi lielākas. Kas ir galvenie izaicinājumi, ar kuriem šobrīd sastopas tūrisma nozare, un kas ir četri iemesli, kāpēc par ārzemju ceļojumiem nāksies maksāt vairāk?
Kamēr noslēdzies vēl viens mācību gads un ar skolu saistītie temati līdz septembrim šķietami attālināsies no sabiedrības dienaskārtības, nesen īstenotā pētījuma “Skolotāju balss” rezultāti vieš bažas par iespējām ilgtermiņā noturēt Latvijas izglītības kvalitāti vismaz esošajā līmenī. Kā norāda pasaules izglītības pētnieki, izglītības kvalitāte var būt tikai tik laba, cik labi būs skolotāji.
Klāt izlaidumu laiks, un pavisam drīz absolventiem būs jāiesniedz dokumenti sevis izvēlētajās augstskolās. Piedāvātās iespējas ir daudz un dažādas. Tas attiecas arī uz pedagoģijas un izglītības zinātņu studiju programmām. Teju katrā studiju programmā ir kas izceļams un vērtīgs. Turklāt arī pati skolotāja profesija ir neaizvietojama un svarīga.
Pirms gandrīz diviem gadiem – 2020. gada rudenī – Nacionālā apvienība kopā ar kolēģiem no “Konservatīvajiem” un “Jaunās Vienotības” mudināja Saeimu pievērsties jautājumam par valodu, kādā veicama apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācija – tas ir, tā aģitācija, kas tiek veikta priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un uz kuru attiecas noteiktie tēriņu ierobežojumi. Tā sevī ietver priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus publiskajā vidē – televīzijā, vides reklāmās, radio un citur.
Saeimas 9.jūnija sēdē, debatējot par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā (atgādināšu, ka tie nosaka pilnīgu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā tuvāko gadu laikā), deputāts Aleksandrs Kiršteins noradīja: “Valoda nosaka domāšanas veidu, tā nav tāda, saprotiet, nevainīga divu vai trīs valodu līdzāspastāvēšana.” (Citēts no sēdes stenogrammas.)
Lauksaimnieki vienbalsīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai no 21% līdz 5%, pamatojot šo prasību ar to, ka vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu tā ir samazināta. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara. Lauksaimnieki uzsver, ka Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. Salīdzinājumam: Vācijā PVN likme ir 7%, Luksemburgā – 3%. Atbildot uz argumentu, ka PVN likmes samazināšana negatīvi ietekmēs ieņēmumus valsts budžetā, lauksaimnieki uzsver, ka tos kompensēs kopējais preču cenu pieaugums un attiecīgi ienākumi valsts budžetā arī pie 5% likmes.
Par maz ir skatīt G.Astru tikai kā Latvijas nacionālo varoni vien kā tās priekšatmodas balsi. G.Astra nav tikai vēsture, jo viņa “Pēdējais vārds” un personība uzrunā mūs arī šodien. Tāpat kā toreiz, viņš izceļ mūs no komforta zonas, aicina meklēt atbildes uz grūtiem jautājumiem un pāri visam – liek mobilizēt sevi cīņai ar ļaunumu.
Katrs no mums vismaz reizi ir pieredzējis situāciju, pēc kuras ir nākusi atklāsme: “Varbūt labāk es būtu paklusējis!?” Domāju, spriežot pēc sevis, daudzos gadījumos tāda atziņa ir ļoti vietā, un arvien esmu par maz vērtējis padomu – runāšana sudrabs, klusēšana zelts. Tik daudz muļķību ir sarunāts. Taču varēja vienkārši paturēt muti.
Divas patiesības par sirdi – esot dzīvespriecīgs, sociāli un fiziski aktīvs, jūs patiešām varat uzlabot sirds veselību, un, jā, jūs tiešām varat mirt no “salauztas” sirds. Tas notiek reti, taču pēkšņs emocionāls trieciens, piemēram, tuva cilvēka zaudējums, var ietekmēt sirdi tik ļoti, ka tā fiziski vairs nespēj veikt savu darbu.
