Pērnā kādā februāra naktī no sarkanarmiešu apbedījuma vietas Jēkabpilī pazuda tur uzstādītais lielgabals. Ziņa par lielgabala zādzību un tā mistisko pazušanu apskrēja visus medijus, prokuratūrā tika sākta lieta “par lielgabala nolaupīšanu no padomju memoriāla”.
Pandēmijas laikā uzkrātā investēšanai arvien vairāk pievērsušies arī tie, kas līdz šim to nedarīja – paplašinājies mazo investoru loks, proti, ieguldīt finanšu aktīvos sākusi arvien plašāka sabiedrības daļa pretēji līdz šim novērotajam, kad uzkrājumi un investīcijas koncentrējās galvenokārt nelielas daļas turīgāko iedzīvotāju rokās, liecina bankas “Citadele” meitas sabiedrības “CBL Asset Management” dati par 2021. gadu.
Gada aukstajā sezonā, rūpējoties par savu veselību, arvien lielāka nozīme jāpievērš laikapstākļiem piemērotam apģērbam. Ģērbjoties un uzvedoties laikapstākļiem neatbilstoši, var ne tikai saaukstēties. Tas var radīt arī nopietnākas veselības problēmas – apsaldējumus. Kā ģērbties stilīgi, veselīgi un laikapstākļiem atbilstoši un kā rīkoties, ja nosalušas ķermeņa daļas?
Pēdējais gads nav bijis viegls, un 27 % cilvēku Latvijā un pasaulē atzīst, ka grūtības ir iedragājušas viņu emocionālo veselību. Tomēr šķiet, ka savas četras sienas var palīdzēt – globālas aptaujas rezultāti liecina, ka cilvēkiem, kuru skatījums uz mājokli pēdējā gada laikā ir kļuvis pozitīvāks, ir arī uzlabojusies emocionālā labsajūta. Ir skaidrs, ka labsajūta mājās būs vitāli svarīga arī nākotnē.
Dabasgāzes cena turpina būtiski kāpt, un vairākkārtējs izmaksu pieaugums, spriežot pēc ierakstiem sociālajos tīklos, šokē gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus. Dabasgāzes cenas pieaugums vistiešākajā veidā ietekmē apkures izmaksas, ja mājokļa apkurināšanai tiek izmantota gāze. Ieguvēji šobrīd varētu būt to novadu iedzīvotāji, kur centralizētajā apkures sistēmā par kurināmo tiek izmantota šķelda.
Jauna gada sākums nereti tiek uztverts kā iespēja uzsākt jaunus un veselīgus ieradumus, sakārtot attiecības vai apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Arī Latvijā jaunā gada apņemšanās ir diezgan izplatītas – kopumā 60% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem 2022.gadā ir kāda veselīga apņemšanās (29% – ir, 31% – drīzāk ir), secināts jaunākajos “BENU Aptiekas” Stresa termometra datos, kas iegūti janvāra sākumā, aptaujājot vairāk nekā 1800 respondentu. 37% norādījuši, ka jaunajā gadā viņiem jaunu veselīgu apņemšanos nav (20% – nav, 17% – drīzāk nav), bet 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Valdību veidojošās partijas apsver iespēju noteikt vakcināciju pret Covid-19 par pienākumu 60 gadus sasniegušiem senioriem. Veselības ministrs Daniels Pavļuts uzsver, ka vecuma grupā 60+ ir aptuveni 100 000 nevakcinētu cilvēku un būtu jāsavakcinē vēl vismaz 50 000, lai sasniegtu 90% aptveri šajā grupā. Savukārt valdības vadītājs Krišjānis Kariņš paziņojis, ka, ja politiskā līmenī nevarēs vienoties par sankcijām pret cilvēkiem, kas izvēlēsies nevakcinēties, nebūs jēgas noteikt prasību par tās obligātu noteikšanu vecuma grupā virs 60 gadiem.
Lai gan aizņēmums mājokļa iegādei pirmajā brīdī šķiet liels “robs“ ģimenes budžetā, patiesībā tas daudziem uzlabo prasmes labāk pārvaldīt finanšu līdzekļus. Īpašuma iegāde ir liels notikums, kas ir rūpīgi jāpārdomā. Daudziem klientiem lielākās bažas sagādā viņu spēja atmaksāt kredītu, bet realitātē, pērkot mājokli ar aizdevumu, bieži cilvēki sāk labāk pārvaldīt savus izdevumus.
Lai arī gadu mijas laikā iedzīvotāji vērsušies pie ārstiem ar dažādām traumām, tomēr visvairāk starp pacientiem ir to, kuri laika apstākļos, kad ir slidens – ledainās ietves, ceļus un pagalmus klāj ūdens, paslīdējuši un lauzuši roku vai kāju. Jāņem vērā, ka ar rokas lūzumu cilvēks nevarēs strādāt, būt ierasti aktīvs četras piecas nedēļas, savukārt ar kājas lūzumu šis laiks var sasniegt pat pusgadu, turklāt iespējamas arī vēl smagākas kritienu traumas.
2020.gadā viens no biežākajiem redzes zuduma cēloņiem bija acs lēcas apduļķošanās – katarakta. Pēc PVO datiem, vairāk nekā 15 miljoniem cilvēku ar šo diagnozi jau tika veikta ķirurģiska ārstēšana. Tajā pašā laikā, vēl nesen katarakta bija pazīstama kā ar vecumu saistīta slimība, bet mūsdienās tā strauji "kļūst jaunāka" un tiek diagnosticēta pacientiem 70, 60 un pat 45 gadu vecumā.
Inflācija Latvijā turpina strauji augt, un Baltijas valstīs šobrīd ir augstākais inflācijas līmenis Eiropas Savienībā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 7,9% salīdzinājumā ar 2020.gada decembri, savukārt mēneša laikā cenas Latvijā auga par 0,4%. Tikmēr Lietuvā un Igaunijā inflācija jau decembrī ir pārsniegusi 10%, un, manuprāt, jau šī gada janvārī inflācija arī Latvijā varētu sasniegt 10%. Lai arī cenas aug, tomēr inflācijas pieaugumu veicinošie faktori pēdējos mēnešos nav būtiski mainījušies. Straujais inflācijas kāpums Latvijā joprojām pamatā ir saistīts ar pārtikas un enerģijas cenu pieaugumu pasaulē. Latvijā pārtikas, elektrības, siltumenerģijas un degvielas īpatsvars patēriņa grozā ir ievērojami lielāks nekā turīgākās Eiropas Savienībās valstīs, tādēļ Baltijas valstīs inflācija šobrīd ir lielāka nekā eirozonā kopumā.
