Pārdomāti pirkumi, ekoloģiska un veselīga pārtika, energoefektīvs mājoklis un “otras elpas” došana savu laiku nokalpojušām lietām – tie ir daži no ieradumiem, ko iedvesmojoši Latvijas cilvēki savā ikdienā ir jau ieviesuši, lai dzīvotu dabai un planētai draudzīgāk. Vides aizstāvji rosina ikvienu izvērtēt savus ikdienas paradumus, lai nākotnē atstātu iespējami mazāku ekoloģiskās pēdas nospiedumu uz mūsu planētu.
1.Par veselīgu uzturu un mazāk atkritumiem
TV personībai Annai Rozītei ļoti svarīgs ir veselīgs uzturs un, lai ikdienā nevajadzētu patērēt neskaitāmas plastmasas vai kartona krūzītes, viņai vienmēr ir līdzi termokrūze un pudele, kur iepildīt uzmundrinošu dzērienu pa ceļam no vienām darīšanām uz citām kādā savā iemīļotā kafejnīcā. Viņa atklāj, ka sākumā bijis vairāk jāpiedomā, lai vienmēr atcerētos somā ielikt arī krūzi, taču nu jau ir izstrādājusies shēma – atnākot mājās, viņa savas pudeles un krūzes noliek koridorā redzamā vietā, lai, dodoties prom, neaizmirstu tās paņemt.
2.Dzīve sīkmājiņā tuvāk dabai
“Tiny House” jeb sīkmājiņu kustība ir uzņēmusi straujus apgriezienus visā pasaulē, un tāda ir arī fotogrāfa Artūra Pavlova kompaktā miera osta. Ikdienā Artūrs nodarbojas ar reklāmas portretu un sporta fotografēšanu, bet pēc labi padarīta darba viņam ir svarīgi atpūsties dabā, tāpēc viņš bieži dodas garākos un īsākos pārgājienos. Nu viņam izdevies īstenot savu sapni – uzbūvēt sīkmājiņu, lai varētu dzīvot laukos kā vasarā, tā ziemā.
3.Mantu maiņas vietas – iegūsti sev noderīgu lietu apmaiņā pret citu
Mantu maiņas un tikšanās vietā “Brīvbode” ir iespējams bez maksas tikt pie kādas mājsaimniecībā noderīgas lietas. To var saņemt, ja pretī atnes kādu savu labu un kvalitatīvu mantu, kas pašam vairs nav nepieciešama, bet lieti noderēs kādam citam – piemēram, apģērbu, rotaļlietas, sporta inventāru, traukus, grāmatas, žurnālus, darba instrumentus u.c. “Brīvbodē” kā brīvprātīgā darbojas arī multimāksliniece Jana Purmale.
4.Māciet lietas salabot, nevis izmest
Dagnis Zviedris ir IT speciālists, kurš pārstāv globālo kopienu “Repair Cafe”, kura cīnās par to, lai cilvēki nezaudētu spēju un tiesības savas nopirktās lietas labot pašiem. Viņa hobijs ir mantu labošana un arī citu apmācīšana, kā pašiem salabot saplēstas lietas. Ar to viņš vēlas parādīt citiem, kā varam domāt plašāk un darīt vairāk, lai izglābtu pēc iespējas vairāk lietu, kas nonāk pārstrādē vai miskastē. “Zaļāk ir lietu lietot līdz galam, un, ja to nevar, tad atdot citam, un tikai pēc tam nodot pārstrādei,” skaidro Dagnis.
5.Dzīvības spēks - dīksti pilsētā
Pavasaris vairs nav aiz kalniem, un vietradītāja Una Meiberga rosina arī pilsētā audzēt veselīgus un spēcinošus dīgstus. “Pavēro, palaisti un pēc tam apēd! Tur ir minerālvielas, enzīmi, vitamīni, hlorofils, kas ir labi veselībai un imunitātei, dod daudz enerģijas,” skaidro Una. Lai būtu drošs, ka dīgsti patiešām būs veselīgi un dāvās enerģiju, diedzēšanai jāizmanto sēklas no bioloģiskajām lauksaimniecībām – vēlams no vietējiem zemniekiem. Savukārt sēklas, kuras Latvijā neaug, piemēram, lēcas vai mung pupiņas, var vienkārši iegādāt bioloģiskajā veikalā. Diedzēšanas metodes ir ļoti dažādas – to var darīt speciālās ierīcēs, parastās stikla burciņās, uz marles vai uz vates, savukārt Una dod priekšroku “Muhamors” māla traukiem ar vāku.
Video stāsti tapuši dzīves stila pieredzes apmaiņas kampaņu “Es daru tā!” ietvaros, ko Vides Filmu studija īsteno ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
