Pensiju 2.līmeņa dalībnieka uzkrājums ir ne tikai regulāri jāapskata, bet arī jāmāk pareizi iztulkot tur rakstītais, un vairumam iedzīvotāju šajā jautājumā ir nepieciešama palīdzība. Jo kūtrāk ar šo informāciju iepazīstas un mazāk saprot, jo lielāka varbūtība neizdarīto izvēļu dēļ zaudēt daļu no pensijai krātās naudas, liecina “Citadeles” ekspertu pieredze par iedzīvotāju paradumiem.
Kā liecina nesen veiktā VAS “Latvijas dzelzceļš” socioloģiskā aptauja, vien 12% cilvēku spēj ikdienā runāt par savām mentālās veselības problēmām. Turklāt gandrīz puse aptaujāto nezina, kā tuviniekos atpazīt pašnāvnieciskas tieksmes. Kādas ir pirmās pazīmes, kas liecina, ka cilvēks vēlas sev atņemt dzīvību un kur šajos brīžos meklēt palīdzību.
Pārdomāti pirkumi, ekoloģiska un veselīga pārtika, energoefektīvs mājoklis un “otras elpas” došana savu laiku nokalpojušām lietām – tie ir daži no ieradumiem, ko iedvesmojoši Latvijas cilvēki savā ikdienā ir jau ieviesuši, lai dzīvotu dabai un planētai draudzīgāk. Vides aizstāvji rosina ikvienu izvērtēt savus ikdienas paradumus, lai nākotnē atstātu iespējami mazāku ekoloģiskās pēdas nospiedumu uz mūsu planētu.
1.Par veselīgu uzturu un mazāk atkritumiem
TV personībai Annai Rozītei ļoti svarīgs ir veselīgs uzturs un, lai ikdienā nevajadzētu patērēt neskaitāmas plastmasas vai kartona krūzītes, viņai vienmēr ir līdzi termokrūze un pudele, kur iepildīt uzmundrinošu dzērienu pa ceļam no vienām darīšanām uz citām kādā savā iemīļotā kafejnīcā. Viņa atklāj, ka sākumā bijis vairāk jāpiedomā, lai vienmēr atcerētos somā ielikt arī krūzi, taču nu jau ir izstrādājusies shēma – atnākot mājās, viņa savas pudeles un krūzes noliek koridorā redzamā vietā, lai, dodoties prom, neaizmirstu tās paņemt.
2.Dzīve sīkmājiņā tuvāk dabai
“Tiny House” jeb sīkmājiņu kustība ir uzņēmusi straujus apgriezienus visā pasaulē, un tāda ir arī fotogrāfa Artūra Pavlova kompaktā miera osta. Ikdienā Artūrs nodarbojas ar reklāmas portretu un sporta fotografēšanu, bet pēc labi padarīta darba viņam ir svarīgi atpūsties dabā, tāpēc viņš bieži dodas garākos un īsākos pārgājienos. Nu viņam izdevies īstenot savu sapni – uzbūvēt sīkmājiņu, lai varētu dzīvot laukos kā vasarā, tā ziemā.
3.Mantu maiņas vietas – iegūsti sev noderīgu lietu apmaiņā pret citu
Mantu maiņas un tikšanās vietā “Brīvbode” ir iespējams bez maksas tikt pie kādas mājsaimniecībā noderīgas lietas. To var saņemt, ja pretī atnes kādu savu labu un kvalitatīvu mantu, kas pašam vairs nav nepieciešama, bet lieti noderēs kādam citam – piemēram, apģērbu, rotaļlietas, sporta inventāru, traukus, grāmatas, žurnālus, darba instrumentus u.c. “Brīvbodē” kā brīvprātīgā darbojas arī multimāksliniece Jana Purmale.
4.Māciet lietas salabot, nevis izmest
Dagnis Zviedris ir IT speciālists, kurš pārstāv globālo kopienu “Repair Cafe”, kura cīnās par to, lai cilvēki nezaudētu spēju un tiesības savas nopirktās lietas labot pašiem. Viņa hobijs ir mantu labošana un arī citu apmācīšana, kā pašiem salabot saplēstas lietas. Ar to viņš vēlas parādīt citiem, kā varam domāt plašāk un darīt vairāk, lai izglābtu pēc iespējas vairāk lietu, kas nonāk pārstrādē vai miskastē. “Zaļāk ir lietu lietot līdz galam, un, ja to nevar, tad atdot citam, un tikai pēc tam nodot pārstrādei,” skaidro Dagnis.
5.Dzīvības spēks - dīksti pilsētā
Pavasaris vairs nav aiz kalniem, un vietradītāja Una Meiberga rosina arī pilsētā audzēt veselīgus un spēcinošus dīgstus. “Pavēro, palaisti un pēc tam apēd! Tur ir minerālvielas, enzīmi, vitamīni, hlorofils, kas ir labi veselībai un imunitātei, dod daudz enerģijas,” skaidro Una. Lai būtu drošs, ka dīgsti patiešām būs veselīgi un dāvās enerģiju, diedzēšanai jāizmanto sēklas no bioloģiskajām lauksaimniecībām – vēlams no vietējiem zemniekiem. Savukārt sēklas, kuras Latvijā neaug, piemēram, lēcas vai mung pupiņas, var vienkārši iegādāt bioloģiskajā veikalā. Diedzēšanas metodes ir ļoti dažādas – to var darīt speciālās ierīcēs, parastās stikla burciņās, uz marles vai uz vates, savukārt Una dod priekšroku “Muhamors” māla traukiem ar vāku.
Video stāsti tapuši dzīves stila pieredzes apmaiņas kampaņu “Es daru tā!” ietvaros, ko Vides Filmu studija īsteno ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
Distancēšanās, ierobežots apmeklētāju skaits telpās, darbinieku trūkums un e-komercijas “bums” – pandēmijas ēnā ir radušies iepriekš neredzēti mazumtirdzniecības izaicinājumi un tajā pašā laikā arī iespējas, kas ietekmē iedzīvotāju iepirkšanās paradumus. Vai iepirkšanās internetā turpinās savu uzvaras gājienu un vai nākamgad pieredzēsim arī pirmos bezkasieru veikalus?
Par veselības aprūpi atbildīgo un kopumā sabiedrības cīņa ar Covid-19, risinājumi, kā ātrāk papildināt mediķu rindas, meklējumi un straujāka izaugsme tiešsaistes pasūtījumiem aptiekās ir daļa no 2022. gadā gaidāmajām aktualitātēm.
Jauna gada sākums dod iespēju jaunam startam, un ir vieglāk iesākt veidot pozitīvus paradumus. Tomēr nereti Jaunā gada apņemšanās beidzas ar sliktu pēcgaršu, jo apņēmība mēdz pazust jau pēc dažiem mēnešiem. Visdrīzāk tam par iemeslu ir tas, ka paredzam pārāk straujas izmaiņas, kurām ikdienā ir grūti pielāgoties. Tādēļ nepieciešams sākt ar vairākiem apdomātiem, maziem soļiem, kas ilgtermiņā dod lielu pienesumu. Nauda un personīgās finanses ir viens no lauciņiem, kur vēlamies ieviest kārtību visvairāk.
Jaunā gada sākumā tradicionāli atskatāmies uz aizvadītā gada laikā paveikto un izvirzām sev jaunus mērķus vai uzņemamies kādu apņemšanos. Kā pareizi izvirzīt mērķus, kas piemēroti tieši jums, un kā tos veiksmīgi sasniegt? Kas palīdzēs ceļā uz mērķu sasniegšanu?
Gadu no gada Vecgada vakars un Jaungada diena ir laiks, kad sociālos tīklus pārpludina palīgā saucieni par pazudušiem mājas mīluļiem. Saturs lielākoties līdzīgs – pēkšņi pārbijās no salūta un aizskrēja, norāvās no siksniņas, izmuka no pagalma.
Novembrī mazumtirdzniecība Latvijā turpināja darboties ar būtiskiem ierobežojumiem un tirdzniecības apjomi Latvijā saruka otro mēnesi pēc kārtas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī salīdzinājumā ar 2020. gada novembri mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā, neņemot vērā cenu izmaiņas, samazinājās par 3,7 %, lai gan faktiskajās cenās apgrozījums pieauga par 5,8 %.
Kakla sāpes un klepus saaukstēšanās sezonā ir ierastas parādības, kuras ārstējam, izmantojot tradicionālās metodes un medikamentus. Tomēr izrādās, ka šādi simptomi var signalizēt arī par kādu citu hronisku saslimšanu – atviļņa slimību. Kas ir šī slimība, kā to laikus pamanīt un novērst?
Gada nogale tradicionāli ir laiks, kad atskatāmies un izvērtējam paveikto, kā arī uzstādām mērķus un kaldinām plānus nākamajam gadam. Raugoties uz 2021. gadu izglītības un zinātnes jomā, jāsaka, ka tas bijis būtisku uzrāvienu gads, kad sasniegti daudzi nozīmīgi rezultāti, tāpēc nākamajā gadā ir svarīgi neapstāties un turpināt aktīvu darbu, lai paveikto saglabātu un attīstītu.
