Šī gada pavasarī, krīzei sākoties, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicināja valdību izstrādāt krīzes pārvarēšanas stratēģiju, un, lai pēc iespējas vispusīgāk vadītu krīzi, grupā pie šī plāna izveides strādātu gan valdības pārstāvji, gan plašs profesionāļu loks no dažādām jomām.
Ar vārdu “imunitāte” saprotam organisma spēju pretoties saslimšanai. Parasti veselam cilvēkam tā ir normas robežās un dažas saaukstēšanās slimības epizodes gadā nav iemesls domāt, ka tā ir novājināta un būtu “jāārstē”. Taču noteikti vajadzētu rūpēties par sevi un būt veselam kopumā, tādējādi trenējot imunitāti vīrusu un baktēriju iebrukumiem.
Rudens un ziema ir tas laiks, kad pastiprināti jāpievērš uzmanība ādas stāvoklim. Tāpat kā mēs nomainām savas vasaras drēbes pret siltajām, tā arī āda būtu jāsagatavo gaidāmajām laika pārmaiņām. Visintensīvāk laika apstākļi uz ādu iedarbojas, kad valda ļoti sauss gaiss un zemas temperatūras, tātad ziemā, bet arī rudenī āda reaģē, jo iekštelpās gaiss ir silts un sauss apkures dēļ, bet, izejot ārā, sastopamies ar vēju un vēsu gaisu. Tādēļ šis ir periods, kad saasinās daudzas dermatoloģiskās problēmas.
Kā liecina pasta pakalpojumu sniedzēju pieredze pēdējo gadu laikā, visā pasaulē cilvēku, kuri saņem pasta sūtījumus, ir krietni vairāk nekā to, kuri kaut ko nosūta. E-komercijas attīstība un nu arī Covid-19, kas veicina fizisku distancēšanos un attālinātu iepirkšanos, liek tradicionālajiem pasta pakalpojumu sniedzējiem meklēt jaunus risinājumus, kā nodrošināt klientu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus. Tiesa, pandēmija atstājusi arī savu ierobežojošu nospiedumu uz pasta nozares darbību, un tas ir vēl viens pamudinājums rīkoties, lai rastu atbildes uz jaunajiem izaicinājumiem.
Ikviens no mums kaut reizi ir domājis par to, kāda ir patiesā cukura ietekme uz mūsu ķermeni. Gan sabiedrībā, gan ekspertu vidū ir raisījušās dažādas diskusijas par to, vai cukurs būtu jāiekļauj uzturā vai tomēr jāsaka stingrs “Nē!”.
Rudenī, saasinoties Covid-19 krīzei un pastiprinoties valstī noteiktajiem ierobežojumiem, 10% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka sākuši biežāk lietot alkoholu (3% izteikti biežāk, 7% nedaudz biežāk), kas ir mazāks rādītājs nekā šī gada aprīlī, kad apstiprinošu atbildi par alkohola patēriņa pieaugumu sniedza 16% aptaujāto, atklāts jaunākajos “BENU Aptiekas” Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu “Gemius”, aptaujājot vairāk nekā 2700 iedzīvotāju.
11.novembrī liku svecītes pie pieminekļa brīvības cīnītājiem, atceroties viņu nesavtīgo mīlestību pret savu zemi un valsti. Un jau nākamajā dienā uzzināju: ja, bērnam piedzimstot, viņam nav tēva, bet mātei ir partnere, tad labumus, ko iepriekš varēja iegūt tikai tēvs, nu saņems mātes partnere. Lasu tālāk: to lēmusi Satversmes tiesa. Kāds kontrasts! Vakar svinēt par atbrīvotu Rīgu, šodien – raudāt par savu valsti, nesaprotot, kurp ejam.
Latvijas 102. dzimšanas diena šogad tika svinēta bez īpašiem publiskiem pasākumiem, daudz klusāk un neierastāk. Sakarā ar Covid-19 dēļ noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem izpalika gan svētku salūts, gan militārā parāde, gan lāpu gājiens un citas par tradīciju kļuvušas svētku norises. Ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Domā notika vienīgi ar garīdznieku piedalīšanos, un tas tika raidīts televīzijas tiešraidē. Tāpat visas dienas garumā televīzija un radio pārraidīja svētku koncertus, svinīgās uzrunas un pašmāju filmas.
Rudenī jau tradicionāli aktualizējas nepieciešamība stiprināt imunitāti, taču šogad bērnu un jauniešu imunitātei jāpievērš īpaša uzmanība – vairāk tiek pavadīts laiks pie ekrāniem, mazāk kustību un fiziskās aktivitātes, bieži arī jauns dienas režīms un emocionālā spriedze – tas viss rada papildu slodzi organismam. Kādus paradumus ievērot ikdienā, lai stiprinātu bērnu un jauniešu imunitāti.
Vēls rudens ir ārkārtīgi bīstams laiks. Pieaugošais tumšo stundu īpatsvars prasa īpašu autovadītāju koncentrēšanos, un aktīvi migrējošie savvaļas dzīvnieki rada papildu izaicinājumu. Tie sliktāk reaģē uz automašīnām un, izlecot uz ceļa, bieži trāpa tieši zem riteņiem.
Mūsu armijas lielākās uzvaras, Lāčplēša dienas un valsts proklamēšanas gadadienas dēļ novembri mēdzam saukt par Latvijas mēnesi, kad, nedaudz iepauzējot ikdienas steigu un paviršību, ar mīlestību varam pajautāt arī ko paškritisku. Drosme uzdot pašizmeklējošus jautājumus, sava veida inventarizācija ir tautas un valsts spēka apliecība, kurai šogad ir specifisks akcents – pandēmija.
