Man Latvija ir viena. Viena vienīgā. Taču laiku pa laikam man nākas saprast, ka uztveru, principu, pārliecību, vērtību ziņā Latvijas ir vairākas. Un dikti sāp tad, ja kāda cita (it kā) latvieša valsts ne tikai nav mans draugs, kaimiņš vai vismaz sabiedrotais, bet ir acīmredzams tās ienaidnieks.
Šoruden klientiem tiks nodotas vēl 40 elektromobiļu ātrās uzlādes stacijas. Novembrī darbu sāk 21 jauna stacija, bet līdz mēneša beigām tiks atklāti pārējie 19 uzlādes punkti. Uzlādes stacijas ir izvietotas reģionālo ceļu tīklā un apdzīvotās vietās. Līdz šim visnoslogotākās bijušas stacijas Rīgā un Pierīgā, tādēļ galvaspilsētā un tās apkārtnē līdz novembra beigām tiks atvērti vēl 12 uzlādes punkti.
Ekonomikas aktivitātes atgūšanās un ikgadējais sezonas darbu pieaugums vasaras mēnešos un rudens sākumā bija labvēlīgi darba tirgum. Iekšzemes kopproduktā pēc rekordliela krituma ceturkšņa ietvaros redzējām rekordlielu kāpumu izaugsmē. Uz šī fona uzlabojums darba tirgū trešajā ceturksnī ir bijis diezgan piezemēts – viennozīmīgi mazāks nekā tas, ko bijām pieraduši redzēt iepriekšējos trīs gados.
Situācijā, kad tik daudz tiek runāts par Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā un to, cik ievērojamas naudas summas tiek paredzētas šīs krīzes seku mazināšanai, informācija par studiju kreditēšanas sistēmas apturēšanu šķiet nesaprotama un neloģiska. Ceru, ka gan ierēdņi, gan dažādu partiju politiķi spēs pārkāpt pāri savstarpējo attiecību problēmām, domāt valstiski un atrisināt šo uzdevumu atrisināt!
Oktobrī pieaugušas sērijveida dzīvokļu cenas Jelgavā, Ogrē un Kauguros, bet Salaspilī tās nav mainījušās, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.
Koronavīrusa pandēmija neatcels sezonālās slimībās – gripas vīruss un rinovīrusi ir gatavi veikt savu ļauno darbu! Iespējams, ka ierobežojošie pasākumi kavēs to izplatību, taču paļauties uz to vien nevaram. Tādēļ svarīga informācija jau pirmo slimības simptomu atpazīšanai.
Kad atnāk novembris, šķiet, katrs vismaz domās kaut ko ir pavirpinājis citādāk nekā parasti. Novembrī proklamēta un nodibināta Latvijas valsts. Novembris ir Brīvības cīņu un varoņu – Lāčplēšu – mēnesis. Ja tīk tēlainība, novembris mums nesis ticību; jā, tā nereti jaukusies arī ar sirdi plosošu neticību. Visādi bijis, taču paliekam ar pārliecību, ka novembris ir Latvijas mēnesis. Tomēr tā sanācis, ka valsts dzimšanas 102. novembris atnācis tik drūmu noskaņu pilns, kā reti kad. Un, ja koronavīrusa raisītajām nelaimēm pa virsu vēl uzšņāpjam vienu par otru drausmīgākus atzinumus, tad… Nē, tomēr mēģināsim apjaust, kas ar mums notiek, kurp un uz ko tiekam vedināti.
11% Latvijas iedzīvotāju šobrīd savu satraukumu saistībā ar Covid-19 izplatību vērtē kā ļoti augstu (10 baļļu skalā snieguši atbildes 9 un 10 ), 30% satraukuma līmenis ir vidēji augsts (atbildes 7 un 8), 25% savu satraukumu vērtē kā vidēju, savukārt 33% aptaujāto satraukums par Covid-19 izplatību ir zems vai ļoti zems, secināts jaunākajos ""BENU Aptiekas" Stresa termometra" rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu “Gemius”, aptaujājot vairāk nekā 2700 Latvijas iedzīvotāju.
Saeima šonedēļ atbalstīja valdības lēmumu izsludināt visā valstī ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 straujo izplatīšanos un veselības nozares pārslodzes risku. Lēmums paredz, ka ārkārtējā situācija ir spēkā līdz šā gada 6. decembrim. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš, uzrunājot deputātus, atzina, ka Covid-19 pandēmija pasaulē turpina savu uzvaras gājienu un pret vīrusu aizvien nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Valdība, izsludinot ārkārtējo situāciju, cer pārraut vīrusa izplatības ķēdi Latvijā.
Valdība neplāno atkāpties no iecerēm līdzšinējos vairākus alternatīvo nodokļu režīmus nākamgad pārveidot divos: vienā cilvēki maksās nodokļus vispārējā nodokļu režīmā; otrs būs pašnodarbināto režīms, kas dalīsies divās daļās – viena daļa būs darījumu konts, no kā tiek noņemts nodoklis, bet otra – iespēja pamatot izdevumus, un tad nodokļi jāmaksā tikai no pārējās summas. Šāda sistēma ne tuvu nav normāls nodokļu režīms, jo nav skaidri definēti pamatotie izdevumi, kā arī pastāv riski biļešu cenu pieaugumam kultūras pasākumiem.
Saskaņā ar “Civitta” aptaujas datiem 75% autovadītāju Latvijā piekrīt, ka mobilā telefona lietošana ir kaitnieciska un patiešām novērš uzmanību no ceļa. Tajā pašā laikā 65% no aptaujātajiem autobraucējiem atzinuši arī, ka braukšanas laikā runā pa telefonu bez brīvroku sistēmas – turot to rokā vai piespiestu pie auss. Tāpat 49% autovadītāju, vadot automašīnu, lasa īsziņas, bet 25% apmeklē sociālo tīklu vietnes un arī citas interneta platformas.
