Gatavojoties jaunajam mācību gadam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina vecākus un pedagogus pārrunāt ar skolēniem jautājumus, kas saistīti ar drošību – kas jādara, lai nepieļautu ugunsnelaimi un, kā rīkoties gadījumā, ja nelaime ir notikusi un nepieciešama palīdzība. Aicinām arī studentus un pasniedzējus atcerēties par ugunsdrošību, lai saspringto studiju laiku neaptumšotu ugunsnelaimes!
Pēc dažām dienām piedzīvosim tā saukto mazo Jaungadu – 1. septembri. Šogad īpašu – vīrusa riska ēnā. Dažs labs klasesbiedrs vai skolotājs, ieradies klasē ar maskas daļēji aizsegtu seju, var šķist svešāds, tomēr, visticamāk, ikgadējais satraukums un prieks par atkalredzēšanos nebūs mazāks kā citus gadus. Un tomēr… Pieaugušo – gan vecāku, gan pedagogu un skolas vadītāju – prātus nodarbinās neziņa: cik ilgi skolas būs atvērtas? Vai atkal nesekos pavasarī piedzīvotais?
Kompetencēs balstīta izglītība ir jēdziens, ar ko šobrīd ir saskāries vai vismaz dzirdējis teju ikviens. Lai to īstenotu, būtiska ir individuāla pieeja katram skolēnam, tomēr ir svarīgi saprast, kāda ir atšķirība starp individuālo un individualizēto pieeju.
Satversmes tiesa (ST) saņēmusi augstāko sabiedrības uzticību no tiesu varas institūcijām Latvijā, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.
Strauji tuvojas septembris un jauns mācību gads, kas šogad būs citādāks nekā ierasti. Lai arī pirmais septembris ir svētki visiem skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem, patiesi ir arī tas, ka daļai jaunais mācību gads var radīt stresu, īpaši šogad – koronavīrusa dēļ notiek pārmaiņas un ir neziņa par to, kas tuvākajā laikā ir gaidāms. Lai skolas gaitas sagādātu vairāk prieka nekā raižu, ieteicams pievērst pastiprinātu uzmanību bērna emocionālajai veselībai un imunitātes stiprināšanai.
Veselības ministrija informējusi, ka, parādoties Covid-19 vakcīnai, Latvijā to piešķirtu aptuveni 800 000 cilvēku, un to skaitā ir personas, kurām, saslimstot ar Covid-19, pastāv lielāks risks veselībai, piemēram, senioriem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, sociālo aprūpes centru klientiem un darbiniekiem, ārstniecības personām, operatīvo dienestu darbiniekiem.
2020.gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem. Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks, nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk, nekā gaidīts. Līdz ar to esam paaugstinājuši prognozi un gaidām kritumu 5,0% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes, pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā ekonomika augs par 4,2% 2021.gadā un par 3,3% 2022.gadā.
Latvijas sabiedrībā 43% cilvēku ārkārtējās situācijas laikā, strādājot attālināti, atzinuši nepieciešamību pēc izmaiņām dzīvesvietā. Savukārt vairāk nekā puse jeb 53% iedzīvotāju, kuri Covid-19 ietekmē nesaskata vajadzību pēc uzlabošanas pasākumiem mājvietā, darba pienākumus veikuši klātienē, liecina nekustamā īpašuma attīstības projekta "Mežaparka rezidences" un pētījuma aģentūras "Norstat" veiktā aptauja.
Prokurors Juris Juriss, kurš bija viens no finālistiem uz ģenerālprokurora amatu un kurš vairāk nekā 10 gadu garumā sadarbojās ar atcelto Ventspils kriminālprocesos arestētās mantas glabātāju Rūdolfu Meroni, turpina uzskatīt – viss ticis darīts pareizi.
Vasara ir brīvdienu un atvaļinājumu laiks, krājot spēkus jaunam darba un mācību gadam. Tās vainagojums, kas simboliski iezīmē rudens sākumu – 1. septembris jeb Zinību diena – arī vairs nav aiz kalniem. Tai jābūt svētku dienai ne tikai bērniem, bet arī vecākiem.
Cilvēkiem, kam nav pieredzes ar nekustamā īpašuma darījumiem, nereti trūkst zināšanu un informācijas par mājokļa iegādes procesu, finansējuma saņemšanu un citiem svarīgiem aspektiem, kas jāņem vērā, lai darījums notiktu veiksmīgi. Pirmā mājokļa iegāde ir nopietns ilgtermiņa lēmums, un tas ir rūpīgi jāizvērtē. Vajadzētu izvairīties no spontāniem un emociju vadītiem pirkumiem – tā vietā racionāli jāapsver visi plusi un mīnusi, lai pēc tam nenāktos nožēlot veikto izvēli.
