No šīs nedēļas publiskos pasākumos iekštelpās ir atļauts pulcēties 1000 cilvēkiem līdzšinējo 500 vietā. Vērienīgāko izklaides pasākumu organizatori jaunos atvieglojumus vērtē atzinīgi, tomēr secina, ka tas vienalga vārtus lielu sanākšanu rīkošanai nepaver. Ja zaļumballē 1000 apmeklētāju būtu daudz, tad lielo koncertu organizatori to saredz vien kā saujiņu sanākušo.
1939.gada 23.augustā Maskavā tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts – savstarpējās neuzbrukšanas līgums, kam pievienotie slepenie papildprotokoli sadalīja Eiropu Vācijas un Padomju Savienības ietekmes zonās. Faktiski šis darījums bija starta signāls Otrajam pasaules karam ar visām tām šausmām un miljoniem traģēdiju. Hitleram tas pavēra brīvu ceļu agresijai Rietumos, kamēr Staļinam tika uzdāvinātas Igaunija, Latvija, Lietuva un Somija.
Mediācijas popularitāte pēdējos gados būtiski pieaug. Pēdējo piecu gadu laikā uzsākto mediācijas procesu skaits ir trīskāršojies – ja 2015. gadā tie bija 115 procesi, tad 2018. gadā skaits sasniedzis jau 385, liecina Sertificētu mediatoru padomes darbības statistika. Turklāt, dažādojas arī mediēto lietu kategorijas. Mediācija Latvijā lēni, bet stabili ienāk kā komercstrīdu, tā arī darba strīdu risināšanā. Visplašāko piemērojumu mediācija ieguvusi ģimenes strīdu lietās.
Vasara strauji tuvojas izskaņai, tāpēc daudzi skolēni un viņu ģimenes sāk gatavoties jaunajam mācību gadam un skolas gaitām. Liela daļa skolu jau ir izziņojušas, kā organizēs mācību procesu, turklāt šogad, Covid-19 ierobežojumu dēļ, atgriešanās skolas solos būs izaicinošāka nekā iepriekš. Bērni ārpus skolas ir pavadījuši ilgu laiku un, iespējams, ir aizmirsušās daudzas lietas par drošību uz ielām, sabiedriskajā transportā un citās vietās.
Līdz šim 2020.gads aizvadīts ar zemām elektroenerģijas cenām, taču augusta sākumā šajā tendencē novērojamas izmaiņas. Vismaz daļēji līdz šim pieredzētais zemais cenu līmenis skaidrojams ar labvēlīgajiem laikapstākļiem elektroenerģijas ražošanai, taču augustā pieredzētie sausie bezvēja laikapstākļi ir veicinājuši šovasar pastāvīgāko elektroenerģijas cenas kāpumu.
Sestdien, 29. augustā, notiks Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no plkst. 7.00 līdz 22.00. Vēlēšanām tuvojoties, partijas aktīvi cenšas sevi popularizēt, izvietojot plakātus uz Rīgas sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, ēku sienām, ievietojot bukletus pastkastītēs vai cenšoties uzrunāt garāmgājējus uz Rīgas ielām. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja dati liecina, ka šobrīd partijas reklāmām kopumā jau ir iztērējušas vairāk nekā miljonu eiro. Partijām ir noteikts limits – 171 706,89 eiro, ko tās drīkst izlietot priekšvēlēšanu aģitācijai.
Aizvien tuvāk cits citam mēs drīkstam atrasties publiskās vietās Latvijas pilsētās un laukos, un droši vien dažādos pilsētu un novadu svētkos pieaug zaļumbaļļu skaits un iespēja uzgriezt valsi, bet mans šīs vasaras ieguvums ir grāmata “Melanholiskais valsis”, ko gribu ieteikt izlasīt arī citiem. Vismaz tiem, kam Emīla Dārziņa nemirstīgais un laikam jau vislabāk pazīstamais skaņdarbs raisa gan melanholiskas izjūtas, gan pārlaicīga skaistuma tirpas, gan, iespējams, patriotisku pacēlumu, jo tieši šo valsi visbiežāk atskaņo arī ārpus Latvijas un visaugstākās raudzes mūziķi.
Latvijā arvien plašāks radītāju skaits norāda uz ekonomikas negaidīti strauju atkopšanos no Covid-19 izraisītā šoka un tas redzams arī darba tirgū. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir pieaudzis līdz 8,6% no 6% pērnā gada nogalē. Tas ir ievērojams pieaugums un bezdarbs Latvijā ir atgriezies 2017. gada līmenī, taču bezdarba kāpums otrajā ceturksnī bija ievērojami mazāks nekā gaidīts šīs krīzes sākuma posmā, kad Latvijā tik prognozēts bezdarba pieaugums virs 10%.
Covid-19 krīzes laiks ir jāizmanto, lai sabiedrība apvienotos un savstarpēji palīdzētu, šādu nostāju video vēstījumā Aglonas svētku dalībniekiem pauda katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.
Pērn Latvijas ūdeņi paņēma 96 cilvēku dzīvības. Diemžēl šogad no ūdenstilpēm izcelti jau 80 bojāgājušie, un gads vēl tikai pusē. Izdzisušās cilvēku dzīvības turpina akcentēt problēmu, kas pretstatā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo statistikai valsts līmenī ik gadu tiek klusu nolikta malā, – Latvijas iedzīvotāju peldētprasme un izpratne par drošību pie un uz ūdens ir kritiski nepietiekama, uzskata speciālisti. Satraukumu rada ne vien peldētprasmes trūkums, bet arī neapdomīga rīcība – trešā daļa (33%) aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka ir peldējušies alkohola reibumā.
Jūlijā apritēja gads, kopš Egils Levits stājies Valsts prezidenta amatā. Tādējādi pašsaprotams, ka mūsmāju medijos attiecīgā tēma burtiski virmojusi. Un varētu likties, ka no rakstošo, ierunājošo un TV ekrānos rādošo snieguma varētu saveidot pat spīdošu topa trijnieku, ko tradicionāli daru, noslēdzoties kādai kampaņai. Diemžēl sanākusi pamatīga vilšanās.
