Skolas laikā, dibinot grupu un ballītēs spēlējot grupas “Prāta vētra” kompozīcijas, nevarējām iedomāties, ka izdosim vairākus albumus un koncerttūrē iesildīsim grupu, kas mums pašiem tik ļoti patīk.
Administratīvās atbildības likuma (AAL) spēkā stāšanās un jaunā naudas sodu izpildes kārtība administratīvajiem pārkāpumiem sabiedrībā ir guvusi plašu rezonansi. Galvenās diskusijas ir raisījis jautājums par to, ka turpmāk visiem administratīvajiem sodiem būs vienāda izpildes kārtība, tostarp administratīvie sodi par pārkāpumiem ceļu satiksmē vairs nebūs priviliģētā stāvoklī un tos vairs nevarēs izņēmuma kārtā atlikt līdz automašīnas tehniskās apskates veikšanai.
Cilvēka cieņai atbilstoša dzīve ir ne tikai fizisko pamatvajadzību apmierināšana, bet arī garīga atzīšana no līdzcilvēku puses, ko spēj nodrošināt darbs, pienākuma apziņa un vēlme attīstīties, kas tikai kopumā sniedz iespēju pilnvērtīgi iekļauties sabiedriskajā dzīvē, sarunā par sociālā nodrošinājuma atbilstību cilvēka cieņai saka filozofe, profesore Maija Kūle.
No iepriekšējās nedēļas beigām līdz šīs nedēļas sākumam Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs bija izsludinājis dzeltenā līmeņa brīdinājumu par karstumu. Tika prognozēts, ka gaisa temperatūra šajā laika periodā sasniegs +27...+ 30 grādus. Dienās, kad ir šāds karstums, mediķi aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, lai izvairītos no karstuma dūriena un karstuma radītā nespēka, kā arī iesaka dzert vairāk ūdens, nekā ierasts. Speciālisti iesaka izdzert vismaz 1,5 litrus ūdens dienā, taču, ja ir fiziska slodze, karstā laikā ūdens ir jādzer pat trīs četras reizes vairāk, nekā parasti.
Līdzīgi kā ekonomikā kopumā, arī Latvijas eksportā atkopšanās no Covid-19 šoka norit ievērojami straujāk, nekā gaidīts. Pēc diviem mēnešiem, kad Latvijas preču eksports saruka par vairāk nekā 10% pret iepriekšējos gadu, situācija jūnijā ir būtiski uzlabojusies un salīdzinājumā ar pērno gadu eksports sarucis vien par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.
Pērn Latvijas ūdeņi paņēma 96 cilvēku dzīvību. Diemžēl šogad no ūdenstilpēm izcelti jau 80 bojāgājušie, un gads vēl tikai pusē. Šie dati turpina akcentēt problēmu, kura pretstatā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo statistikai valsts līmenī ik gadu tiek klusu nolikta malā: Latvijas iedzīvotāju peldētprasme un izpratne par drošību pie ūdens ir kritiski nepietiekama. Apdrošināšanas sabiedrības “Balta” (“PZU grupa”) veiktajā aptaujā 73% iedzīvotāju atzinuši, ka peldēt neprot vai ūdenī nejūtas droši. Eksperti no biedrības “Peldēt droši” gan norāda, ka šis skaitlis patiesībā varētu būt vēl lielāks, jo cilvēki bieži vien savas prasmes pārvērtē.
Mierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Pēc divu mēnešu deflācijas jūlijā Latvijā atkal ir atgriezusies neliela inflācija, un salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Savukārt salīdzinājumā ar jūniju mēnesi patēriņa cenas jūlijā Latvijā ir augušas par 0,2%, kas ir diezgan netipiski, jo jūlijā sezonālo faktoru ietekmē parasti samazinās apģērbu un pārtikas cenas. Inflācijas pieaugums jūlijā ir kārtējais signāls par salīdzinoši strauju Latvijas un arī globālās ekonomikas atkopšanos no Covid-19 šoka.
Remigrācijas jautājuma aktualitāte nav zudusi arī pandēmijas laikā, tieši pretēji – situācija pasaulē daudzās ārvalstu latviešu ģimenēs rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē. Ir būtiski sniegt iespējami daudz informācijas par dzīvi un iespējām Latvijā, jo virkne ārvalstīs dzīvojošo latviešu nezina, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījusies dzīve šeit.
Pēdējos gados risks inficēties ar ērču pārnēsātām slimībām Latvijā ir audzis. Šogad tās ir ne tikai kuplākā skaitā, bet arī daudz infekciozākas. Eksperti šo tendenci saista ar siltajām ziemām, kas ļauj ērcēm pārziemot un izdzīvot. Latvijas klimats ir ļoti piemērots ērču izplatībai. Tās kļūst aktīvas, gaisa temperatūrai sasniedzot aptuveni +5 grādus, un ir sastopamas teju visur – ne vien mežos un pļavās, bet arī privātmājas zālienā un pilsētas parkos. Divas cilvēkiem bīstamākās slimības, ko ērces pārnēsā, ir laimborelioze jeb Laimas slimība un ērču encefalīts, taču tās var apdraudēt arī mūsu mīluļus suņus – ērces pārnēsā suņiem bīstamu slimību babeziozi, kas var būt letāla.
No ūdenstilpēm šogad izcelto noslīkušo statistika ir dramatiska – kopš gada sākuma Latvijā noslīkuši jau 80 cilvēki, kas ir vairāk nekā šogad bojāgājušo ceļu satiksmes negadījumos, kur dzīvību zaudējuši 60 cilvēki. Arī šajās brīvdienās sinoptiķi prognozē vasarīgi karstu laiku, kad iedzīvotāji, visticamāk, veldzēsies ūdenstilpju tuvumā.
