Nupat Briselē tika akceptēts Eiropas Savienības nākamo septiņu gadu budžets. Tas esot tik labs, cik vien iespējams un vēl mazdrusciņ. Gan Eiropas Savienībai, gan arī Latvijai.
Latvijas ekonomikā negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 šoka. Pēc divu mēnešu krituma jūnijā ražošanas apjomi Latvijā jau ir pietuvojušies iepriekšējā gada līmenim.
Covid-19 pandēmija izraisījusi krīzi daudzās nozarēs, tajā skaitā tūrisma jomā, ierobežojot atpūtas iespējas. Laikā, kad iedzīvotājiem iesaka nedoties ceļojumos ārpus Latvijas robežām, daudzi izvēlas vasaras skaistās dienas baudīt kādā kempingā vai viesu namā tepat mūsu valstī. Daudziem par lielu izbrīnu, publiskajā telpā klajā nākusi ziņa, ka daudzi viesu nami Latvijā pacēluši cenas divkārt un pat trīskārt.
Šis raksts ir triptiha, trīs rakstu sērijas, otrā daļa, kura seko iepriekš iesāktajam apskatam par pāris notikumiem Reformācijas laikā un mūsdienās.
Kā jau bija gaidāms Covid-19 ietekmē Latvijas ekonomikas aktivitāte šī gada otrajā ceturksnī būtiski samazinājās un salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) saruka par 9,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmais novērtējums. Tas ir straujākais ekonomiskās aktivitātes kritums Latvijas ekonomikā kopš 2009. gada, taču Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu.
Šā gada 2. ceturksnī Latvijas IKP gada laikā sarucis par 9,8%. Apjoma samazinājums bija vērojams ražojošajās nozarēs par 3,8% un pakalpojumu nozarēs par 11%, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 1,6%. 2. ceturksnis bija smagākais posms ekonomikā, kad ierobežojumu ieviešana strauji sabremzēja ekonomisko aktivitāti, noteiktās, tūrismu, ēdināšanu un izklaidi saistītajās nozarēs pat līdz minimumam.
Turpinoties vasarīgiem laikapstākļiem, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas pavadīt savu brīvo laiku pie ūdenstilpnēm. Lai arī karstā dienā atveldzēšanās ūdenī ir ļoti patīkama, jābūt uzmanīgiem, jo tā var sagādāt arī dažādas veselības problēmas.
Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – “Kad vadzis ir pilns, tas lūst”? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka varai laiks veikt reformas, lai varētu turpināt valdīt?
Kultūras mīļotāji zinās, ka triptihs ir trīsdaļīgs mākslas darbs, kas, šķiet, visplašāk pazīstams kā flāmu Renesanses altārglezna. Šādu nosaukumu izraudzījos, lai trīs secīgos rakstos apskatītu bieži pavirši piemirstu, tomēr svarīgu aspektu – par kristietību, indivīdu un sabiedrību vēsturē – un pievērstos šodienas aktualitātēm. Varētu jautāt: varbūt mūsu sabiedrībā sapratne par kristietību tāpat jau ir pietiekami attīstīta?
Piedāvājums samazināt darbaspēka nodokļus, tādejādi atvieglojot uzņēmumu iespējas algot darbiniekus krīzes periodā var sagraut sociālās apdrošināšanas sistēmu. Šādā situācijā nevar "ķerties klāt" sociālajām iemaksām.
Zaļā enerģija ir gandrīz vai ideāls risinājums labākai ikdienai: videi draudzīga, ar milzu potenciālu, turklāt laba investīcija nākotnē, kas jau šobrīd spēj darboties bez valsts subsīdijām. Tikmēr Latvijā atjaunīgo resursu bilances noturēšana uzticēta hidroelektrostacijām, jaunu zaļās enerģijas projektu ir maz, savukārt ikdienā atjaunīgo enerģiju izvēlas vien daži procenti lietotāju, kamēr kaimiņos tiek attīstīti vēja parki un trešā daļa mājokļu lieto enerģiju, kas radīta videi draudzīgā veidā. Kas mūs kavē, lai dzīvotu patiešām zaļi un veidotu ilgtspējīgu enerģētikas nozari?
