Menu
 

Augstskolas rektore: Jaunieši vēlas studijas, kas māca un izklaidē

Jauniešu interese par studijām vienmēr bijusi augsta, tomēr šobrīd viņiem ir plašākas iespējas, piemēram, var izvēlēties ne tikai studiju jomu, izglītības iestādi, bet arī valsti, kurā studēt, un izglītības formu. Arvien vairāk jauniešu izvēlās starpdiscipilnāras programmas radošo industriju, kultūras, mākslas un IT jomās. Mūsdienās jaunieši vēlas tādu studiju procesu, kas ne tikai sniegtu zināšanas, bet arī izklaidētu, tādēļ pieaug inovatīvo mācību metožu nozīme studiju procesā. Jaunieši vēlas, lai studiju process būtu digitalizēts un informācija par studijām, lekciju materiāli, mācību literatūra un nodarbības būtu pieejamas digitālā veidā.

Lasīt vairāk...

Eksperts: Ierīces un internets skolēniem jānodrošina valstij

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta mācīšanās ar viedierīču palīdzību turpmāk būtu viena no klātienes mācību formām, kā arī paredzēt, ka ierīce ar interneta pieslēgumu ir viens no individuālajiem mācību piederumiem, ko skolēnam nodrošina ģimene. Biznesa augstskolas “Turība” IT virziena vadītājs Jānis Pekša norāda: ja vidējā izglītība ir bezmaksas, arī ierīce ar interneta pieslēgumu jānodrošina valstij. Ņemot vērā radušos situāciju, kā arī IT prasmju nozīmi skolēnu izaugsmē, ir nepieciešams ieguldīt ne tikai infrastruktūras attīstībā līdz pēdējam kilometram, bet arī viedierīču nodrošinājumā.

Lasīt vairāk...

Aptauja Rīgā: Vai plānojat piedalīties Rīgas domes vēlēšanās?

Centrālā vēlēšanu komisija 7. jūlijā izsludināja Rīgas domes vēlēšanas, un tās notiks šā gada 29. augustā. Ar vēlēšanu izsludināšanas dienu sākas arī priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Rīgas domes vēlēšanās vēlētāji varēs balsot savā vai jebkurā citā vēlēšanu iecirknī Rīgā. Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās būs Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, tātad šā gada 31. maijā, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums.

Lasīt vairāk...

Ko vēlas mūsdienu jaunieši, uzsākot darba attiecības

Jo īpaši tagad, kad ikviens esošais un potenciālais darbinieks darbu uztver kā lielu vērtību, arī gaidas no darba devēja ir mainījušās. Meklējot darbavietu, jaunieši arvien vairāk novērtē stabilitāti un izaugsmes iespējas, savukārt korporatīvās ballītes ir kļuvušas mazāk nozīmīgas. Ko no darba devēja tagad sagaida gados jaunāki darbinieki, skaidro Līga Millere, "Transcom Worldwide Latvia" personāldaļas vadītāja Baltijā.

Lasīt vairāk...

Eksperts: Covid-19 joprojām ir galvenais ekonomikas drauds

Šī gada otrā puse ir sākusies ar nepārtrauktu svārstīšanos starp augošo optimismu biržās un negatīvajiem Covid-19 efektiem, ko rada jauni uzliesmojumi. Makro jomā parādās pozitīvas ziņas, jo īpaši pieaugošie iepirkumu vadītāju indeksi un dati par ASV darba tirgu. Arvien vairāk centrālo banku pārstāvju norāda, ka zemākais punkts ekonomikā ir garām. Faktiski jūlijā globālā atveseļošanās notiek jau ceturto mēnesi un galvenais jautājums ir atveseļošanās temps un noturība. Centrālās bankas pat nav sākušas domāt par procentu likmju paaugstināšanu. Tas ir pievilcīgi, bet vēl ir tālu no galvassāpēm brīvas vides.

Lasīt vairāk...

Ekonomists: Situācija Latvijas eksportā uzlabosies vasaras otrajā pusē

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, maijā Latvijas preču eksports samazinājās par 16,8% salīdzinājumā ar 2019.gada maiju, kas straujākais Latvijas eksporta kritums kopš 2009.gada. Lielais eksporta kritums, protams, nav laba ziņa Latvijas ekonomikai, tomēr tālejošus secinājumus no šī nevajadzētu izdarīt, jo tas iepriekš jau bija gaidāms un vasaras otrajā pusē Latvijas eksporta radītāji noteikti uzlabosies.

Lasīt vairāk...

Dzintris Kolāts. Epidēmijas miljoni sportam

Viens dzīves rūpju mākts cilvēciņš nekādi nevar izsekot līdz visam, kas apkārt notiek. Ne tāpēc, ka informācijas nebūtu. Gluži otrādi – tās ir pārāk daudz. Pat par lielākajām aktualitātēm mēs zinām tikai aptuveni un garāmejot. Piemēram, viss mums apkārt, pašus ieskaitot, esot caur un cauri pilns ar rasismu. Novērots pat saldējumā, zupā un kotletēs. Mums nezināma rasisma Latvijā ir tik daudz, ka tam jāatmet ar roku un jāpievēršas citām lietām, kuras vieglāk saskaitāmas.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.