Laikā, kad noslēgumam tuvojas, iespējams, izaicinošākais mācību gads mūsdienu izglītības vēsturē, daudzu skolēnu, vecāku un arī skolotāju domas neizbēgami grozās ap atzīmēm. Teorētiski tām vajadzētu atspoguļot iegūto zināšanu līmeni. Turklāt tām nekādi nevajadzētu būt atkarīgām no tādiem faktoriem kā, piemēram, konkrētais skolotājs vai skola, kurā šī atzīme iegūta. Tomēr diemžēl joprojām ne vienmēr tas tā ir.

Kā publiski paudis Ikšķiles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, ikšķilieši turpināšot cīņu par sava novada autonomiju. Pēc tam, kad Administratīvi teritoriālās reformas likums Saeimā būs pieņemts galīgajā lasījumā, Valsts prezidentam, pamatojoties arī uz Satversmes tiesas spriedumu, tikšot lūgts to neizsludināt.

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laikus rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm. Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba. Tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.