Vīrusa radīto ārkārtas situāciju var izmantot būtiskam izglītības kvalitātes lēcienam, tāpēc ir svarīgi apmainīties ar idejām un pieredzi, būt elastīgiem un pieņemt drosmīgus lēmumus. Šis brīdis ir izglītības nozares sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot.
Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos Rīgas Centrāltirgus tiek pieminēts salīdzinoši bieži – gan saistībā ar pulcēšanās ierobežojumu neievērošanu, gan nedienām ar nomniekiem. Tirgus atspoguļo katras valsts iekšējo situāciju. Ar pārdomātu mārketinga un attīstības stratēģiju, tirgus varētu kļūt par ļoti iecienītu tūrisma objektu un peļņas avotu, diemžēl 30 gadu laikā šis pilsētai un valstij būtiskais objekts nav ticis sakārtots. Tas mudina domāt, ka, iespējams, visa pamatā ir nevēlēšanās to sakārtot.
Kopš marta beigām nav bijis nozīmīgu nepatīkamu pārsteigumu par Latvijas ekonomiku – nepatīkamu pavērsienu, kurus nevarēja paredzēt, balstoties uz jau tobrīd zināmo. Ir pat bijuši daži patīkami pārsteigumi, pirmkārt jau sekmīgā vīrusa kontrole Baltijas valstīs. Taču spējā koronavīrusa izplatība Eiropā kopš februāra izraisīja notikumus, kuru atspulgu "cietajos" jeb ražošanas un pārdošanas datos sākam saskatīt tikai tagad.
Jau gandrīz divus mēnešus teju ikvienam – skolēniem, skolotājiem, vecākiem – savā ikdienā lielāku uzmanību nākas pievērst dažādiem digitālajiem risinājumiem. Taču nav ļaunuma bez labuma. Kā stāsta Siguldas pilsētas vidusskolas programmēšanas skolotāja Ance Kancere, attālinātās mācības skolotājiem likušas apgūt dažādus rīkus, ko gribējies iepazīt jau sen.
No 14. maija skolas tiks pakāpeniski atvērtas klātienes mācībām – šāds lēmums pieņemts Somijā, kas visā pasaulē plaši pazīstama ar augsto izglītības kvalitāti. Savukārt vasaras periodā tiks īstenots aktīvs darbs, lai jaunajā mācību gadā skolas un pedagogi, nepieciešamības gadījumā būtu gatavi vēl kvalitatīvākām attālinātajām mācībām. Arī pirms pandēmijas digitālo rīku izmantošana dažādos izglītības līmeņos Somijā bija salīdzinoši izplatīta prakse.
Apstrādes rūpniecības izlaide martā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar pērnā gada martu. Galvenās lejup velkošās nozares bija apģērbu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana. Apģērbu ražošanas nozari ir piemeklējis straujākais kritums - saražotais apjoms ir samazinājies par trešdaļu. Kaut gan šīs nozares uzņēmumi centās pielāgoties jaunajam pieprasījumam, aizsargmasku ražošana nav spējusi aizvietot ierastās pavasara/vasaras kolekcijas.
Šībrīža situācijā ģimenes locekļi lielu daļu laika pavada viens otra kompānijā, taču ilgtermiņā šāda kopābūšana no vecākiem var prasīt daudz lielāku emocionālo stabilitāti, spēju pielāgoties un ievērojamu dienas ritma pārplānošanu. Kā neapjukt daudzo pienākumu gūzmā un saglabāt vēsu prātu?
Par Covid-19 globālo katastrofu ļoti liela atbildība ir jāuzņemas Ķīnai, jo tieši šajā valstī sākās pandēmija, bet tagad Ķīna atsakās pieļaut neatkarīgu izmeklēšanu, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV).
Plaušas ir dzīvībai nozīmīgs orgāns, un viena no to galvenajām funkcijām ir organisma apgādāšana ar tam nepieciešamo skābekli. Lai plaušas būtu veselas, ir svarīgi atteikties no ieradumiem, kas tām kaitē, un iekļaut ikdienā tādus paradumus, kas to veselību stiprina.
Latvijā dzīvo un to mīl ne tikai latvieši, bet arī ārzemnieki. Latvija un Azerbaidžāna ir gājušas vienu ceļu, un lai gan abas valstis un to iedzīvotāji ir ļoti dažādi, ir atrodamas arī daudzas līdzības, stāsta Ismails Hasanli, kurš Latvijā dzīvo vairāk nekā sešus gadus. Braucis uz Latviju studēt, Ismails šeit atradis arī draugus, mīļoto sievu un no studenta kļuvis par pasniedzēju.
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas daudzām ģimenēm finanšu situācija ir pamainījusies ne vien ieņēmumu, bet arī izdevumu sadaļā. Kā šajā jaunajā ekonomiskajā situācijā gudri rīkoties ar naudu un kāpēc tagad ir piemērots laiks tērēt vairāk, nevis izdevumus samazināt, stāsta pārdošanas vadītāja un mentore uzņēmumā "Southwestern Advantage" Sanita Aldiņa.
