Domājot par to, kā stāties pretī uzbrukumiem digitālajā vidē, vairums tehnoloģiski izveicīgu cilvēku jau ir iepazinuši populārākās ļaunprātīgo programmatūru standarta formas: pikšķerēšanu, reklāmprogrammatūru, spiegprogrammatūru, vīrusus un citas. Attīstoties tehnoloģijām, arī kibernoziedznieki meklē jaunus veidus kā iegūt jūsu informāciju.
Šobrīd apkārtējā situācija ikvienam rada satraukumu un arī nepieciešamību mainīt ikdienas paradumus, kas var būtiski ietekmēt pašsajūtu un veselību. Satraukums un stress ir viens no nekvalitatīva miega cēloņiem, kā rezultātā tiek traucēti organisma atjaunošanās procesi – neatjaunojas muskuļu un ādas šūnas, neatpūšas centrālā nervu sistēma. Nākamajā dienā cilvēks jūtas slikti, kļūst nervozs, viegli aizkaitināms un samazinās darba spējas. Jo ilgāk miegs ir nekvalitatīvs, jo lielāka ietekme uz veselību un pašsajūtu.
Latvijas kristīgo konfesiju bīskapi svētdien pārraidītajās Lieldienu uzrunās aicināja Covid-19 pandēmijas laikā pārvarēt bailes un dzīvot savu dzīvi jēgpilni.
Cienīgajam kungam, doktoram Johanam Hesam, Breslavas mācītājam, līdz ar viņa biedriem Kristus Evaņģēlija kalpošanā[1]
Vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju ar saviem naudas uzkrājumiem varētu izdzīvot ne vairāk kā divus mēnešus, liecina “Luminor” bankas martā veiktās aptaujas dati. Tas nozīmē, ka lielākā daļa cilvēku dzīvo "no algas līdz algai" un neveido uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, piemēram, tādiem kā Covid-19 izraisīta ārkārtas situācija, uzskata bankā.
Martā Latvijā strauji samazinājusies patēriņa cenu inflācija un salīdzinājumā ar 2019. gada martu cenas kāpušas vien par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tas ir zemākais inflācijas līmenis Latvijā pēdējo triju gadu laikā un viens no straujākajiem gada inflācijas tempa kritumiem viena mēneša laikā kopš 2009. gada. Faktiski šis ir pirmais signāls par to, cik liels ir Covid-19 vīrusa izraisītais šoks gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā kopumā un neizslēdzu, ka šogad Latvijā varētu atgriezties deflācija.
Marta nogalē Saeima uz ārkārtējās situācijas jeb Covid-19 izplatības laiku tika atļauta alkohola tirdzniecība internetā. Šī brīža situācijā to nedrīkstēja pieļaut. Liela daļa sabiedrības neprot lietot alkoholu atbildīgi, kas savienojumā ar paaugstināta stresa apstākļiem saasinās problēmas daudzās Latvijas ģimenēs.
Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmija ir līdz pamatiem satricinājusi ierasto lietu kārtību pasaulē. Vairāk nekā ceturtdaļa no teju astoņiem miljardiem pasaules iedzīvotāju pandēmijas dēļ ir spiesti palikt mājās. Vēl pavisam nesen daudzi no mums pat nenojauta, cik neparedzama ir nākotne un kas mūs sagaida, ekonomika attīstījās un cilvēki arvien vairāk sajuta finansiālu stabilitāti, bet tagad daudzi prāto, kas notiks tālāk.
Šobrīd neviens eksperts vai analītiķis nemēģina prognozēt, kad valstis, tostarp Latvija, varēs mīkstināt vai atcelt ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatību. Piesardzīgi tiek runāts par jūniju kā atskaites punktu, kad “būs lielāka skaidrība”. Izskan arī viedokļi, ka mēnešiem ilgi ierobežojumi var izraisīt ļoti smagu ekonomisko krīzi, un arī tā ir taisnība.
Latvija nav unikāla tajā ziņā, ka vēlmju un vajadzību ir vairāk nekā budžeta iespēju. Nevienai nozarei nepietiek līdzekļu, bet veselības aprūpes finansējums mūsu valstī ir kritiski zems. To būs nepieciešams palielināt arī bez Covid-19, jautājums tikai, kur rast šos brīnumlīdzekļus. Un varianti ir.
Sakarā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Saeima ir atbalstījusi valdības virzīto rosinājumu pārcelt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas uz šā gada 6. jūniju. Daudzas partijas jau bija sākušas priekšvēlēšanu kampaņas, kas tagad atceltas. Bez ironijas un pārspīlējuma var teikt, ka šīs vēlēšanas varētu būt unikālas – pirmkārt, ja atceras ceļu uz tām, un, otrkārt, ja patur prātā, ka tās negaidīti laikā iekritušas pandēmijas un ārkārtējās situācijas apstākļos.
