Aptauja Rīgā. Kā mainījušies jūsu ieradumi sabiedriskā transporta izmantošanā?
- Publicēts Viedokļi
- Autors: Liene Ozola
- Komentāri
“Divi un divi” – tā neoficiāli skan Ministru kabineta pieņemtie jaunie ierobežojumi cīņā ar Covid-19 izplatību.
“Divi un divi” – tā neoficiāli skan Ministru kabineta pieņemtie jaunie ierobežojumi cīņā ar Covid-19 izplatību.
Desmit ekspresjautājumus ierasti esam uzdevuši ar kultūras nozari saistītiem cilvēkiem kāda drīzumā paredzēta pasākuma sakarā – jauna loma, pirmizrāde, grāmatas iznākšana vai cita tamlīdzīga aktualitāte. Taču valstī izsludinātā ārkārtējā situācija ir ieviesusi korekcijas ikviena dzīvē, tāpēc izmantosim iespēju iepazīstināt jūs ar vairāk vai mazāk zināmiem cilvēkiem, kuri piedalās “Rīgas Apriņķa Avīzes” un tās pielikuma “Kodols” veidošanā.
Teju divām trešdaļām jeb 64% Latvijas iedzīvotāju uztraukumu saistībā ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 rada atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildība pret noteiktajiem ierobežojumiem, liecina pētījumu kompānijas "Gemius" aptauja, kas veikta pēc "Benu Aptiekas" pasūtījuma.
Ieradumus visvieglāk mainīt, to neapzinoties, taču, ja apzināti cenšamies tiekties uz pārmaiņām savā dzīvē, vispirms jāuzstāda nelieli mērķi. Paradumi ir lēmumi un darbības, kuras veicam katru dienu un, tikai apzinoties, ka nepieciešamas pārmaiņas, mēs varam palaist visas vecās lietas un ieradumus, un tiekties uz jauno.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019.gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%.
Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu vai arī par to, kā deputāti aplaiž cits citu ne tikai ar sliktām manierēm, droši vari šo nelasīt – šķir vien tālāk. Lai arī notikumu gaitas līdzība gan parlamentā, gan sērgas pārņemtā naktspatversmē prasīt prasās pēc feļetoniskas apsmaidīšanas, šoreiz par ko citu. Nevis par to, no kāda zīmola apakšveļas ērtāk pagatavot sejas masku. Šīs būs pārdomas par to, kas notiks pēc tam.
Valsts, nosakot dīkstāves pabalstus 75% apmērā no iepriekš saņemtā atalgojuma, radījusi sistēmu, kurā personas ar apgādājamajiem saņem mazāk, turklāt netiek ņemts vērā apgādājamo skaits, aģentūrai LETA stāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.
Gada pirmie mēneši tradicionāli daudziem cilvēkiem naudas ziņā ir visgrūtākie, un ir pat jāņem kredīti, lai samaksātu rēķinus. Šogad saistībā ar Covid-19 finanses arī turpmāk būs izaicinājums.
Klāt 1. aprīlis. Ļoti daudziem cilvēkiem tā ir joku diena, kad viņi sagaida kādu joku no citiem un arī paši plāno kādu izjokot. Tā kā pats es neesmu nekāds joku plēsējs, nevaru šai dienai veikt padziļinātu (stacionāru) izmeklējumu, bet pretendēšu vien uz nelielu (ambulatoru) un savai joku mākai atbilstošu ieskatu.
Ārkārtējās situācijas laikā stipri mainījušies gan cilvēku iepirkšanās paradumi, gan tas, kā un kādu informāciju viņi visbiežāk meklē internetā. Pilnīgi citāda ir darba organizācija uzņēmumos, valsts un pašvaldību iestādēs. Mācību process skolās un augstākajās mācību iestādēs notiek attālināti. Un tās ir tikai dažas no pārmaiņām cilvēku ikdienas paradumos. Gluži tāpat ir mainīti plāni par ceļojumiem un izklaidēm. Strauji attīstās nepieciešamība attīstīt tehnoloģijas un prasmes ar tām darboties.
Šai dīvainajā laikā atmiņā uzvirmo ne visai patīkams stāsts par kādu paziņu, kura ar lielu ilgošanos gaidīja aiziešanu pensijā. Ak, cik tad būšot jauki! No rīta varēšot kārtīgi izgulēties, apciemot radus, sakārtot māju, sakārtot domas un ko tik vēl ne... Pienāca pensijas laiks. Izgulēšanās aizņēma dažas dienas, māju kārtot nebija noskaņojuma, radi dzīvo tālu. Gaidīto prieku vietā nāca nīgrums, un ne pārāk ilgi, kad notika nenovēršamais…