Mēs esam gudra sabiedrība, kas māk sadarboties un līdzdarboties. Par to pēdējā laikā pārliecinos bieži, redzot cilvēku atsaucību, izpratni un atbildīgo izturēšanos Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā.
Pasaules un Latvijas tautsaimniecība vīrusa dēļ iekritusi dziļā bedrē. Pēc vairākiem mēnešiem slēgtas ekonomikas daudzās valstīs ir sākusies ierobežojumu atcelšana, bet ir nopietnas bažas par to, vai nevirzāmies par ātru. Prognožu veikšana krīzes laikā kādā brīdī pārtop par sacensību – "kurš sola mazāk".
Patēriņa cenu inflācija Latvijā aprīlī turpināja strauji samazināties, un mēneša laikā cenas Latvijā saruka par 0,5%, savukārt gada inflācija ir noslīdējusi līdz nullei pirmo reizi kopš 2016.gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Aprīlī vislielākā ietekme uz patēriņa cenām Latvijā bija naftas cenu kritumam pasaulē, taču inflācijas tempa samazinājums atspoguļo arī būtisku ekonomiskās aktivitātes kritumu un sagaidāms, ka arī šogad kopumā inflācija Latvijā būs tuvu nullei.
Covid-19 ierobežojumu mazināšana nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju vismaz daļēji atgriezīsies ierastajā ikdienas ritmā. Tomēr arī atgriešanās darbā un nelielu grupu pulcēšanās turpinās radīt veselības riskus, vienlaikus paaugstinot arī stresu un uztraukumu par savu un tuvinieku veselību. Iedzīvotāju uztraukumu par došanos uz sabiedriskām vietām apstiprina arī jaunākie "Benu aptiekas" Stresa termometra rezultāti.
Topošā Ulbrokas novada pašvaldībai līdz 2023. gada 31. decembrim būs jāapstiprina pašreizējā Garkalnes novada sadalīšanas plāns, to nosūtot izvērtēšanai topošā Ādažu novada pašvaldībai, – tā lēmusi Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija. Pēc šā plāna izvērtēšanas paredzēts, ka Ulbrokas un Ādažu novada pašvaldībām jālemj par novadu teritoriju robežu grozīšanu. Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lai Garkalnes novada sadalīšanas plāns tiktu īstenots, tas būtu jāpieņem abām pašvaldībām.
Grozi, kā gribi, bet 30 gadu mūsu atjaunotajai valstij aizritējuši. Tas nekas, ka svinējām pusizolācijā. Fakts ir fakts. Kā jau tādās reizēs ierasts, prasās pēc kāda vērtējuma, lai varētu noprast, cik tālu esam tikuši un cik ļoti viss mainījies. Tikai cilvēks, jo īpaši cilvēks politikā, gan nav īpaši mainījies. Piedodiet – kļūdos! Mainījies ir gan, bet ne uz to labāko pusi.
Katram no mums ir savi pieņēmumi par to, kā izskatās, uzvedas un strādā dažādu profesiju pārstāvji. Vairāki stereotipi pastāv arī par skolotāja profesiju, bet cik liela daļa no tiem ir patiesa?
Martā Latvijas preču eksportā salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem lielas izmaiņas nebija vērojamas, taču gandrīz visos mūsu eksporta noieta tirgos ir ieviesti būtiski pārvietošanās un fiziskās distancēšanās pasākumi Covid-19 vīrusa ierobežošanai, un tuvākie mēneši Latvijas eksportētājiem būs sarežģīti.
Pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas Latvijā attālinātā darba iespējas darbiniekiem, kuriem darba specifika to pieļauj, piedāvāja 27% darba devēju, bet šobrīd jau 95%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia“ veiktā aptauja.
Palielināsies pieprasījums pēc Latvijā ražotiem produktiem, cilvēki publiskās vietās būs piesardzīgāki un vairāk domās par personīgo higiēnu, nepārtikas preču iegāde internetā pieaugs, kamēr pārtikas preču – samazināsies. T/c "Alfa" pētījums iezīmējis vairākas tendences cilvēku domāšanas maiņā un ļauj prognozēt izmaiņas iedzīvotāju uzvedībā un patēriņa kultūrā arī tuvākajā laikā, pēc ārkārtas situācijas atcelšanas.
Mamma, māte, mammīte, māmiņa, mammuža, mammuķītis, mammucis... Viņas ir tik dažādas, tāpat kā dažādi ir viņām veltītie epiteti un atspoguļojumi dažādos laikos un vietās – baznīcu svētbildēs, aģitācijas plakātos, senlaiku sienu gleznojumos, jaunmodes emancipētos minimālisma švīkājumos. Pat vistumšākajos laikos ar sievietes vietu pie plīts un katliem cauri vijās slēpta godbijība.
