Jaunajā gadā autovadītājus sagaida vairākas būtiskas izmaiņas regulējumā – jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai.
No 2020. gada 15. janvāra pieaugs biļešu cenas vilcienos un reģionālo maršrutu autobusos. Autobusu biļetes cena pieaugs par 10 centiem, vilcienu – par 10 vai 20 centiem atkarībā no reģiona. Vienlaikus braucieniem vilcienos tiks palielināts atlaižu klāsts, tostarp kļūs lētākas internetā iegādātās biļetes. Kā iemesls biļešu cenas palielinājumam tiek minēts tas, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ar sabiedriskā transporta nodrošināšanu saistītās izmaksas, līdz ar to arī nepieciešamais valsts budžeta finansējums, taču reģionālo maršrutu tarifi nav auguši kopš 2012. gada, un tie neatbilst reālajai tirgus situācijai.
Decembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Inflācija Latvijā turpina mazināties un šī gada novembrī patēriņu cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas vien par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumam šī gada pirmajā pusē inflācija Latvijā bija virs 3% un inflācijas tempu samazinājums pēdējos mēnešos pamatā saistīts ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, labvēlīgākiem laika apstākļiem lauksaimniecībā un akcīzes likmes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 2,5% un līdz ar to būs zemākā kopš 2016. gada.
Ukrainiete Ļesja Bogačova Latvijā ieradās 2009. gadā. Tolaik profesionālās dejotājas mērķis bija sporta dejas, tomēr jau pēc pusgada viņa uzsāka arī studijas sabiedrisko attiecību jomā. Šobrīd profesionālas dejotājas karjeru Ļesja ir noslēgusi, tāpat viņa ir guvusi pieredzi arī kā pasniedzēja, un šobrīd darbojas pasākumu organizēšanas un sabiedrisko attiecību jomā.
Lemjot par šā gada pensiju indeksāciju, tika aprēķināts, ka pēc 1. oktobra pensiju saņēmēju ieguvums būs lielāks nekā citkārt, jo valstī straujāk augusi vidējās apdrošināšanas iemaksu alga, kam ir tieša ietekme uz indeksāciju. Arī šogad indeksācijai piemēroti atšķirīgi koeficienti – jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss un vecuma pensijas pieaugums. Turklāt pirmo reizi tiek indeksēta arī pensijas piemaksa.
Apkopojot Pierīgas novadu un pilsētu mājaslapās pieejamo informāciju, šķiet, ka bez Ziemassvētku egļu iedegšanas un leļļu izrādēm bērniem ir viena ziņa, kas atrodama gandrīz visās vietnēs. Un tā ir informācija par to, ka no nākamā gada iedzīvotājiem pieaugs maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu.
Mēģinājumi salikt visas Latvijas skolas skaitļu rāmjos ir šaura domāšana. Skaitļi skolēnu daudzumā vai attālumā līdz skolai ne vienmēr ir izšķiroši. Centieni visu salikt “Excel” tabulās diemžēl liecina par tuvredzību politikas plānošanā. Salas vidusskolā šobrīd mācās aptuveni 270 audzēkņi – ja skola ir vajadzīga šiem bērniem, tas ir pietiekams iemesls, lai turpinātu darboties, augt un attīstīties. Par savu skolu teikšu – turēšu, cik varēšu. Mūsu bērni ir talantīgi un stipri, un viņi ir pelnījuši iespēju.
Mūžizglītība jeb pieaugušo izglītība ir iespēja jebkurā vecumā apgūt jaunas prasmes un citu profesiju. Vieniem tā ir iespēja atrast darbu savā mazpilsētā, kur vakanču klāsts ir ļoti ierobežots, citiem – sava hobija pilnveidošana vai jauna vaļasprieka apguve, vēl citiem – iespēja pakāpties pa karjeras kāpnēm un pretendēt uz augstāku atalgojumu. Senais teiciens – mācīties nekad nav par vēlu – joprojām ir patiess, turklāt pieaugušo izglītība nereti ir arī iespēja atklāt jaunus talantus.
Mēs visi nākam šajā pasaulē samērā vienādi – ar galvu, divām rokām, divām kājām un rumpi. Tikai tālākais dzīves ceļš mums katram ir atšķirīgs. Vai tas atkarīgs no mums pašiem, apkārtējiem vai providences, to neviens nevar paredzēt. Cits smagi strādās, bet joprojām kulsies kā pliks pa nātrēm, cits, trallinot kā sienāzis, trāpīsies pareizajā vietā un laikā. Protams, ir arī tādi, kas bez apkārtējo palīdzības nespēj spert pareizos soļus. Šoreiz tieši par tādiem dzīves pabērniem gribu parunāt. Tie ir cilvēki mums apkārt, kurus mēs bieži vien izvēlamies neredzēt.
Nepilnu divu nedēļu laikā kopš režisora Dzintara Dreiberga kara drāmas "Dvēseļu putenis" pirmizrādes filmu paguvuši noskatīties jau vairāk nekā 100 000 skatītāju. Kā norāda filmas izplatītāji Latvijā, tas ir lielākais pašmāju kinofilmas skatītāju skaits atjaunotās Latvijas kino vēsturē šādā filmas izrādīšanas periodā. Filmas izplatītāji pauž, ka skatītāju skaits reģionos drīzumā varētu būtiski pieaugt, jo papildus seansiem kinoteātros ir sākta "Dvēseļu puteņa" demonstrēšana arī Latvijas novadu un pagastu kultūras centros. "Rīgas Apriņķa Avīze" devās noskaidrot, vai rīdzinieki jau paspējuši to noskatīties un kādas ir viņu domas par latviešu filmām vispār.
