68% Latvijas iedzīvotāju uztrauc viltus ziņu, kas saistītas ar aizsardzības un drošības jautājumiem, nokļūšana medijos, liecina Aizsardzības ministrijas veiktā aptauja "Drošības mērījums".
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja jauno Eiropas Komisiju (EK) – struktūru, kuras nosaukums, domāju, zināms daudziem Latvijā, bet par kuru ir diezgan neskaidrs priekšstats. Vai arī pavisam skarbs – neganti dāsni atalgotas darba vietas birokrātiem un bijušajiem politiķiem. Neapstrīdot kritisku piezīmju pamatotību, mēģināšu ieskicēt, ko jaunā EK nozīmē, kā saka, ierindas pilsoņiem Latvijā.
Lēnāka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad nav jūtami ietekmējusi darba tirgu un algu kāpums ir saglabājies iepriekšējo gadu līmenī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada trešajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā ir augusi par 8,3% un ir sasniegusi 1091 eiro pirms nodokļu nomaksas. Par pietiekoši strauju ienākumu pieaugumu liecina arī Latvijas mājsaimniecību noguldījumu kāpums Latvijas komercbankās, kas šī gada desmit mēnešos ir palielinājies par 7,4%. Līdzvērtīgi spēcīgs algu kāpums 8-9% robežās šobrīd vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, lai gan darbaspēkā nodokļu samazinājuma rezultātā Lietuvā algu pieaugums pēc nodokļiem šogad pārsniedz 10%.
Protams, arī es labprāt rakstītu par “Dvēseļu puteni” vai par abām Jaunā Rīgas teātra izrādēm “Meklējot spēlmani” un “Baltais helikopters”, jo tie ir notikumi, kas emocionāli un racionāli aizskāra ļoti daudz cilvēku. Tomēr mans pēdējā mēneša nozīmīgākais notikums mākslā, kuru turklāt var nokavēt, jo apskatāms tas ir tikai līdz 8. decembrim, ir “Mareunrol’s” jeb Mārītes Mastiņas-Pēterkopas un Rolanda Pēterkopa izstāde “Paplašinātā realitāte” Rīgas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Izstāde, kuru paši tās veidotāji definē pie ieejas – tā nav par tērpiem, bet par domāšanu. Neliela, bet jēgpilna izstāde, kurā var pavadīt vairākas stundas un kurā gribas atgriezties.
Svētdien sākās advente jeb Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Neatņemama Ziemassvētku sastāvdaļa ir arī dāvanu pasniegšana un saņemšana, un to gatavošanu vēlams neatlikt uz pēdējo brīdi, kad tas var pārvērsties par satraukumiem pilnu un ne pārāk patīkamu nodarbi. Skaidrs, ka sarosījušies arī dažādu labumu tirgotāji un reklamētāji, lielveikali daudzina atlaides, tirdziņi skandina zvaniņus, padarot dāvanu izvēli vēl grūtāku. Galu galā arī laika nav palicis nemaz tik daudz. Vai ir jau sagatavota kāda dāvana Ziemassvētkiem – to šoreiz vaicājām cilvēkiem Siguldā.
Tuvojoties mēneša beigām, jau tradicionāli atskatījāmies, ko laikraksti "Darba Balss" un "Rīgas Apriņķa Avīze" saviem lasītājiem vēstīja novembrī pirms desmit gadiem un vairākiem gadu desmitiem.
Tautsaimniecība šogad aug krietni lēnāk nekā pagājušajā gadā – ekonomikas pieauguma temps 2019. gada pirmajos 9 mēnešos sasniedzis tikai 2,5%, salīdzinājumā ar 4.6% pērn. Pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu ekonomika augusi par 2,9%. Izslēdzot efektu, kas rodas tādēļ, ka šogad 3. ceturksnī bija par 3 darba dienām vairāk, izaugsmes kāpums ir 1,9%.
Latvijai noteikti jāpiedalās izstādē “EXPO 2020” Dubaijā. Noteikti! Vēl nedēļas sākumā to uzsvēra ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Tad viss plauks un ziedēs.
Katru gadu Valsts policijā tiek reģistrēti gadījumi, kad no seksuālās vardarbības cietuši vairāki bērni. 2019. gada pirmajā pusgadā 37,4 % gadījumu bērni ir cietuši tieši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kas ir par 3,1 % vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Lai pievērsu sabiedrības uzmanību seksuālās vardarbības pret bērniem problēmjautājumam, veicinātu plašāku problēmas apzināšanos un atpazīstamību sabiedrībā, kā arī iespēju robežās mazinātu seksuālās vardarbības latentumu, Valsts policija aicina ikvienu, jo īpaši vecākus, jau laicīgi pasargāt bērnu no seksuālās vardarbības, atpazīt šāda veida situācijas, neklusēt un rīkoties.
Pēdējie noskaņojuma, kā arī statistiskie dati ir atnesuši nelielu atvieglojuma sajūtu, ka globālās ekonomikas izaugsmes tempu kritums ir sabremzējies un situācija sākusi stabilizēties. Primārais optimisms saistās ar cerībām, ka ASV un Ķīna atradīs, vismaz pagaidu, kopsaucēju tirdzniecības sarunās.
Dienas sarukušas tik īsas, ka pa tumsu sanāk gan celties, gan no darbiem mājās atgriezties. Citkārt varētu pamukt uz siltajiem, gaišajiem un it kā ārpus sadzīviskā telplaika dzīvojošajiem šopingcentriem, bet tieši šobrīd tie no glābiņa vietas sāk pārvērsties īstā skaņu ellē. Izšķiršanās starp sevis pakļaušanu debilizētām džinglbellisku meldiņu straumēm vai atgriešanos realitātes tumsā un drēgnumā ir īsti nepatīkama. Atliek tverties sevī, ja reiz ģeogrāfiski vai konsjūmerisma radīti apstākļi ārpusē ir nepārvarami.
