Augstākās izglītības nozarē šobrīd aktīvi tiek diskutēts, kā nākotnē veidot augstākās izglītības iestāžu pārvaldību un vai vajadzētu ieviest augstskolu tipoloģiju. Tikpat aktuāls jautājums ir arī budžeta vietu sadale. Vieni uzsver, ka budžeta vietu skaitu nedrīkst samazināt, bet citi piedāvā ieviest “burkāna principu”, tomēr uz situāciju jāraugās racionāli – tuvāko 10 vai 15 gadu laikā vietējo studentu skaits būs bez būtiskām izmaiņām.
Cilvēki mēdz kolekcionēt visdažādākās lietas – sākot ar ordeņiem un monētām un beidzot ar pastmarkām. Interesants šķiet arī fakts, ka ne Latvijas Bankas kaltajām jubilejas monētām, ne pastmarku pirmās dienas zīmogošanai nav īpašas ekonomiskas nozīmes, jo galvenokārt tas ir ieguvums kolekcionāriem.
Kamēr rit saceltā jezga viena TV kanāla iespējamas izzušanas sakarā, kā drukātās preses kantes turētājs notiekošajā raugos ar tādu kā skaudību. Kālab ne mazāko satraukumu nemana, kad izzūd tas vai cits drukātais izdevums? Piemēram, pilnīgi bez jelkāda iemesla minēšanas izskanēja ziņa, ka neiznāks vairs Preiļu "Novadnieks". Nu labi, izlaidusi garu kāda tur reģionālā avīžele. Bet aizvadītās vasaras vidū beidza pastāvēt nacionāla apjoma laikraksts, un – ne čiku, ne grabu. Aizgājējs saucās "Izglītība un Kultūra" – dzīves tik nozīmīgas jomas aptverošs izdevums. Ja apdraudētā TV kanāla aizstāvji piesauc, cik varens zīmols bijis LNT, vecāka gadagājuma lasītāji varētu atcerēties, kāda mums savulaik bija "Skolotāju Avīze", īpaši Atmodas laikā un kad redaktors bija Fēlikss Zvaigznons. Personība! Viņa vārdu zināja vai visa sabiedrība. Iespējams, ka "Izglītība un Kultūra" aizgāja nebūtībā tādēļ, ka tai nebija sava Zvaigznona. Bet tā nedrīkstēja notikt! Tāpat kā nedrīkstēja pieļaut, ka savulaik pa skuju taku aizgāja "Literatūra un Māksla", "Liesma", "Latvijas Jaunatne", "Rīgas Balss", "Karogs" – tik kāri lasīti un mīlēti izdevumi.
Piekrītu tiem, kuri apgalvo, ka parakstīties par referenduma ierosināšanu būtu nepieciešams pedagoģiskos nolūkos, jo, vismaz Pierīgas novadu iedzīvotājiem, jau šobrīd ir iespēja pārliecināties, ka tas iedarbojas un strādā.
Mūsdienās arvien biežāk dzirdam par izdegšanas sindromu darba vidē – emocionāla un fiziska noguruma stāvokli, kas ir sekas ilgstošam emocionālam diskomfortam. Kā saspringtajā ikdienā parūpēties par savu garīgo veselību un ko darīt, ja jūtam, ka arī paši lēnām izdegam?
Lai gan kopš pēdējām Saeimas vēlēšanām pagājis tikai nedaudz vairāk par gadu, cilvēku neapmierinātība ar Saeimas un valdības darbu ir liela. Par to liecina dažās dienās savāktie apmēram 30 000 parakstu referenduma par Saeimas atlaišanu ierosināšanai. Vienlaikus arī mediķi paziņojuši par protesta akciju turpināšanu. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība nolēmusi 28. novembrī rīkot otro protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu, izsakot neuzticību veselības ministrei Ilze Viņķelei (AP) un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020. gada budžetu.
Mūsu paziņas no Čiekurciema jau pirms mēneša nolēma nākamo tikšanos sarīkot kādā Pierīgas somu pirtī. Iepriekš noskaidroja, ka tur nav televizora, kas varētu novērst uzmanību no pirts priekiem un galvenais – no savstarpēji bagātinošām sarunām.
Debatēs par un ap parakstu vākšanu 13. Saeimas atlaišanai, manuprāt, tiek piemirsts kāds būtisks aspekts. Ja gada laikā tiks savākti gandrīz 155 tūkstoši parakstu (ne mazāk par vienu desmito daļu no vēlētāju kopskaita), Saeima nākamajā dienā vai nedēļā atlaista netiks.
Neviena norma, nevienas tiesības un neviens princips nepastāv pats par sevi – tie ir pastāvīgi jāapstiprina atkal un atkal ar konkrētām izvēlēm par savu rīcību, tā atgādinot gan sev, gan citiem, ka joprojām uzskatām konkrētās vērtības, normas vai principus par sev un citiem saistošām. No principiem atkāpjoties, to ietekme vājinās.
Tuvākajos gados digitalizācija un automatizācija turpinās uzņemt apgriezienus, liekot uzņēmumiem meklēt radošus risinājumus efektivitātes paaugstināšanai, konkurētspējas saglabāšanai un talantīgu darbinieku piesaistei pāri industriju robežām. Uzņēmumi tiek nolikti izvēles priekšā – piekopt “status quo” vai “pastāvēs, kas pārvērtīsies” principu. Lai izdarītu pareizu izvēli, ir jāizvērtē uz faktiem balstīta informācija un jāizvairās no pieņēmumiem un nepatiesiem datiem.
Kaut arī rudenī un ziemā daudzi no mums ikdienā kļūst miegaini un vairāk laika grib pavadīt guļot, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docents un Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža uzskata, ka “tumšajam laikam nevajadzētu ietekmēt nepieciešamību pēc miega, jo septiņas līdz septiņas ar pusi stundas miegam vairumam no mums ir pietiekamas”.
