Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, septembrī Latvijas rūpniecībā fiksēts straujākais ražošanas apjomu kāpums šogad un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ražošanas apjomi ir auguši par 7,3%.
VAS “Latvijas Valsts meži” šovasar veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka pastaigas mežā ir labākais veids, kā ikdienā mazināt stresu. Tiesa, vairāk nekā puse aptaujāto atzīst, ka šādos brīžos telefonu atstāj ieslēgtu, nejūtot vajadzību atpūsties no viedierīcēm.
Kamēr teātra pasaulē visi skatieni pievērsti Dailes teātrim, kurš, uzsākot simto sezonu, palicis gan bez mākslinieciskās, gan administratīvās vadības, bet pārējie teātri strādā ikdienas ritmā, mans nedēļas notikums bija Rīgas Starptautiskais kinofestivāls. Kaut arī no 48 filmām redzēju tikai četras, katra no tām būtu pieminēšanas vērta cerībā, ka tās parādīsies arī kinoteātru ikdienas piedāvājumā, kā tas ik gadu ar daļu no festivāla filmām notiek.
Māris Kūlis ir filozofijas doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks. Viņa pētniecisko interešu lokā ir filozofija, politikas zinātnes, kā arī starpkultūru attiecības un mūsdienu islāmisms, džihādisms un terorisms. 2017. gadā izdota viņa monogrāfija “Terorisma krustugunīs. Islāma valsts” par teroristisko organizāciju “Islāma valsts”, viņš publicējis arī zinātniskus un populārzinātniskus rakstus par šo tematu. Vienlaikus Māris Kūlis ir arī publikāciju par šobrīd aktuālo zaļā dzīvesveida tēmu autors, tāpēc sarunā ar viņu ne tikai par nesenajiem notikumiem Sīrijā, bet arī par patērētāju sabiedrību un vides aizsardzību.
Nesen atgriezos no tāla ceļojuma. Skaidrs, ka caur Rīgas lidostu. Labā ziņa – vienmēr ir ļoti patīkami nolaisties atpakaļ zaļās Pierīgas ieskautajā skrejceļā un dzirdēt stjuartes: “Esam nolaidušies lidostā “Rīga”!” Neskatoties uz rindām un citām nebūšanām, Rīgas lidosta kļuvusi par nozīmīgu transporta mezglu Baltijā, atstājot aiz sevis igauņu un lietuviešu kolēģus. Mazs, bet tomēr prieciņš.
Vairāk nekā 50% Baltijas valstu iedzīvotāju ikdienā dod priekšroku zīmoliem, kuri, viņuprāt, iestājas par tīru vidi. Savukārt 62% Latvijas iedzīvotāju gatavi maksāt vairāk par dabiskas izcelsmes produktiem, liecina “Latvijas Zaļā punkta” veiktā aptauja par iedzīvotāju ikdienas paradumu ilgtspējīgumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Pēc negaidīti vāja otrā ceturkšņa, šī gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme ir atkal nedaudz paātrinājusies un IKP salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni ir audzis par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais sākotnējais IKP novērtējums. Līdz ar to šī gada pirmajos trijos ceturkšņos Latvijas ekonomika ir augusi par vidēji 2,5%, kas gan ir ievērojami mazāk kā, piemēram, Lietuvā, kur pirmajos deviņos mēnešos IKP audzis par 4%, un atpaliek arī no valsts budžetā plānotā.
Oktobra vidū trīs vietējā kapitāla bankas – AS “Baltic International Bank”, AS “BlueOrange Bank” un AS “Signet Bank” – paziņoja, ka ir paredzējušas vietējos uzņēmējus un iedzīvotājus kreditēt par 170 miljoniem eiro. Daļa mazo un vidējo uzņēmumu to uztver kā zaļo gaismu biznesa attīstībai, citi – ar piesardzību atceras 2008. gada kreditēšanas bumu un tā sekas.
Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi līdz 2020. gada valsts budžeta pieņemšanai rīkos akciju "Viena diena bez ārsta", aicinot visus ārstus, atskaitot neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu, informēja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. Tādējādi tikšot uzskatāmi parādīts, kas notiks jau pēc pāris gadiem, ja politiķi nemainīs attieksmi pret veselības nozari.
Negribēju rakstīt uz karstām pēdām septembŗa* beigās un gaidīju, lai maķenīt norimstas un nosēžas. Sagaidīju to un vēl visu ko, bet par to vēlāk.
1997.gadā Pasaules Veselības organizācija (PVO) izstrādāja Eiropas valstīm saistošu veselības politikas dokumentu “Veselību visiem 21. gadsimtā”. Tajā tika izanalizētas galvenās veselības attīstības tendences Eiropā, nosakot 26 mērķus, kuru īstenošana katras valsts mērogā būtiska, lai nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpi Eiropas iedzīvotājiem. Šo dokumentu analizēja un papildināja arī Latvijas valdība, lai, balstoties uz tajā minētajiem pamatprincipiem, izveidotu Latvijas nacionālo veselības politiku.
