Latvijā ir ļoti talantīgi un radoši bērni un jaunieši – to apliecina ne tikai panākumi mūzikā un mākslā, bet arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas “PISA” dati, kas liecina – skolēnu radošuma ziņā Latvija ar 92% sniegumu ir viena no līderēm pasaulē, apsteidzot pat Somiju, Dāniju, Kanādu u.c. Mūsu jaunieši plūc laurus starptautiskās olimpiādēs, bet Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki sajūsmina ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī viesus no ārvalstīm, sekmējot Latvijas vārda atpazīstamību visā pasaulē. Tomēr šie sasniegumi lielā mērā ir iepriekš paveikto darbu augļi, un, ja šobrīd nemainīsim attieksmi pret radošajiem priekšmetiem skolām, tostarp pret mūziku, un nesniegsim nepieciešamo atbalstu pedagogiem, jau pavisam drīz būs ļoti grūti piepildīt Mežaparka estrādi ar dziedātājiem.

Šī gada 9.klases centralizētajā eksāmenā matemātikā vidējais vērtējums bija vien 43,2%, kas ir zemāks rezultāts nekā iepriekšējā mācību gadā. Turpretim Valsts izglītības satura centra (VISC) provizoriskie rezultāti liecina, ka vidusskolēnu vidējais vērtējums optimālā līmeņa centralizētajā eksāmenā matemātikā ir 34%. Vienlaikus strauji tuvojas jaunais mācību gads, kad skolēni atgriezīsies skolās, un daudzi no viņiem uzsāks mācības tieši sākumskolā. Lai pārrautu apburto loku, kas gadu no gada noved pie pārsteidzoši negatīviem matemātikas centralizēto eksāmenu rezultātiem gan pamatskolā, gan vidusskolā, risinājumam jābūt jau sākumskolā. Tieši šajā posmā veidojas skolēnu pamatzināšanas un tādas būtiskas prasmes kā kritiskā domāšana, spēja risināt problēmjautājumus un saskatīt kopsakarības. Matemātika palīdz pilnveidot šīs prasmes, tāpēc ir svarīgi nezaudēt bērnu dabisko interesi par šo mācību priekšmetu. Bērnu interesi par matemātiku var sekmēt ar pavisam vienkāršu formulu – kvalitatīvi un mūsdienīgi mācību līdzekļi, savlaicīga pedagogu un vecāku iesaiste un tehnoloģiju integrēšana mācību procesā.