Aptauja. Vai jums ir nācies saskarties ar nevajadzīgu birokrātiju?
- Publicēts Viedokļi
- Autors: Liene Ozola
- Komentāri
91 gadu vecā Aina Boče ir pensionāre, kura, neraugoties uz savu cienījamo vecumu, spēj atrast prieku dzīvē un aktīvi darbojas senioru deju kolektīvā “Astras”. Ainai bijis raibs mūžs un bagāta dzīves pieredze. Grūtos laikos viņa vienmēr sev atgādina – kamēr vari, tikmēr dari un esi cilvēkos! Tieši šajā svētdienā Aina tā arī darīs, kopā ar deju kolektīvu “Astras” piedaloties vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” rīkotajā senioru festivālā “Zelta ritmi”.
90% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar agresīvu braukšanu, un 44% uzskata, ka agresīvākie satiksmes dalībnieki ir autovadītāji, liecina aptauja*. Kādēļ cilvēki brauc agresīvi, un ar kādiem paņēmieniem šoferi paši var uzlabot savu uzvedību pie stūres?
Gan valdēm, gan arī padomēm lielākajos uzņēmumos un akciju sabiedrībās ir jāsaprot un jāpieiet kiberdrošībai kā uzņēmuma mēroga riska pārvaldības jautājumam, tas nav tikai IT speciālistu jautājums, uzskata Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs.
Darbinieku pieredze, ko veido tādi psihoemocionālās labbūtības aspekti kā laba emocionālā pašsajūta darbā, sabalansēta darba slodze, elastīgs darba laiks, darba un privātās dzīves līdzsvars, ir viens no galvenajiem “hibrīddarba” virzītājspēkiem.
Pienākot pensijas vecumam, nereti cilvēks ieslīgst pārdomās par to – ko tad tālāk? Darba pienākumu gūzma aiz muguras, sācies ilgi pelnītais atpūtas laiks, bet kā to izbaudīt un neieslīgt pesimistiskās domās? Profesors, gerontologs, festivāla “Zelta ritmi” vēstnesis Jānis Zaļkalns dalās padomos, kā neieslīgt sevis žēlošanā un saglabāt optimismu pat tad, kad spoguļattēls krietni mainījies un neesam vairs “devītā viļņa” virsotnē.
Vērtēšana ir svarīga mācību procesa sastāvdaļa. Pavisam nesen plaši tika apspriesti vērtējumi centralizētajos eksāmenos, bet straujiem soļiem tuvojas jaunais mācību gads, kas daļai skolēnu sāksies ar diagnosticējošajiem darbiem. Kādas ir atšķirības starp formatīvo, summatīvo, diagnosticējošo un monitoringa vērtēšanu, un, kā vērtēt katra skolēna sniegumu, lai sekmētu viņa motivāciju mācīties, un, kāpēc vispār nepieciešams vērtēt skolēnus?
Sabiedriskie mediji pārdevušies varas turētājiem, un tur nekas nav citādi vēršams… Teikts kā āmen baznīcā. Teikts un izskanējis karstās un vētrainās vasaras dažu interneta portālu komentāros. Negrasos būt Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio advokāts vai jelkāds aizstāvis, bet ikreiz izteiktās nievas gribējies dzirdēt ar konkrētību – kur, kad, cik lielā mērā un kādas simpātijas vai vēl kas vairāk izpaudies nu jau ilgstoši pie varas esošajai “Vienotībai”. TV skatītājiem, radioklausītājiem, “LSM.lv” lasītājiem tas taču būtu kā saldais ēdiens.
Patēriņa cenu inflācija Latvijā arī jūlijā saglabājās ļoti zema un kopš pērnā gada rudens nav pārsniegusi 2%. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada jūlijā patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vienlaikus inflācijas dinamikā redzamas ļoti lielas atšķirības starp preču un pakalpojumu cenām – preču cenas jūlijā Latvijā samazinājās par 4,3% salīdzinājumā attiecīgo periodu pērn, savukārt pakalpojumu cenas jūlijā pieauga par 5,1%. Tas ir ļoti augsts inflācijas līmenis, un pakalpojumu cenu inflācija Latvijā pārsniedz 5% jau vairāk nekā divus gadus.
Aptuveni nedēļu pēc nokļūšanas Krievijas teritorijā ar SUP dēli, līdzi paņemot arī savu piecus gadus veco meitu, prokrieviskais radikālis Staņislavs Bukains sniedzis interviju Kremļa telekanālam “Russia Today”. Intervijā Bukains pavēstījis, ka bijis spiests bēgt un lūgt Krievijai politisko patvērumu un ka robežu šķērsot nav bijis sarežģīti. Sociālajos tīklos publicētajos kadros redzams arī īss mirklis, kā Bukains kopā ar meitu Moniku šķērso robežu.
Ik gadu Latvijas tirgū no jauna nonāk vairāki simti tonnu galvanisko elementu un galvanisko bateriju, tostarp sabiedrībā tā dēvētās “pirkstiņ baterijas”. Valsts vides dienesta dati par 2022. gadu liecina, ka tirgū tika izvietots vairāk nekā 470 tonnu šo elementu, taču par lielāko daļu jeb vairāk nekā 250 tonnām šo bīstamo atkritumu nav zināms to tālākais ceļš. Diemžēl sadzīves atkritumos nonāk gana daudz dažādu elektronisku ierīču, bērnu rotaļlietu un elektronisko cigarešu, kuras darbina dažādu izmēru baterijas. Tām visām ir kas kopīgs: nokļūstot vidē bez pareizas apsaimniekošanas, tās saindē visu, ko ēdam, būtiski ietekmējot cilvēku veselību.
